Выбрать главу

Pagrabs bija tumšs un appelējis, tā griesti zemi. Gar sie­nām stiepās aprūsējušas caurules, uz kurām žuva veļa un drēbes. Pagraba attālajā galā bija dažas vecas porcelāna iz­lietnes ar kaļķu klātiem aizbāžamiem notekcaurumiem tajās bērni mazgāja savu netīro apģērbu. Mollija uzmek­lēja siltu vietiņu zem spuldzes aiz dažām žāvēšanas cauru­lēm un, vai plīstot priekšnojautās, parakājās veļas somā.

Visu mūžu Mollija bija ilgojusies būt īpaša. Viņa bija iztēlojusies, ka ir īpaša un kādu dienu ar viņu atgadīsies kaut kas brīnumains. Dziļi iekšienē viņa juta, ka kādu dienu izšķilsies spožā Mollija Mūna un pierādīs visiem Hārdvikas namā, ka viņa tiešām kaut kas ir. Iepriekšējā dienā viņa bija jutusi, ka jānotiek kaut kam svarīgam. Varbūt šis svarīgais notiks dienu vēlāk.

Visu vakaru Mollija bija prātojusi, vai šī grāmata liks viņas sapņiem kļūt par īstenību, un domas rosījās satrau­kumā par to, ko grāmata varētu viņai iemācīt. Varbūt fan­tāzija bija aizgājusi par tālu. Tā nu viņa satraukuma trīsās mulsi un lēni pacēla vecās grāmatas sauso ādas vāku. Tas čīkstot atvērās.

Te nu bija titullapa.

HIPNOZE Senlaiku māksla, ko skaidrojis…

Mollija pāršķīra nākamo lappusi. Tas, ko meitene iz­lasīja, lika viņai notirpt no galvas līdz kājām.

Dārgais lasītāj,

Laipni lūdzu brīnumainajā hipnozes pasaulē un apsveicu Tevi ar to, ka esi pieņēmis gudro lēntumu atvērt šo grāmatu. Tagad Tu dosies neiedomājamā ceļojumā. Ja letosi turpmāk sniegtos gudrības tīrradņus praksē, Tu secināsi, ka pasaule ir pilna brīnumainu iespēju. Laimīgu ceļu, un lai Tev veicas!

Ar cieņu Doktors II. Logans Braiersvilā 1908. gada 3. februārī

Mollija pārsteigta ievēroja, ka doktors Logans nāk no Braiersvilas. Tas bija kas ārkārtējs, jo miegainajā pilsē­tiņā nebija pārāk daudz interesantu cilvēku, ar kuriem lepoties.

Viņa nepacietīgi pāršķīra lappusi.

IEVADS

Tu droši vien būsi gana daudz dzirdējis par seno hipnozes māksfu. Varbūt esi redzējis hipnotizētāja uzstāšanos kādā ceļojošā cirkā, kur viņš hipnotizē cilvēkus no publikas, liekot tiem izpildīt noteiktas darbības, tā izklaidējot skatītājus. Varbūt esi lasījis stāstus par to, kā cilvēki hipnotizēti pirms operāci­jām, (ai nejustu sāpes.

Hipnoze ir izcils mākslas veids. Un, gluži kā citas mākslas formas, arī hipnozi var apgūt vairums cilvēku, ja vien viņiem ir pacietība un viņi cītīgi vingrinās. Tikai dažiem hipnozes mācek­ļiem\peimīt dabas dots talants. Vēl mazākam skaitam ir dotas īs­tas dāvanas. Vai tu piederi pie šiem apdāvinātajiem? Lasi tālāk.

Mollijas plaukstas sāka svīst.

HIPNOZES nosaukums, bija rakstīts grāmatā, nāk no sen­grieķu vafodas. "HYPNOS" grieķu vafodā nozīmē "miegs". Hip­notizētāji savu mākslu ir piekopušijau kopš mūžseniem laikiem. Hipnoze ir pazīstama arī kā MESMERISMS, tā nosaukta dok­tora Franča Mesmera vārdā. Viņš dzimis 1734. ejadā un mi­ris 1815. gadā, un galvenais viņa dzīves aicinājums bija hip­nozes māksla.

Kad cilvēks atrodas hipnotizētāja varā, viņš ir TRANSĀ.

Ļaudis mēdz nokļūt transā nemitīgi,paši to neapzinoties. Pie­mēram, ja tu noliec savu rakstāmspalvu un pēc mirkļa jau ne­vari atcerēties, kur to noliki, tad tu to nevari tāpēc, ka esi at­radies nelielā transā.

Cits veids, kā nonākt transā, ir sapņošana vaļējām acīm. Sapņotāji atrodas paši savā pasaulē, un, iznākuši no sapņu transa, viņi bieži nezina, ko ir teikuši vai darījuši cilvēki vi­ņiem apkārt. Transa stāvoklī cilvēka domas aizlido no trokšņaināspasaules klusākos apziņas nostūros.

Mollija domāja par triku, ko bija apguvusi, par aiz­lidošanu kosmosā un nolūkošanos uz pasauli vai ari par izslēgšanos tad, kad kāds uz viņu kliedz. Varbūt, pati to neapzinādamās, viņa bija novedusi sevi transā.

