Viņš svīda un drebēja, un viņa dēmons-varde satraukumā novēlās no liecinieka vietas uz grīdas. Fra Pāvels sāpēs ieelsās un, aši pacēlis vardi, iedeva tai iemalkot ūdeni no glāzes, kas atradās viņam priekšā.
- Vai jūs vēlāk ievācāt ziņas par meiteni? klaušinātājs jautaja. Vai atklājāt to vārdu, par kuru runāja ragana?
- Jā, es to darīju. Es vēlreiz lūdzu tiesas garantiju, ka…
- Jums tā ir, prezidents strupi atbildēja. Nebaidieties. Jūs neesat ķeceris. Stāstiet, ko esat uzzinājis, un vairs netērējiet laiku.
- Padevīgi ludzu jūsu piedošanu. Tātad šis bērns atrodas līdzīgā stāvoklī kā Ieva, Ādama sieva, kura ir mūsu visu māte un visu grēku cēlonis.
Stenogrāfistes, kas atzīmēja ik vārdu, bija Sv. Filomela ordeņa mūķenes, nozvērinātas klusēt, bet, izdzirdējusi fra Pāvela vārdus, viena no tām izdvesa apslāpētu nopūtu, un visas brāzmaini sāka mest krustus. Fra Pāvels nedroši turpināja:
- Lūdzu, atcerieties, aletiometrs nepareģo, tas vēstī: "Ja notiks tas un tas, tad sekas būs…" un tā tālāk. Tas vēstī: ja meitene tiks kārdināta tāpat kā Ieva, tad viņa, iespējams, kritīs grēkā. No iznākuma būs atkarīgs… viss. Ja šī kārdināšana patiesi notiks un ja bērns tai padosies, Putekļi un grēks triumfēs.
Tiesas zālē iestājās klusums. Blāvajā saules gaismā, kas iekļuva pa lielajiem logiem, bija redzami miljoni zeltainu putekļu, bet tie bija putekļi, nevis Putekļi, lai gan ne viens vien tiesas loceklis tajos saskatīja atainojamies neredzamos Putekļus, kas klājās pār katru cilvēcisku būtni, vienalga, lai cik apzinīgi tā ievērotu likumus.
- Visbeidzot, fra Pāvel, klaušinātājs aicināja, pastāstiet, ko jūs zināt par bērna tagadējo aptuveno atrašanās vietu.
- Viņa ir Koulteres kundzes rokās, fra Pāvels atbildēja. Viņas atrodas Himalajos. Pagaidām tas ir viss, ko zinu pastāstīt. Tūlīt iešu un centīšos iegūt precīzākas ziņas; tiklīdz man tās būs, es tās darīšu zināmas tiesai, bet…
Viņš apklusa, bailēs sarāvies, un ar drebošu roku cēla pie lūpām glāzi.
- Vai jā, fra Pāvel? tēvs Makfeils ierunājās. Nenoklusē neko!
- Es ticu, tēv prezident, ka Svētā Gara Darba apvienība par to zina vairāk neka es.
Fra Pāvela balss bija tik vārga, ka gandrīz līdzinājās čukstam.
- Vai tā ir? prezidents jautāja, un viņa acis iezvērodamās šķita izstarojam uzliesmojušās dusmas.
Fra Pāvela dēmons izdvesa klusu vardes šņukstienu. Klerikālis zinaja par sāncensību starp dažādajiem Maģistērija atzariem un saprata, ka nokļūt to krustugunis būtu ļoti bīstami, taču noklusēt to, ko viņš zināja, bija vēl bīstamāk.
- Es ticu, viņš drebēdams turpināja, ka viņi ir daudz tuvāk atklājumam par to, kur šis bērns atrodas. Viņiem ir citi ziņu avoti, kuri man liegti.
- Pilnīgi pareizi, klaušinātājs piekrita. Vai aletiometrs jums to pavēstīja?
-Jā.
- Ļoti labi. Fra Pāvel, jūs darītu labi, ja turpinātu meklējumus šajā jomā. Ko vien jums vajadzēs no klerikāļiem vai sekretariāta, tas tiks dots, tikai sakiet. Lūdzu, varat iet.
Fra Pāvels paklanījās un, dēmonam-vardei tupot uz pleca, savāca savas piezīmes un atstāja tiesas zāli. Mūķenes izvingrināja pirkstus.
Tēvs Makfeils ar zīmuļa galu paklaudzināja pie ozolkoka galda sev priekšā.
- Māsa Agnese, māsa Monika, viņš teica, tagad jūs varat mūs atstāt. Lūdzu, līdz dienas beigām nolieciet uz mana galda atšifrējumu.
Abas mūķenes palocīja galvu un aizgāja.
- Džentlmeņi, prezidents ierunājās, šādi vērsdamies pie Konsistorija tiesas, pārceļamies.
Divpadsmit tiesas locekļi, sākot no vecāka (vājredzīga sirmgalvja tēva Meikepva) un beidzot ar jaunāko (bālo, fanātismā drebošo tēvu Gomesu), savāca savas piezīmes un sekoja prezidentam uz apspriežu telpu, kur viņi varēja apsēsties pie galda cits citam pretī un aprunāties vislielākajā slepenībā.
