- Un meitenes?
- Es viņas nolaidīšu lejā pa vienai.
- Visas, izņemot mani, Nadja stingri noteica.
- Mēs ar Nadju vēlamies iet uz klosteri kopā ar jums un Dilu Bahadūru, Aleksandrs sacīja.
- Un kurš tad aizvedīs meitenes līdz ielejai? lama gribēja zināt.
- Varbūt cienījamais skolotājs ļaus to darīt man… Pema ierosināja.
- Piecas meitenes vienas pašas? Dils Bahadūrs viņu pārtrauca.
- Un kāpēc gan ne?
- Tā ir tikai tava izvēle, Pema, Tensings sacīja un ar patiku aplūkoja meitenes zeltīto auru.
- Iespējams, ka ikviens no jums to varētu izdarīt labāk nekā es, tomēr, ja vien skolotājs dod man atļauju un atbalsta mani ar savām lūgšanām, varbūt savu darba daļu spēšu izdarīt, kā nākas, meitene piebilda.
Dils Bahadūrs nobālēja. Ar pirmās mīlestības aklo pārliecību viņš bija nolēmis, ka Pema viņam šai pasaulē ir vienīgā sieviete. Apstāklis, ka nevienu citu viņš lāgā nepazina, šoreiz netika ņemts vērā. Jauneklis baidījās, ka meitene varētu nokrist no klints vai apmaldīties un nokļūt ienaidnieku nagos, ja viņai izdosies nolaisties no klints dzīvai un veselai. Šai apkārtnē dzīvoja tīģeri, un nevarēja aizmirst arī par Skorpiona sektas vīriem.
- Tas ir ļoti bīstami, viņš sacīja.
- Varbūt mans māceklis ir nolēmis meitenes pavadīt? Tensings jautāja.
- Nē, skolotāj, man jāpalīdz atbrīvot karalis, nolaidis skatienu un sakaunējies princis nomurmināja.
Lama aizveda viņu gabaliņu nostāk, kur sacīto nevarēja dzirdēt citi.
- Tev viņai ir jāuzticas. Tai meitenei ir tikpat drosmīga sirds kā tev, Dil Bahadūr. Ja karma jums lēmusi palikt kopā, tas notiks jebkurā gadījumā. Ja ne, tad nekas no tā, ko tu darīsi, nemainīs dzīves plūdumu.
- Skolotāj, es nekad neesmu teicis, ka vēlos palikt kopā ar viņu!
- Varbūt nemaz nav nepieciešams, lai tu to teiktu, Tensings pasmaidīja.
Aleksandrs nolēma izmantot vēl atlikušo gaišo laiku, lai sagatavotu ceļu nākamajai dienai. Vispirms vajadzēja pārliecināties, ka ar divām piecdesmit metru garajām virvēm ir iespējams paveikt iecerēto. Viņš pusstundu skaidroja pārējiem klintīs kāpšanas pamatprincipus, sākot ar jostas iekaru uzvilkšanu, līdz kustībām, ar kurām varēja padarīt virvi mazāk nospriegtu un pavilkt to. Otru virvi izmantoja drošināšanai. Aleksandram tā nebija nepieciešama, tomēr bez drošības virves nevarēja iztikt, ja gribēja nolaist lejā meitenes.
- Tagad es nokāpšu lejā līdz terasei un izmērīšu attālumu līdz klints pakājei, puisis paziņoja, piestiprinājis virvi un uzvilcis iekāres.
Visi ar lielu interesi vēroja viņa darbošanos, tikai ne Nadja, jo nespēja ieskatīties bezdibenī. Tensingam, kurš visu dzīvi kā kobra bija ložņājis pa Himalajiem, Aleksandra tehnika šķita apburoša. Viņš pārsteigts pētīja izturīgo un vieglo virvi, metāla āķus, drošības siksnas un iekāres. Pārsteigtais lama noskatījās, kā puisis atvadās un, iesēdies iekarēs, laižas tukšumā. Viņš ar kājām atspērās pret vertikālo klints sienu un ar rokām lēni atbrīvoja virvi, katru reizi bez redzamas piepūles nolaižoties trīs līdz piecus metrus zemāk. Nepagāja ne piecas minūtes, kad Aleksandrs jau stāvēja uz šaurās klinšu terases. No augšas viņš izskatījās niecīgs. Puisis bija lejā apmēram pusstundu un ar otru, pie jostas saritināto virvi mērīja augstumu līdz klints pakājei. Lai tiktu augšā, nācās piepūlēties daudz vairāk nekā nolaižoties, tomēr tas tik un tā nebija pārlieku grūti. Klints virsotnē puisi sagaidīja ar aplausiem un prieka saucieniem.
