- Jaguār! viņa iekliedzās un metās pie drauga, nemaz nepaskatoties uz pārējiem grupas ļaudīm.
Pirmajā brīdī Aleksandrs gribēja meiteni apskaut, tomēr laikā saņēmās: viņš nevēlējās, lai citi domā, ka Nadja ir kas vairāk nekā vienkārši draudzene.
- Kas notika? viņa jautāja.
- Nekas pārlieku interesants… puisis ar tēlotu vienaldzību atbildēja.
- Kā atbrīvojāt meitenes?
- Ļoti vienkārši: atbruņojām bandītus, drusku viņus iedunkājām, sadedzinājām skorpionus, piedūmojām alu, paspīdzinājām vienu no viņiem, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, un atstājām visus sasietus bez ūdens un ēdiena, lai lēnā garā mirst.
Nadja palika ar pavērtu muti, līdz Pema viņu cieši apskāva. Abas meitenes steigā pastāstīja viena otrai savus piedzīvojumus pēc šķiršanās.
- Vai tu ko zini par to mūku? Pema čukstēja Nadjai, norādot uz Dilu Bahadūru.
- Loti maz.
- Kā vinu sauc?
- Dils Bahadūrs.
- Tas nozīmē "drosmīgā sirds", ļoti piemērots vārds. Varbūt, ka es ar viņu precēšos, Pema sacīja.
- Bet tu viņu tikko iepazini! Vai tad viņš jau lūdza tavu roku? Nadja caur smiekliem murmināja.
- Nē, lielākoties mūki nemaz neprecas. Bet, iespējams, piemērotā brīdī es lūgšu viņu to darīt, Pema vienkārši atbildēja.
15 Klints
Pirms nogādāt meitenes ielejā, Tensings nolēma mazliet iestiprināties un atpūsties. Dils Bahadūrs sprieda, ka miltu un tauku nav tik daudz, lai pietiktu visiem, tomēr viņš savu mazumiņu pārtikas piedāvāja Pemai un pārējām meitenēm, kuras jau vairākas stundas neko nebija ēdušas. Tensings lika sakurt ugunskuru, lai varētu uzvārīt ūdeni tējai un izkausēt jaka taukus. Tikko tas bija izdarīts, mūks iebāza roku savas tunikas krokās, kur parasti nēsāja ubaga tarbu, un, visiem par brīnumu, gluži kā burvis sāka vilkt laukā graudus, ķiplokus, žāvētus dārzeņus un citu ēdmanu.
- Tas jau atgādina Jaunās Derības stāstu par to, kā Jēzus ar četriem maizes klaipiem pabaroja veselu pulku ļaužu, apbrīnas pilns noteica Aleksandrs.
- Mans skolotājs ir ļoti svēts. Šī nav pirmā reize, kad viņš dara brīnumus, princis sacīja un ar dziļu cieņu paklanījās lamam.
- Iespējams, tavs skolotājs nav nemaz tik svēts, cik veiklām rokām, Dil Bahadūr. Bandītu alā bija pilns ar pārtiku, ko nevarēja laist zudumā, lama atbildēja un arī paklanījās.
- Mans skolotājs to nozaga! māceklis neticīgi iesaucās.
- Nu, sacīsim, ka tavs skolotājs drīzāk to aizņēmās… Tensings piebilda.
Jaunieši apjukuši saskatījās un sāka smieties. Šī jautrības eksplozija ļāva izgaist milzīgajam nemieram un bailēm, ko viņi bija piedzīvojuši pēdējās dienās. Jautrība bija lipīga, un drīz vien visi neapturamā smieklu lēkmē vārtījās pa zemi, bet lama tikmēr maisīja katliņu ar tsampu un laipni ielēja tēju, saglabājot savu allaž mierīgo sejas izteiksmi.
Beidzot jaunieši nomierinājās, bet, kad skolotājs pasniedza pieticīgās vakariņas, atkal sāka locīties smieklos.
- Varbūt jūs rimsieties un noklausīsieties manu plānu… noteica Tensings, nezaudējot pacietību.
Smiekli uzreiz pārtrūka. Lama bija izdomājis, kā nolaist meitenes lejā pa klinti. Viņi piegāja pie klints malas un palika bez elpas: tā bija apmēram astoņdesmit metrus augsta vertikāla siena.
- Skolotāj, šeit neviens nekad nav kāpis lejā, Dils Bahadūrs sacīja.
- Iespējams, ir pienācis brīdis, lai kāds to izdarītu pirmo reizi, Tensings atbildēja.