Pašreizējais Konsistorija tiesas prezidents bija skots vārda Hjū Makfeils. Viņš bija ievēlēts jauns; prezidenti kalpoja visu mūžu, un viņam bija tikai pāri četrdesmit, tāpēc varēja gaidīt, ka tēvs Makfeils daudzus turpmākos gadus veidos Konsistorija tiesas likteni un līdz ar to visas Baznīcas likteni. Viņš bija vīrs ar drūmu seju, garš un ievērojams, viņam bija rupji, sirmi mati, un viņš būtu tukls, ja neuztieptu savam ķermenim neželīgu disciplīnu: tēvs Makfeils dzēra vienīgi ūdeni un ēda tikai maizi un augļus, turklāt katru dienu vienu stundu vingroja atlētisma čempionu trenera uzraudzībā. Tādēļ viņš bija kalsns, grumbains un kustīgs. Viņa dēmons bija ķirzaka.
Tiklīdz viņi bija iekārtojušies, tēvs Makfeils ierunājās:
Tātad stāvoklis ir šāds. Šķiet, mums jāielāgo vairākas lietas.
Pirmkārt, lords Ezriels. Kāda pret Baznīcu labvēlīgi noskaņota ragana ziņo, ka viņš pulcina lielu armiju, iekļaudams tajā, kā šķiet, arī eņģeļus. Viņa nolūki, cik ši ragana zina stāstīt, esot naidīgi Baznīcai un naidīgi pašam Visvarenajam.
Otrkārt, Ziedojumu padome. Viņu darbība ir vērsta uz Bolvangaras pētījumu programmu un Koulteres kundzes aktivitāšu finansēšanu, un tas vedina uz domām, ka viņi cer aizstāt Konsistorija Disciplināro tiesu un kļūt par spēcīgāko un efektīvāko Svētās Baznīcas ieroci. Džentlmeņi, mēs esam apsteigti. Viņi ir rīkojušies nesaudzīgi un veikli. Mēs tiksim sodīti par savu neuzmanību, jo esam to pieļāvuši. Es vēl atgriezīšos pie tā, ka mums drīzumā vajadzētu rīkoties.
Treškārt, fra Pāvels savā liecībā stāsta par zēnu ar nazi, ar ko var paveikt tik neparastas lietas. Saprotams, mums viņš jāatrod un jādabū nazis, cik drīz vien iespējams.
Ceturtkārt, Putekļi. Esmu spēris soļus, lai atklātu, ko Ziedojumu padome šajā lietā atklājusi. Viens no eksperimentētājiem teologiem, kas strādā Bolvangarā, ir pierunāts pastāstīt mums, ko tieši viņi ir atklājuši. Šopēcpusdien es ar viņu apakšstāvā aprunāšos.
Paris priesteru neomulīgi sagrozījās, jo "apakšstāvs" nozīmēja pagrabtelpas zem ēkas: balti flīzētas telpas ar dzimtera strāvas rozetēm, skaņu necaurlaidīgas un labi drenētas.
- Tomēr, lai ko arī mēs uzzinātu par Putekļiem, prezidents runāja tālāk, mums stingri jāpatur prātā savs mērķis. Ziedojumu padome cenšas izprast Putekļu ietekmi mums kopīgiem spēkiem tie ir jaiznīcina. Ja Putekļu likvidēšanas nolūkā mums jāiznīcina arī Ziedojumu padome, Bīskapu kolēģija, ikviens atsevišķs dienests, ar kura palīdzību Svētā Baznīca veic Visvarenā darbu, tad lai tā būtu. Iespējams, džentlmeņi, ka Svētā Baznīca ir radīta, lai pildītu to pašu uzdevumu, un, to darot, ies bojā. Bet labāk lai ir pasaule bez Baznīcas un Putekļiem nekā pasaule, kurā ik dienu mums jāķepurojas zem derdzīgas grēku nastas. Labāk pasaule, kas no visa tā šķīstīta!
Tēvs Gomess liesmojošām acīm dedzīgi palocīja galvu.
- Un beidzot, tēvs Makfeils sacīja, bērns. Vēl tikai bērns, es domāju. Šī Ieva, kuru ir paredzēts kārdināt un kura, ja būs kāds padomdevēja precedents, kritīs grēkā, un kuras grēkā krišana mūs visus novedīs pie bojāejas. Džentlmeņi, no visiem šīs problēmas risinājumu veidiem es grasos ieteikt visradikālāko un esmu pārliecināts, ka jūs man piekritīsit.
Es ierosinu nosūtīt kādu cilvēku, kurš viņu atrod un nogalina, pirms viņa var tikt kārdināta.
- 'Rīv prezident, tēvs Gomess nekavējoties ierunājās, ikvienu savas pieauguša cilvēka dzīves dienu es esmu nodarbojies ar priekšlaicīgu grēku nožēlošanu. Es esmu pētījis, esmu apmācīts…