- Skolotāj Tensing, to ir iespējams izdarīt, terase ir pietiekami plata un stabila, uz tās varēs satilpt piecas meitenes un arī es. Virve sniedzas līdz apakšai, un domāju, ka varēšu iemācīt meitenēm lietot iekāres. Tomēr ir kāda problēma, Aleksandrs sacīja.
- Kāda tad?
- Uz terases man būs nepieciešamas divas virves, jo meitenes nevar laist lejā bez drošināšanas. Vienai no virvēm piestiprina iekāres, otru ar īpašu aparātu, ko es jau uzstādīju, piestiprina pie klintīm, un tā ļaus man palīdzēt meitenēm pamazām nolaisties zemē. Otra virve ir pilnīgi nepieciešama, ja kāda meitene zaudē kontroli vai gadās kāda cita kļūme. Tā kā viņām nav nekādas kalnos kāpšanas pieredzes, bez nodrošinājuma meitenes to nevar darīt.
- Es visu saprotu, taču mums ir divas virves. Kāda tad ir problēma?
- Mēs tās izmantosim, lai nokļūtu līdz terasei. Pēc tam jūs abas virves atbrīvosiet, lai es tās varētu nostiprināt uz terases un meitenes nokļūtu līdz klints pakājei. Kā gan es tikšu atpakaļ augšā, ja abas virves atradīsies uz terases? Bez palīdzības es nevaru uzrāpties pa vertikālu sienu. Būtu nepieciešamas vairākas stundas, lai to varētu izdarīt pat ļoti pieredzējis kalnos kāpējs, bet nedomāju, ka esmu uz ko tādu spējīgs. Tas nozīmē, ka mums nepieciešama trešā virve, Aleksandrs skaidroja.
- Vai arī kāds tievāks striķītis, lai uzvilktu augšā vienu no virvēm, Dils Bahadūrs piebilda.
- Tieši tā.
Viņiem nebija piecdesmit metru gara striķa. Pirmā doma, protams, bija, sagriezt apģērbu smalkās strēmelēs, taču viņi ātri vien saprata, ka šai klimatā nebija iespējams palikt puskailam no aukstuma varēja nomirt. Nevienai no meitenēm nebija nekā cita kā vien plāna zīda saronga un jaciņa. Tensings domāja par jaka vilnas saišu rituļiem, kas atradās alā ļoti tālu no šejienes, bet vairs nebija laika iet tiem pakaļ.
Tikmēr saule jau bija norietējusi, un debesis krāsojās tumši zilas.
- Ir ļoti vēls. Pienācis laiks sagatavoties vairāk vai mazāk ērtai naktsguļai. Paskatīsimies, kas mums ienāks prātā rīt no rīta, lama sacīja.
- Tam striķim, kas mums nepieciešams, nav jābūt pārlieku izturīgam, vai ne? Pema pavaicāja.
- Nē, tomēr tam jābūt pietiekami garam. Mēs to izmantosim tikai vienas virves uzvilkšanai, Aleksandrs atbildēja.
- Iespējams, ka mēs to varam pagatavot… meitene prātoja.
- No kā?
- Mums visām ir gari mati. Varam tos nogriezt un sapīt.
Meiteņu sejās parādījās neslēpta baiļu izteiksme. Viņas apķēra ar rokām galvu un glāstīja savus garos matus, kas sniedzās līdz jostasvietai. Aizliegtās karaļvalsts sievietes matiem šķēres nekad nepieskārās, jo tos uzskatīja par skaistuma un sievišķības simbolu. Neprecētās sievietes matus nēsāja izlaistus un iesmaržinātus ar muskusu un jasmīnu; precētās matus iezieda ar mandeļu eļļu un no pīnēm veidoja sarežģītas frizūras, ko rotāja ar sudraba, tirkīza, dzintara un koraļļu matadatām. Tikai mūķenes atteicās no savas galvasrotas un visu mūžu dzīvoja ar skūtu galvu.
- Iespējams, no katras meitenes varētu iegūt apmēram divdesmit tievu bizīšu. Sareizinot ar pieci, jau ir simts. Ja pieņemam, ka katra no tām ir apmēram piecdesmit centimetrus gara, tad iegūstam piecdesmit metrus matu. Varbū no maniem matiem iznāk pat divdesmit četras bizītes, tad striķis būs vēl garāks, Pema skaidroja.
- Man arī ir mati, Nadja piedāvāja.
- Tie ir pārāk īsi, nedomāju, ka tavi mati šoreiz derēs, nopētījusi draudzeni, Pema atbildēja.
Viena no meitenēm sāka nevaldāmi raudāt. Nogriezt matus tai šķita pārāk liels upuris. Pema apsēdās viņai līdzās un mēģināja saudzīgi pārliecināt, ka mati ir mazāk svarīgi nekā visu klātesošo dzīvība un karaļa drošība; turklāt tie tik un tā ataugs.
- Kā gan es tikmēr varēšu iziet cilvēkos? meitene šņukstēja.