- No kuras pasaules jūs nākat? Lira jautāja. Es nekad nebiju redzējusi tādus cilvēkus kā jūs.
- Mūsu pasaulei ir tādas pašas problēmas kā jūsējai, Taielijs atbildēja. Mēs esam izstumtie. Mūsu vadonis lords Roke padzirdēja par lorda Ezriela dumpi un apsolīja viņam mūsu atbalstu.
- Un ko jūs gribat darīt ar mani?
-Aizvest pie tava tēva, lēdija Salmekija teica. Lords Ezriels nosūtīja karaļa Ogunves karaspēku glābt tevi un zēnu un jūs abus aizvest uz viņa cietoksni. Mēs šeit esam, lai palīdzētu.
- Ak tā, bet pieņemsim, ka es negribu doties pie tēva. Ja nu es viņam neuzticos?
- Man žēl, lēdija Salmekija atbildēja, bet mums dota tāda pavēle: aizvest jūs pie viņa.
Lira nevarēja nociesties viņa skaļi iesmējās, iedomājoties, ka šie sīkie ļautiņi varētu viņu piespiest kaut ko darīt. Taču tā bija kļūda. Piepeši sakustējusies, sieviete sagrāba Panteleimonu un, turēdama viņa peles ķermeniti nežēlīgā tvērienā, pielika dzeloņa galiņu pie dēmona kājas. Lirai aizrāvās elpa: tas bija tāds pats šoks kā toreiz, kad viņu bija sagrābuši vīri Bolvangarā. Neviens nedrīkst aiztikt otra dēmonu tā bija vardarbība.
Bet tad Lira ieraudzīja, ka Vils ar vēzienu notver labajā rokā vīrieti un cieši sagrābj aiz kājām tā, lai viņš nevarētu iedzelt, un tur viņu augstu gaisā.
- Atkal strupceļš, lēdija mierīgi konstatēja. Liec kavalieri zemē, zēn!
- Vispirms palaidiet vaļā Liras dēmonu, Vils teica.
- Man nav noskaņojuma diskutēt par to.
Lirai pārskrēja auksti šermuļi, redzot, ka Vils ir gatavs triekt Gallivespiāna galvu pret klinti. Un abi mazie ļautiņi to saprata.
Salmekija nocēla pēdu no Panteleimona kājas, un viņš uzreiz izrāvās no viņas tvēriena, kļūdams par mežonīgi šņācošu meža kaķi: viņš uzboza spalvu un kulstīja asti. Dēmona atņirgtie zobi atradās plaukstas tiesu no lēdijas sejas, bet viņa nevainojamā savaldībā to cieši uzlūkoja. Pēc brīža Panteleimons atkal mainījās un sermuliņa veidolā paglābās pie Liras krūtīm; Vils rūpīgi nolika Taieliju atpakaļ uz klints blakus partnerei.
- Tev jāievēro zināma cieņa, kavalieris sacīja Lirai.
- Tu esi neapdomīgs, bezkaunīgs bērns; lai tu būtu drošībā, šovakar ir miruši vairāki drosmīgi vīri. Tu darītu labāk, ja izturētos pieklājīgi.
- Jā, meitene pazemīgi piekrita. Piedodiet, es tā darīšu. Goda vārds!
- Un kas attiecas uz tevi… viņš turpināja, pievērsies Vilam.
Taču Vils pārtrauca: Kas attiecas uz mani, es nepieļaušu, ka ar mani tā runā, tāpēc to pat nemēģiniet. Cieņai jābūt abpusējai. Tagad klausieties uzmanīgi. Jums šeit nav nekāda uzdevuma, bet mums ir. Ja gribat palikt un palīdzēt, tad dariet tā, ka mēs sakām. Citādi varat tūlīt atgriezties pie lorda Ezriela. Par to nav vērts strīdēties.
Lira redzēja tos abus iekaistam dusmās, bet Taielijs skatījās uz Vila roku, kas bija uzlikta uz maksts pie viņa jostas; meitene saprata, ka viņš uzskata Viļu par stiprāko, kamēr viņam ir nazis. Tātad viņi nekādā ziņā nedrīkst zināt, ka tas ir salauzts.
- Ļoti labi, kavalieris atbildēja. Mēs jums palīdzēsim, jo mums ir dots tāds uzdevums. Bet jums jādara mums zināms, ko esat nodomājuši darīt.
- Tas ir godīgi, Vils atzina. Es jums pateikšu. Tiklīdz būsim atputušies, mēs atgriezīsimies Liras pasaulē gribam uzmeklēt mūsu draugu laci. Viņš nav tālu no šejienes.
- To lāci ar bruņām? Ļoti labi, sacīja Salmekija. Mēs redzējām, kā viņš cīnās. Mēs jums palīdzēsim viņu uzmeklēt. Bet pēc tam jums jānāk kopā ar mums pie lorda Ezriela.
