Viņa sēdēja aiz platā galda, vēl arvien ģērbusies melnā sēru tērpā. Kad Eragons apsēdās krēslā un Safira nometās viņam līdzās, Nasuada sacīja: Eragon. Tas izskanēja vienkārši kā uzruna nedz draudzīga, nedz naidīga. Viņa uz mirkli pagriezās projām un tad atkal pievērsās Jātniekam jaunās vārdenu vadones skatienā jautās tērauds un mērķtiecība. Pāris beidzamās dienas esmu pavadījusi, pārskatot vārdenu lietu stāvokli. Tas izrādījās visai bēdīgs. Mums pietrūkst naudas un roku visam, kas jāpadara, krājumi iet uz beigām, turklāt no Impērijas mums piebiedrojas arvien mazāk dumpinieku. Es gribu mainīt šo situāciju.
Rūķi nespēs uzturēt mūs bezgalīgi ilgi šogad ražas bija sliktas, turklāt viņi paši ir cietuši zaudējumus. Ņemot to vērā, esmu nolēmusi kopā ar vārdeniem pārcelties uz Surdu. Tas ir grūts lēmums, tomēr uzskatu, ka nepieciešams lai gādātu par mūsu pašu drošību. Kad būsim Surdā, mums beidzot būs iespēja uzbrukt tieši Impērijai.
Pat Safira pārsteigta sarosījās. Šī iecere prasīs milzīgus sagatavošanās darbus! bilda Eragons. Būs vajadzīgi vairāki mēneši, līdz vārdeni spēs nogādāt Surdā gan visus cilvēkus, gan iedzīvi. Turklāt, ļoti iespējams, ceļā viņiem mēģinās uzbrukt. Es domāju, ka karalis Orins neuzdrošināsies atklāti nostāties pret Galbatoriksu, viņš iebilda.
Nasuada skumji pasmaidīja. Kopš mēs pieveicām urgļus, viņa nostāja ir mainījusies. Viņš dos vārdeniem pajumti, pabaros mūs un cīnīsies kopā ar mums. Daudzi vārdeni jau atrodas Surdā galvenokārt sievietes un bērni, kuri nespēja vai nevēlējās doties kaujā. Arī viņi mūs atbalstīs, citādi es liegšu viņiem vārdenu vārdu.
- Kā gan, Eragons vaicāja, tev izdevās tik ātri sazināties ar karali Orinu?
- Rūķi izmanto spoguļu un lukturu sistēmu, lai nodotu ziņas pa pazemes ejām. Viņi var nosūtīt ziņojumu no šejienes līdz Beoru kalnu rietumu piekājei nepilnas dienas laikā. Pēc tam kurjeri to nogādā uz Surdas galvaspilsētu Aberonu. Lai cik ātri tas būtu, šī metode tomēr ir pārāk gausa tad, kad Galbatorikss mūs pārsteidz ar veselu urgļu armiju, neatstājot ne dienu, lai sagatavotos. Es vēlos nodrošināt krietni ātrāku saziņas veidu, saucot talkā Duvrangragātas un Hrotgara magus.
Atvērusi galda atvilktni, Nasuada izņēma no tās pamatīgu pergamenta tīstokli. Vārdeni dosies projām no Farthenduras mēneša laikā. Hrotgars ir apņēmies gādāt par mūsu drošību, kamēr atrodamies pazemes ejās. Turklāt viņš nosūtīja vienības uz Ortiadu, lai sakautu urgļu armijas paliekas un noslēgtu tuneļus. Tad negaidīti uzbrukumi, izmantojot gaiteņus, vairs nebūtu iespējami. Var gadīties, ka ar šiem pasākumiem nebūs gana, lai nodrošinātu vārdenu izdzīvošanu, tāpēc gribēju ko lūgt īpaši tev.
Eragons pamāja. Viņam jau bija licies, ka gaidāms lūgums vai pavēle. Tas varēja būt vienīgais izsaukuma iemesls. Esmu tavā rīcībā.
- Lai tā būtu. Uz mirkli Nasuada pievērsās Safirai. Tiesa, šī nav pavēle, un es vēlos, lai tu rūpīgi apdomā atbildi, pirms to dod. Lai panāktu lielāku atbalstu vārdeniem, es vēlos Impērijā izplatīt ziņas, ka jaunais Jātnieks Eragons Ēnkāvis kopā ar savu pūķi Safiru ir pievienojies mums un cīnīsies mūsu pusē. Pirms ko tādu darīt, es vēlējos saņemt jūsu piekrišanu.