Gramata turpinājās.

Mūsuprātampatīk šādi atslābināties, it kā atpūšoties no do­māšanas. Transs ir normāla parādība.

Kad Mollija izlasīja nākamo teikumu, viņas sirds sa­lēcās.

ļa tev labi padodas nokļūšana transā, pastāv iespēja, ka tu varētu būt labs hipnotizētājs.

Viņa badīgi lasīja tālāk.

Hipnotizētājs noved cilvēku transā un tad notur viņu šādā stāvoklī, hipnotiski sazinoties ar viņu. Ja cilvēks atrodas dziļā transā, kas ir kā miegs nomodā, hipnotizētājs var likt tam kaut ko darīt. Piemēram>, hipnotizētājs varētu teikt: "Kad pamodīsies, tu vairs nesmēķēsi." Vai ari: "Kad pamodīsies, tev vairs nebūs bail braukt automašīnā."

Mollija uz bridi nolika grāmatu. "Vai arī," viņa skaļi domāja, "kad pamodīsies, tev liksies, ka esi mērkaķis."

Mollija pasmaidīja, jo prātā sāka šaudīties idejas. Tad viņu pārņēma aizdomas. Vai šī grāmata ir patiesa vai arī to sarakstījis kāds trakais? Mollija to pārdomāja, šķirstot lappuses.

Viņa alkatīgi aplūkoja satura rādītāju.

Pirmā nodaļa Praktizēšana ar sevi

Otrā nodala Dzīvnieku hipnotizēšana

Trešā nodala Citu cilvēku hipnotizēšana

Ceturtā nodala Svārsta hipnoze

Piektā nodala Nelielas cilvēku grupas hipnotizēšana

Sestā nodala Kā hipnotizēt pūli

Septītā nodala Hipnotizēšana ar balsi

Astotā nodala Hipnotizēšana no attāluma

Devītā nodala hipnotizēšanas varoņdarbi

Grāmatu papildināja attēli ar hipnotizētiem cilvēkiem, kuri visi bija tērpti karalienes Viktorijas laika apģērbos dažādās hipnozes pozās. Tur bija redzama sieviete, kas gulēja uz diviem krēsliem, no kuriem viens atradās viņai zem kājām, bet otrs zem galvas. Viņa bija nosaukta par "cilvēku dēli". Vairākos attēlos parādīts kāds vīrs ar dau­dzām grimasēm vienā viņš bija piepūtis vaigus, citā acis pārgriezis līdz baltumiem. "Vai, cik riebīgi!" nodomāja Mollija. Šķirot smagās, vecās grāmatas lappuses, Mollija nonāca sestās nodaļas beigās un secināja, ka aiz tās uz­reiz seko devītā. Divas nodaļas septītā "Hipnotizēšana ar balsi" un astotā "Hipnotizēšana no attāluma" bija rūpīgi izgrieztas. Mollija brīnījās, kas gan paņēmis šis lappuses un kur tās pazudušas pirms daudziem gadiem vai arī tikai nesen. To nevarēja pateikt.

Tad meitene atcerējās kārpainajai mežacūkai līdzīgo viru bibliotēkā. Viņš taču teica, ka ceļojis šurp no Ame­rikas, lai dabūtu šo grāmatu. Profesors noteikti domāja, ka grāmatas lapās glabātie noslēpumi ir ārkārtīgi vērtīgi. Tiem jābūt pavisam īpašiem. Varbūt Mollija teica sev varbūt viņa uzgājusi īstu dārgumu!

Tuvu grāmatas beigām bija dažas lappuses ar nobrūnējušām fotogrāfijām. Vienā no tām bija attēlots kāds vīrs ar sprogainiem matiem, brillēm un uzburbušu degunu.

Parakstā zem attēla bija teikts: Doktors Logans. Pasaules slavenākais hipnotizētājs. Molliju pārņēma atvieglojums, redzot, ka nav noteikti jābūt izcili skaistam, lai būtu labs hipnotizētājs. Viņa steigšus atgriezās pie pirmās nodaļas "Praktizēšana ar sevi".

Pirmā sadaļa saucās "BALSS". Tur bija teikts: hipnotizē­tāja balsij jābūt maiņai, rāmai, iemidzinošai. Hipnotizētāja balsij, novedot hipnozes subjektu transā, jābūt kā mātes balsij, kas iemidzina bērnu.

Tas likās pārāk labi, lai būtu patiesība. Mollijai jau tāpat bija piešķirta iesauka Miegazāle, jo visi apgalvoja, ka viņas balss uzdzenot miegu. Un nu šī īpašība izrādījās nevis kaut kas tāds, no kā vajadzētu kaunēties, bet gan talants, ar kuru varētu lepoties. Grāmata turpināja: Ir daži runas vin­grinājumi, kuri jāizrunā fēni un motiotoni. Pavingrinieties.

Tagad Mollija teikumus lasīja skaļi: Man ir bri-ni-šķlga, rā-ma balss. Es esmu rā-ma un pār-liecino-ša. Mana balss ir ļo-oti…