Lords Roke uz sava vanaga planēja tieši virs tā un riņķoja gaisā, nopētīdams to no visām pusēm. Lords Ezriels un eņģelis bija iegrimuši diskusijā ar inženieriem, un no kuģa lejā trausās vīri viens nesa mapi ar aizspiedni, otrs garu kabeli.
Koulteres kundzes acis kāri pētīja kuģi, cenšoties atcerēties katru sastāvdaļu un apjaušot tā sarežģītību. Viņai tā vērojot, lords Ezriels ielēca sēdeklī, nostiprināja ap jostasvietu un pleciem ādas siksnas un uzlika galvā drošības ķiveri. Lordam sekodams, sēdeklī ielēca viņa dēmons-sniega leopards, un viņš pagriezās, lai kaut ko sakārtotu tam blakus. Inženieris augšup kaut ko uzsauca, lords Ezriels atbildēja, un vīri pārvietojās uz ieejas pusi.
Ieceru kuģis sakustējās, lai gan Koulteres kundze nebija droša, kā. Gandrīz šķita, ka tas notrīc, lai gan turpat vien pilnīgi mierīgi stāvēja uz savām kukaiņa kājām, dīvainas enerģijas līdzsvarots. Kamēr viņa skatījās, tas atkal sakustējās, un nu sieviete redzēja, kas notiek: dažādas kuģa daļas rotēja, griezdamās gan tā, gan citādi, un skanēja tumšās debesis virs galvas. Lords Ezriels sēdēja, nevaļīgi pārvietodams sviras, pārbaudīdams ciparnīcas un regulēdams kontrolierīces; un tad pēkšņi ieceru kuģis izgaisa.
Tas kaut kā bija palēcies virs koku galotnēm un nu lidinājās virs viņiem, lēni griezdamies pa kreisi. Nedzirdēja nekādas motora skaņas, nevarēja apjaust, kā tas pārvar gravitācijas spēku. Kuģis vienkārši karājās gaisā.
- Ieklausieties, karalis Ogunve teica. Dienvidu pusē.
Viņa pagrieza galvu un sasprindzināja dzirdi. Tur gar kalna malu gaudoja vējš, varēja sadzirdēt dobjos preses āmura sitienus, kurus viņa sajuta pēdās caur zolēm, un no apgaismotās ieejas skanēja balsis, taču pēc kāda signāla balsis apklusa un gaismas apdzisa. Klusumā Koulteres kundze vēja brāzmās varēja ļoti skaidri saklausīt žiropteru motoru "čop-čop-čop".
- Kas tie ir? viņa klusi jautāja.
- Pievilinatāji, — karalis atbildēja. Mani piloti, kas lido kaujas uzdevumā, lai vedinātu ienaidnieku sekot. Skatieties!
Koulteres kundze iepleta acis, pūlēdamās kaut ko saskatīt biezajā tumsā, ko apmirdzēja tikai dažas zvaigznes. Ieceru kuģis virs viņiem karājās tik stabili, it kā būtu tur noenkurots un nostiprināts ar bultām; vēja brāzmas uz to neatstāja ne mazāko iespaidu. No pilota kabīnes nenāca gaisma, tāpēc tas bija ļoti grūti saskatāms, un lorda Ezriela stāvs vispār nebija redzams.
Tad viņa zemu debesīs pamanīja pirmo gaismu grupiņu, un tajā pašā mirklī motoru skaņa kļuva pietiekami skaļa, lai to varētu skaidri dzirdēt. Seši žiropteri lidoja ātri, bet viens, spriežot pēc dūmu astes aiz tā, šķietami bija iekļuvis avārijā un lidoja zemāk par pārējiem. Lidaparāti devās uz kalnu, bet tādā virzienā, lai aizlidotu tam garām un vēl aiz tā.
Aiz viņiem cieši pēdās nāca daždažādu lidoņu apkopojums. Nebija viegli izšķirt, kas tie ir, bet Koulteres kundze redzēja kādu dīvaina paveida smagu žiropteri, divus lidaparātus ar taisniem spārniem, vienu lielu putnu, kas bez pūlēm ātri slīdēja, nesdams mugurā divus bruņotus vīrus, un trīs vai četrus eņģeļus.
- Uzbrucēju grupa, karalis Ogunve sacīja.
Uzbrucēji sakļāvās virs žiropteriem. Tad no viena
taisnspārnotā lidaparāta izšāvās gaismas svītra, kurai pēc sekundes sekoja skaņa dobjš krakšķis. Taču šāviņš ne reizi nesasniedza mērķi avarējušo žiropteri -, jo mirklī, kad viņi ieraudzīja gaismu un pirms izdzirdēja krakšķi, vērotāji uz kalna ieraudzīja uzliesmojumu, kas nāca no ieceru kuģa, un šāviņš gaisā eksplodēja.