Meitenes sāka raudāt, vienīgi Pema ne, jau no paša sākuma pārējām rādīdama piemēru, un Nadja, kas tūdaļ pat nosprieda, ka labāk mirs bandītu rokās vai no aukstuma kādā virsotnes ledājā, nekā laidīsies lejā šai bezdibenī. Tensings skaidroja: ja izmantos īsāko ceļu, meitenes nokļūs kādā ielejas ciemā un varēs saukt palīgā, vēl pirms iestājusies nakts. Citādi viņi bija iesprostoti šeit augšā un draudēja briesmas, ka atlikušie Skorpiona bandas vīri viņus atradīs. Bija nepieciešams nogādāt meitenes atpakaļ mājās un brīdināt ģenerāli Mijaru Kunglungu, lai viņš dodas uz nocietināto klosteri atbrīvot karali, pirms valdnieks vēl nav nogalināts. Savukārt viņš pats un Dils Bahadūrs dosies ceļā, lai nokļūtu Centhandzingā pēc iespējas ātrāk.
Aleksandrs diskusijā nepiedalījās, bet sāka pārdomāt uzdevumu. Ko šādā situācijā darītu viņa tēvs? Džons Kolds noteikti atrastu veidu, lai ne tikai nolaistos lejā, bet tiktu arī atpakaļ. Tēvs bija kāpis arī stāvākos kalnos nekā šis, turklāt darījis to ziemas vidū, dažkārt tikai sportiskas intereses pēc, bet citreiz, lai palīdzētu cilvēkiem, kas cietuši negadījumos un iesprostoti kalnos. Džons Kolds bija piesardzīgs cilvēks, tomēr nekādas briesmas viņu nevarēja aizkavēt, ja bija jāglābj dzīvība.
- Izmantojot savu alpīnista inventāru, es varu nokāpt lejā, puisis sacīja.
- Cik augsta īsti ir šī klints? Nadja jautāja, pat nepaskatoties uz leju.
- Ļoti augsta. Manas virves nav tik garas, tomēr te ir daži terasveida izvirzījumi, kas ļaus nokāpt pakāpeniski, Aleksandrs skaidroja.
- Varbūt tā varētu darīt, Tensings noteica. Viņš bija redzējis, kā Aleksandrs izceļ no dziļās plaisas Nadju, un spēja iztēloties šo drosmīgo plānu.
- Tas ir ļoti riskanti, bet, ja paveiksies, es varētu tikt lejā. Bet kā mēs nolaidīsim lejā meitenes, kurām nav nekādas kalnos kāpšanas pieredzes? Aleksandrs jautāja.
- Iespējams, ka mums šī iespēja ienāks prātā… lama atbildēja un tūdaļ pat lūdza mirkli klusuma, lai varētu lūgties, jo kopš brīža, kad viņš to bija darījis pēdējo reizi, bija pagājušas daudzas stundas.
Kamēr Tensings, sēdot uz klints, meditēja, pavērsis seju pret bezgalīgajām debesīm, Aleksandrs mērīja virves, skaitīja āķus, izmēģināja iekāres, prātoja par iespējām un pārrunāja ar princi labāko veidu, kā īstenot šo riskanto manevru.
- Ja mums vismaz būtu pūķis! Dils Bahadūrs nopūtās.
Viņš draugiem pastāstīja, ka karaļvalstī pastāv sena
pūķu gatavošanas māksla tie bija putna formas veidojumi no zīda ar diviem spārniem. Daži bija tik lieli un stingri, ka varēja noturēt pat cilvēku. Tensings bija šā sporta veida eksperts un bija to iemācījis arī Dilam. Princis atcerējās savu pirmo lidojumu pirms pāris gadiem, kad, ceļojot uz kādu klosteri, bija pārlidojis no viena kalna uz otru, izmantojot gaisa straumes, kas ļāva vadīt trauslo pārvietošanās līdzekli, kamēr seši mūki turēja pūķi garā saitē.
- Daudzi droši vien tā dabūjuši galu… Nadja sprieda.
- Jā, nav tik viegli, kā izskatās, princis apliecināja.
- Pūķi droši vien ir līdzīgi planieriem, Aleksandrs iestarpināja.
- Lidmašīna ar zīda spārniem… Nedomāju, ka es vēlētos ko tādu izmēģināt, Nadja sacīja un jutās atvieglota, ka pūķa nav pa rokai.
Tensings lūdza, lai nepūš vējš, jo tad nolaišanās pa klinti nebūtu iespējama. Viņš lūdza arī, lai amerikāņu zēnam būtu nepieciešamā pieredze un izlēmība, bet pārējiem netrūktu drosmes.
- No šejienes ir grūti aprēķināt klints augstumu, skolotāj Tensing. Ja manas virves sniegsies līdz tai šaurajai terasītei, ko var redzēt tur lejā, tad varēšu to paveikt, Aleksandrs apliecināja.