Gallivespiāns sacīja: Mani izlūki kopā ar zēnu un meiteni ir citā pasaulē. Abi bērni ir drošībā un veseli, kaut gan meitene daudzas dienas ir tikusi zāļota un turēta miega. Notikumos, kas risinājās ala, zēns zaudēja iespēju izmantot nazi: kāda negadījumā tas salūza gabalos. Bet tagad nazis ir salabots. Pateicoties kādam radījumam no jūsu pasaules ziemeļiem, lord Ezriel, tas ir gigantisks lācis, kurš ļoti labi pieprot kalēja amatu. Tiklīdz nazis bija salabots, zēns ar to izgriezās uz citu pasauli, kurā viņi tagad atrodas. Mani izlūki, protams, ir kopā ar bērniem, taču pastāv viena problēma: kamēr zēnam ir nazis, viņu nevar ne uz ko piespiest; un pat tad, ja viņi zēnu miegā nogalinātu, mēs nazi nevarētu izmantot. Pagaidām kavalieris Taielijs un lēdija Salmekija ies bērniem līdzi, lai kur arī viņi dotos, tā mēs vismaz nepazaudēsim viņu pēdas. Šķiet, bērniem prātā ir kāds plāns, vismaz viņi atsakās ierasties šeit. Abi manējie viņus nepazaudēs.
- Vai viņi ir drošībā tajā pasaulē, kur tagad atrodas? lords Ezriels jautāja.
- Viņi ir pludmalē pie kokpaparžu meža. Tur tuvumā nav ne miņas no dzīvniekiem. Kad mēs runājām, abi zēns un meitene bija aizmiguši; nav pagājušas ne piecas minūtes, kopš es sazinājos ar kavalieri Taieliju.
- Paldies, pateicās lords Ezriels. Tagad, kad abi jūsu aģenti seko bērniem, mums, protams, Maģistērija vairs nav acu. Vajadzēs paļauties uz aletiometru. Vismaz…
Tad, viņiem par pārsteigumu, ierunājās Koulteres kundze.
- Es nezinu par citām struktūrvienībām, bet, kas attiecas uz Konsistorija tiesu, tad aletiometra nolasītājs, uz kuru viņi tur paļaujas, ir fra Pāvels Rašeks. Viņš ir rūpīgs, bet gauss. Viņi vel vairākas stundas nezinās, kur atrodas Lira.
Lords Ezriels sacīja: Paldies, Marisa. Vai tev ir kāda ideja, ko Lira un tas zēns nodomājuši darīt tālāk?
- Nē, sieviete atbildēja, nevienas. Esmu runājusi ar zēnu viņš, šķiet, ir stūrgalvīgs un prot glabāt noslēpumus. Nevaru uzminēt, ko viņš domā darīt. Runājot par Liru viņa ir pilnīgi neprognozējama.
- Mans lord, karalis Ogunve ieteicās, vai drīkstam zināt, vai lēdija tagad pieder šai valdošajai padomei? Ja tā, kādas ir viņas funkcijas? Ja ne, vai viņu nevar aizvest uz kādu citu vietu?
- Marisa ir mūsu gūstekne un mana viešņa, un viņas rīcībā var būt noderīga informācija, jo viņa ir bijusi izcila Baznīcas aģente.
- Vai viņa šo informāciju atklās labprātīgi? Vai arī viņu vajadzēs spīdzināt? lords Roke jautāja un runādams vēroja sievieti.
Koulteres kundze iesmējās.
- Biju domājusi, ka lorda Ezriela komandieri zinās, kā labāk uzzināt taisnību, nevis gaidīs to no spīdzināšanas, viņa teica.
Lords Ezriels nespēja netīksmināties par viņas bezkaunīgo liekulību.
- Es galvoju par Koulteres kundzes uzvedību, viņš teica. Dāma zina, kas notiks, ja viņa mūs nodos, lai gan šādas izdevības viņai nebūs. Tomēr, ja kādam nojums ir šaubas, atklājiet tās tūlīt, nebaidieties.
- Man ir, karalis Ogunve atzinās, taču es apšaubu jūs, ne viņu.
- Kāpēc? lords Ezriels vaicāja.
- Ja viņa jūs kārdinātu, jūs nespētu pretoties. Bija pareizi viņu sagūstīt, bet nepareizi ieaicināt šajā apspriedē. Izrādiet viņai visādas laipnības, nodrošiniet vislielākās ērtības, bet novietojiet kaut kur citur un turieties no viņas tālāk.
- Labi esmu jūs uzaicinājis aprunāties, lords Ezriels piekrita, un man jāpieņem jūsu pārmetums. Jūsu klātbūtni es vērtēju augstāk nekā viņas, karali. Vajadzēs viņu aizvest prom.
