- Mans Dievs! izsaucās Lusija. Man vienmēr ir patikuši ziloņi. Ak, tas ir burvīgi viņa varēs dzīvot paviljonā blakus baseinam!
- Viņai tas patiks, piekrita Odžass, pliķējot Amritas snuķi. Viņai ļoti patīk peldēties.
- Vai tu gribētu uz viņas pavizināties? jautāja Mollija.
- Pavizināties? Ar prieku! Lusija bija sajūsmā. Un beidzot Mollija izdzirdēja kaut ko tādu, ko dzirdēt bija vēlējusies jau sen. Viņa izdzirdēja Lusijas smieklus.
Tā nu Odžass lika Amritai nomesties ceļos, un drīz jau Lusija sēdēja viņai mugurā. Taču pirms došanās ceļā Odžass izdarīja vēl kaut ko. Viņš ielika kādu priekšmetu Amritas snuķī un īsi iesvilpās. Amritas snuķis paklausīja viņa rīkojumam.
- Kas tas ir? Lusija jautāja, kad Amritas snuķa gals pasniedza viņai kādu sainīti. Lusija attina papīra iesaiņojumu un ieraudzīja lielu, dārgakmeņiem rotātu sprādzi.
- Tā ir dāvana jums, paziņoja Odžass. Lai jūs to panēsātu. Nākamnedēļ tā jāatdod likumīgajam īpašniekam, bet līdz tam laikam jūs varat to lietot pēc sirds patikas. Viņš blēdīgi uzsmaidīja Mollijai.
- Ak, paldies, Odžas! pateicās Lusija, uzslīdinot to uz rokas locītavas un secinot, ka tā ir pārāk liela. Tā nu gan ir piederējusi ļoti lielai sievietei!
Visi iesmējās.
- Ak nē, Lusij, tā nav paredzēta rokai. Tev tā jāvalkā ap potīti!
Primo pasniedza Odžasam savu polsterēto mēteli.
- Varbūt iesim un apskatīsimies, vai Amritai patīk viņas jaunais mājoklis? Primo ar platu smaidu ierosināja.
Un tā, atkal kopā, visi pār zālienu devās uz peldbaseinu.
- Jums droši vien bijuši interesanti piedzīvojumi, Primo teica, ejot viegli papliķēdams Mollijas un Rokija plecus. Mēs jau bijām ļoti, ļoti uztraukušies, kad jūs visi nozudāt. Kad būsiet kaut ko ieēduši un pagulējuši, es ārkārtīgi vēlēšos dzirdēt, kas ar jums notika, un uzzināt, kā darbojas ceļošana laikā.
- Ak, laika mums būs pārpārēm, Mollija teica, uzsmaidot tēvam.
Amrita, šūpojot lielo dibenu, slāja nopakaļ Odžasam.
- Man jāatzīst, teica Primo, ka tagad, kad šeit ir Amrita, es saprotu, ka šai vietai tiešām pietrūka ziloņa! Māju vislabāk piepilda bērni un ziloņi!
- Un jocīgi pieaugušie, teica Rokijs, pasmaidot, kad Forests mauriņā apmeta kūleni. Petula metās viņiem pakaļ.
- Un mājdzīvnieki! piebilda Mollija. It īpaši tādi kā Petula! Mollija pietupās, lai pārsietu slapjās kurpju auldas. Es jūs panākšu, viņa teica.
Zeme viņas priekšā bija slapja no rasas, un to klāja pēdas: Amritas, Odžasa, Rokija, Primo un Petulas. Mollija palūkojās atpakaļ uz savām.
"Pagātni veido dzīves atstātās pēdas un nospiedumi," Mollija domāja. Viņa mēģināja iztēloties, kurp dzīve viņu vedīs tagad. Mollija bija nodomājusi dibināt hipnozes slimnīcu, taču atkal izskatījās, ka viņas plāni tiks pārtraukti. Tagad viņai bija jāatrod dvīņubrālis. Viena Mollijas daļa nebija pārliecināta par to, vai viņa vēlas brāli, tomēr otra kvēloja nepacietībā viņu satikt.
Priekšā svilpoja Rokijs. Melodija bija no viņa paša reiz sacerētas dziesmas. Mollija labi zināja tās vārdus, un nu tie skanēja viņas galvā:
Nav cita laika kā tagad,
Nav cita tagad kā laiks.
Un dzīve var beigties, kamēr pantiņš skan maigs.
Nav citas veltes kā draudzība
Un mīlas kā mana.
Dod savu mīlu man kā dārgumu laikā.
Mollija pasmaidīja. Viņa mīlēja savus draugus un savu dzīvi. Kopš šī brīža, neatkarīgi no tā, vai viņa atradīsies laika sākumā, laika beigās vai tiks iemesta tā vidū, viņa izdzīvos katru mirkli.
Pa to laiku vairāku tūkstošu jūdžu tālumā Džaipūras nomalē kādā zemes gabalā, kas kalpoja par atkritumu bedri, liels tārps rāpoja pa gļotām. Pa dubļiem brida līdzīgs gļotains radījums.
Zakijas sudraba pēdu dzīšanas ierīce bija ieslēgta. Viņš aizklāja degunu ar šalli un centās neievērot sēra smaku gaisā.
Es viņu atradīšu, lai kur viņa arī būtu, viņš truli murmināja, pietuvinājis meklēšanas mašīnu smirdošajiem dubļiem. Brūnais ūdens žļurkstēja starp viņa kāju pirkstiem. ES ZINU, KA TU ESI TUR LEJĀ, MOLLIJA MŪNA! viņš kā vājprātīgs iekliedzās. ES VARU TEV PALĪDZĒT!
Izmetis sudraboto ierīci malā, Zakija kailām rokām sāka grābt mēslus.
Viņš raka visu nakti, un mēness ar zvaigznēm iznāca viņu aplūkot. Mēslu bedres dibenā daudz cietusi violeta metāla kapsula nosūtīja savu pēdējo signālu. Tad tā izslēdzās un sāka rūsēt.
[1] pan (angļu vai.) beteļpalmu lapu un garšvielu sajaukums košļāšanai (šeit un turpmāk tulk. piez.)
[2] mummy (angļu vai.) gan "mūmija", gan "māmiņa"
[3] karijs daudzkomponentu garšviela; šeit: gaļas ēdiens ar daudzu garšvielu piedevu
[4] forest (angļu vai.) mežs.
[5] vudu rietumindijā izplatīts kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar burvestībām un ticējumiem par gariem
[6] 1 jards = 0,9144 m
[7] 1 pinte = 0,568 1 (lielbritānijā)