- Jā, Lira nopietnu seju meloja, ak jā, tad mēs tā darīsim.
Panteleimons tagad bija mierīgāks un ziņkārīgs, tāpēc meitene atļāva viņam uzkāpt sev uz pleca un mainīties. Viņš kļuva par spāri, tikpat lielu kā tās divas, kas, viņiem runājoties, šaudījās pa gaisu; Panteleimons uzšāvās gaisā, tām pievienodamies.
- Tā inde, Lira sacīja, atkal pievērsdamās Gallivespiāniem, tas ir, es domāju, jūsu dzeloņos, vai tā ir nāvējoša? Jūs taču iedzēlāt manai mātei, Koulteres kundzei, vai ne? Vai viņa nomirs?
- Tas bija tikai viegls dūriens, Taielijs atbildēja. Pilna deva viņu nonāvētu, jā, bet maza skrambiņa viņu padarīs vāju un miegainu apmēram uz pusi dienas.
Un liks mocīties mežonīgās sāpēs viņš to zināja, taču Lirai neteica.
- Man ar Liru jāparunā personiski, Vils teica. Mēs uz kādu minūti paiesim nostāk.
-Ar to nazi, kavalieris jautāja, jūs varat izgriezties no vienas pasaules citā, vai ne?
- Vai jus man neuzticaties? -Nē.
- Labi, tad es to atstāšu šeit. Ja man naža nebūs, tad nevarēšu to izmantot.
Viņš atsprādzēja maksti un nolika uz klints, un tad viņi ar Liru pagāja tālāk un apsēdās tā, lai varētu redzēt Gallivespiānus. Taielijs cieši skatījās uz naža spalu, taču neaiztika to.
- Mums vienkārši jāmitinās kopā ar viņiem, Vils teica. Tiklīdz nazis būs salabots, mēs pazudīsim.
- Tie abi ir ļoti veikli, Vil, Lira brīdināja. Un viņiem nebūs ne silts, ne auksts viņi tevi nogalinās.
- Es tikai ceru, ka Joreks var nazi salabot. Nebiju apjēdzis, cik ļoti tas mums vajadzīgs.
- Viņš salabos, Lira pārliecināta atbildēja.
Viņa vēroja, kā Panteleimons lidinās un šaudās pa gaisu, tvarstīdams sīkus naktstauriņus tāpat kā citas spāres. Viņš nevarēja aizlidot tik tālu kā tās, bet bija tikpat ašs un pat košāks. Meitene pacēla plaukstu, un viņš uzmetās uz tās, Panteleimona garie, caurspīdīgie spārni vibrēja.
- Kā tu doma, vai mēs varam viņiem uzticēties, kamēr guļam? Vils vaicāja.
- Jā. Viņi ir neganti, bet, manuprāt, godīgi.
Viņi atgriezās uz klints, un Vils sacīja Gallivespiāniem: Tagad es gribu pagulēt. Dosimies tālāk no rīta.
Kavalieris piekrītoši pamāja, un Vils tūlīt saritinājās un iegrima miegā.
Lira apsēdās viņam blakus, bet siltais Panteleimonskaķis viņai klēpī. Cik laimīgs bija Vils, ka Lira nu bija nomodā un viņu uzraudzīja! Viņš bija patiesi bezbailīgs, un Lira viņu neizmērojami apbrīnoja, taču Vils neprata melot, nodot un blēdīties, kas viņai nāca tikpat dabiski kā elpošana. Par to domādama, meitene sev šķita sirsnīga un nevainīga, jo darīja to Vila un nekad ne sevis labā.
Lira bija domājusi atkal ieskatīties aletiometrā, taču, sev par lielu pārsteigumu, juta tādu nogurumu, it kā visu šo bezapziņas laiku būtu pavadījusi nomodā. Viņa apgūlās cieši blakus Vilam un aizvēra acis "tikai nelielai snaudai", kā pati sev stāstīja, pirms iegrima miegā.
14 Uzzini, kas tas ir
PULĒS BEZ PRIEKA IR NEPILNVĒRTĪGAS « PULĒS BEZ RAIZĒM IR NEPILNVĒRTĪGAS RAIZES BEZ PŪLĒM IR NEPILNVĒRTĪGAS < PRIEKS BEZ PŪLĒM IR NEPILNVĒRTĪGS • DŽONS RASKINS
vils un Lira gulēja visu nakti un pamodās, kad viņiem acis iespīdēja saule. Faktiski viņi pamodas ar apmēram sekundes starplaiku un vienu un to pašu domu, bet, kad paskatījās apkārt, sev cieši blakus ieraudzīja kavalieri Taieliju mierīgi stāvam sardzē.