Koulteres kundzei labi ja pietika laika aptvert šo gandrīz acumirklīgo gaismas un skaņas secību, kad sākās kauja. Visām norisēm nemaz nevarēja tik viegli izsekot, jo debesis bija ļoti tumšas un katra lidoņa kustības ļoti straujas, bet kalna malu gandrīz vai bez skaņas apgaismoja uzliesmojumi, un tos pavadīja īsi šņācieni, itin kā izplūstu tvaiks. Ik mirkli cieta cits uzbrucējs: lidaparātam trāpīja uguns, un tas eksplodēja; izdvesis tādu skaņu, it kā plīstu aizkari kalna lielumā, gigantiskais putns strauji gāzās uz klintīm dziļi lejā; kas attiecas uz eņģeļiem tie vienkārši izgaisa kvēlojošā gaisa plūsmā, neskaitāmām daļiņām mirgojot un kvēlojot aizvien nespodrāk, līdz tās izplēnēja kā dziestošas raķetes.
Tad iestājās klusums. Vējš aiznesa vilinātāju žiropteru skaņas, kas tagad pazuda aiz nokalnes, un neviens no vērotājiem nebilda ne vārda. Tālu apakšā zem ieceru kuģa kvēloja liesmas, tas vēl lidinājās gaisā, lēni griezdamies, itin kā skatītos apkārt. Uzbrucēju grupa bija iznīcināta tik pamatīgi, ka tas pārsteidza pat Koulteres kundzi, kura bija redzējusi daudz šokējošu lietu. Skatoties augšup uz ieceru kuģi, tas šķita ievizamies vai pārvietojāmies pats no sevis, un tad te nu tas bija, atkal stingri uz zemes.
Karalis Ogunve metās uz priekšu, tāpat arī citi komandieri un inženieri, kas, atgrūduši vaļā durvis, ļāva pār izmēģinājumu poligonu plūst gaismai. Koulteres kundze palika uz vietas, lauzīdama galvu par ieceru kuģa darbības principu.
- Kāpēc viņš mums to rāda? viņas dēmons klusi ievaicājās.
- Droši vien nevar nolasīt mūsu domas, viņa atbildēja tikpat klusi.
Koulteres kundze un zeltainais pērtiķis domāja par to brīdi adamantīna tonī, kad starp viņiem kā dzirkstele bija izšāvusies kāda ideja. Viņi bija iedomājušies ierosināt lordam Ezrielam kādu priekšlikumu: piedāvāties doties uz Konsistorija Disciplināro tiesu, lai spiegotu viņa labā. Koulteres kundze pazina visas varas mehānisma sviras; viņa varētu manipulēt ar tām. Sākumā būtu grūti viņus pārliecināt par savu labticlbu, bet viņa to spētu. Un tagad, kad Gallivespiānu izlūki bija devušies prom kopā ar Viļu un Liru, Ezriels droši vien tādam piedāvājumam nespētu pretoties.
Bet tagad, viņiem skatoties uz šo dīvaino lidaparātu, Koulteres kundzei iešāvās prātā vēl pārliecinošāka ideja, un viņa līksmi apkampa zeltaino pērtiķi.
- Ezriel, viņa nevainīgi uzsauca, vai es drīkstu paskatīties, kā šī mašīna darbojas?
Lords Ezriels pavērās viņā ar samulsinātu un nepacietīgu izteiksmi sejā, taču tajā varēja manīt arī saviļņojumu un apmierinājumu. Par ieceru kuģi viņš bija sajūsmināts: Koulteres kundze saprata, ka viņš nespētu pretoties lūgumam to izrādīt.
Karalis Ogunve pakāpās malā, un lords Ezriels, pastiepis roku, ievilka sievieti pilota kabīnē. Viņš palīdzēja Koulteres kundzei iekārtoties sēdeklī un vēroja, kā viņa apskata vadības sviras.
- Kā tas darbojas? Kas ir tā dzinējspēks? viņa jautāja.
- Cilvēka ieceres, viņš atbildēja. Tāpēc jau tāds nosaukums. Ja tu esi iecerējis doties uz priekšu, tad tas arī dosies uz priekšu.
- Tā nav nekāda atbilde. Turpini, pastāsti vairāk! Kada veida dzinējs tam ir? Kā tas lido? Nevaru saskatīt itin neko aerodinamisku. Bet šīs vadības sviras… no iekšpuses tas gandrīz atgādina žiropteri.
Lordam Ezrielam bija grūti nociesties, lai to nepastāstītu, un, tā kā šī sieviete atradās viņa varā, viņš to arī darīja un paradīja kabeli ar tā galā piestiprinātu ādas turekli, kurā dziļas zīmes bija atstājuši viņa dēmona zobi.