Lords Ezriels pasniedzās pēc zvana, bet nepaguva pazvanīt, kad Koulteres kundze ierunājas:
- Lūdzu, viņa neatlaidās, vispirms uzklausiet mani. Es varu palīdzēt. Esmu bijusi tuvāk Maģistērija centram nekā jebkurš cits, ko jus, iespējams, sameklētu. Es pazīstu viņu domāšanu un varu uzminēt, kā viņi rīkosies. Jūs prātojat, kāpēc gan man uzticēties, kas gan licis man viņus pamest? Tas ir vienkārši: viņi grasās nogalināt manu meitu. Maģistērijs neuzdrīkstas atstāt viņu dzīvu. Tajā mirklī, kad es atklāju, kas Lira ir kāda viņa ir kādi ir raganu pravietojumi par viņu -, es sapratu, ka man jāpamet Baznīca; es sapratu, ka esmu viņu ienaidniece, un viņi mani ienaidnieki; es nezināju, kas esat jūs vai kas jums esmu es tas bija noslēpums, bet es zināju, ka man jānostājas pret Baznīcu pret visu, kam viņi tic, un, ja to vajadzētu, arī pret pašu Visvareno. Es…
Koulteres kundze apklusa. Visi komandieri bija vērīgi klausījušies. Tagad viņa ielūkojās lordam Ezrielam sejā un šķita runājam ar viņu vien, sievietes balss skanēja klusi un kaislīgi, spulgās acis mirdzēja.
- Esmu bijusi sliktākā māte pasaulē. Es ļāvu aizvest savu vienīgo bērnu, kad viņa vēl bija pavisam maza, jo man meita nerūpēja; es pievērsos tikai pati savai karjerai. Es par Liru nedomāju gadiem ilgi un, ja arī iedomājos, tad tikai ar nožēlu par apgrūtinājumiem, ko nesusi viņas piedzimšana.
Bet tad Baznīca sāka interesēties par Putekļiem un par bērniem, un manā sirdī kaut kas atdzīvojās es atcerējos, ka esmu mate un Lira ir… mans bērns.
Tā kā pastāvēja draudi, es viņu no tiem glābu. Nu jau trīs reizes esmu iejaukusies, lai izrautu Liru no briesmām. Pirmo reizi, kad savu darbu sāka Ziedojumu padome: es devos uz Džordanas koledžu un paņēmu viņu dzīvot pie sevis Londonā, kur varēju viņu no padomes aizsargāt… vismaz tā es cereju. Bet Lira aizbēga.
Otra reize bija Bolvangarā, kur es viņu atradu tieši laikā, zem zem asmens… Man gandrīz apstājās sirds… Tas bija tas, ko viņi mēs -, ko es biju nodarījusi citiem bērniem, bet, kad tas bija manējais… ak, jūs nevarat izprast tā mirkļa šausmas, ceru, ka jūs nekad necietīsiet tā, kā es toreiz… Taču es Liru atbrīvoju; es viņu no turienes izdabūju; es viņu paglābu otro reizi.
Bet, kaut arī es tā rīkojos, tomēr vēl jutu, ka esmu daļa no Baznīcas, biju tās kalpotāja, lojāla un uzticīga kalpotāja, atdevusies tai, jo veicu Visvarenā darbu.
Un tad es uzzināju raganu pravietojumu. Lira kaut kādā veidā drīzumā tikšot kārdināta gluži kā Ieva tā viņi sacīja. Kāda veida kārdinājums tas būs, es nezinu, bet galu galā viņa taču pieaug. Nav grūti to iedomāties. Un nu, kad to zina arī Baznīca, viņi Liru nogalinās. Ja viss ir atkarīgs no Liras, vai gan Baznīca riskēs, ļaujot viņai dzīvot? Vai viņi uzdrīkstētos pieņemt iespēju, ka Lira noraidīs šo kārdinājumu, lai ari kāds tas būtu?
Nē viņi ierobežosies ar Liras nogalināšanu. Ja tas būtu iespējams, viņi atgrieztos Ēdenes dārzā un nogalinātu Ievu, pirms viņa tika kārdināta. Nogalināšana viņiem nesagādā grūtības; Kalvins pats ir pasūtījis bērnu slepkavību; viņi Liru nogalinātu krāšņā ceremonijā ar lūgšanām, vaimanām, psalmiem un korāļiem, bet nogalinātu. Ja Lira kritīs Baznīcas rokās, tad viņa ir pagalam.
Tāpēc, kad dzirdēju, ko saka ragana, es izglābu savu meitu trešo reizi. Es viņu aizvedu uz drošu vietu un gribēju tur palikt.
- Jūs viņu sazaļojāt, — karalis Ogunve teica. Jus viņu turējāt nemaņā.
- Tā vajadzēja, Koulteres kundze sacīja, jo Lira mani ienīda. Te viņas balss, kas bija apvaldītu emociju pilna, pārgāja šņukstā un, kad sieviete turpināja runāt, drebēja: Lira no manis baidījās un ienīda mani, un, ja es viņu nesazāļotu līdz aizmirstībai, būtu aizlaidusies no manis kā putns no kaķa. Vai jūs zināt, ko tas nozīmē mātei? Tas bija vienīgais veids, kā paturēt viņu drošībā! Visu šo laiku alā… aizmigusi, acīm ciet, augums tik bezpalīdzīgs, un dēmons saritinājies pie viņas kakla… ak, es jutu tādu mīlestību, tādu maigumu, tik dziļu, dziļu… Manis pašas bērns, pirmā reize, kad es varēju visu to darīt viņas labā, mana maziņā… Es viņu mazgaju, ēdināju un turēju drošībā un siltumā, es pārliecinājos, vai viņas ķermenis miegā jūt labsajutu… Naktī es gulēju viņai blakus, es viņu aijāju savās rokās, raudāju viņas matos, skūpstīju viņas, manas mazās, aizmigušās acis…