Tas ir pārāk bīstami, Safira iebilda.
Vēstis par mūsu parādīšanos sasniegs Impēriju šā vai tā, Eragons sprieda. Vārdeni gribēs palielīties ar savu uzvaru un Durzas nāvi. Tas notiks neatkarīgi no tā, vai piekritīsim tam vai ne, tāpēc, manuprāt, varam šādu atļauju arī dot.
Safira klusi nosprauslājās. Mani uztrauc Galbatorikss. Līdz šim mēs neesam skaļi paziņojuši, kurā pusē būsim.
Mūsu rīcība runā skaidrāk par jebkādiem vārdiem.
Tiesa, bet tad, kad Durza cīnījās Troņheimā, viņš nemēģināja nogalināt tevi. Ja mēs atklāti paudīsim, ka esam nostājušies pret Impēriju, nākamajā reizē Galbatorikss var nebūt tik pielaidīgs. Kas gan zina, kādi spēki vai plāni viņam ir padomā, mēģinot mūs pakļaut savai varai ? Tik ilgi, kamēr mūsu nostāja nebūs skaidra, viņš, iespējams, nezinās, kā rīkoties.
Neskaidrību laiks ir beidzies, Eragons palika pie sava. Mēs kāvāmies pret urgļiem, nogalinājām Durzu, un es devu uzticības zvērestu vārdenu vadonim. Viss ir ļoti skaidri. Nē, es piekristu Nasuadas piedāvājumam, ja arī tu piekriti.
Krietnu brīdi pūķis klusēja, tad nolieca milzu galvu. Dari, kā vēlies.
Eragons uzlika plaukstu uz Safiras sāna un atkal pievērsās Nasuadai: Rīkojies tā, kā uzskati par pareizu. Ja šādi mēs spējam palīdzēt vārdeniem, lai tā notiek.
- Paldies. Es saprotu, ka tas bija nopietns lēmums. Tagad, kā jau spriedām pirms bērēm, jūs dosieties uz Elesmēru, lai pabeigtu mācības.
- Kopā ar Arju?
- Protams. Kopš viņu sagūstīja, elfi bija pārtraukuši jebkādu saziņu gan ar cilvēkiem, gan rūķiem. Vienīgi Arja spētu pārliecināt viņus atjaunot sakarus.
- Vai tad viņa nevarēja izmantot maģiju, lai paziņotu par izglābšanos?
- Diemžēl ne. Kad elfi pēc Jātnieku sakāves atkāpās Duveldenvārdenas dziļumos, viņi apkārt šim mūžamežam uzbūra maģiskus slēgus, kas viņu valstībā neļauj iekļūt ne domai, ne priekšmetam, ne dzīvai būtnei, lai kādas burvestības tiktu liktas lietā. Tiesa, ja es pareizi tulkoju Arjas teikto, šie slēgi nedarbojas pretējā virzienā. Tāpēc, lai pārliecinātu karalieni Islanzadi, ka Arja ir dzīva, ka tava un Safiras eksistence nav baumas, ka posts un triumfs, ko piedzīvojuši vārdeni pēdējos mēnešos, ir īsts, pašai Arjai ir jādodas uz Duveldenvārdenu. Nasuada pasniedza viņam tīstokli. Tas bija apzīmogots ar vaska spiedogu. Tas ir vēstījums karalienei Islanzadi par vārdenu pašreizējo stāvokli un manām nākotnes iecerēm. Sargā to kā paša dzīvību! Tas nodarīs milzu postu, ja nonāks ienaidnieka rokās. Es ceru, ka pēc visa notikušā Islanzadi būs gana labvēlīgi noskaņota, lai atjaunotu diplomātiskās attiecības ar mums. Viņas palīdzība, iespējams, var izrādīties izšķirošais apstāklis, kas nosver uzvaras kausus mūsu labā. Arja to saprot un ir piekritusi atbalstīt mūs, tomēr es gribēju, lai arī tu zini, kāds ir stāvoklis, un izmantotu katru mazāko iespēju, kāda varētu rasties.
Eragons aizbāza pergamentu aiz vestes. Kad mēs dodamies ceļā?
- Rīt no rīta… ja vien tev nav citu plānu. -Nē.
- Lieliski. Viņa saņēma plaukstas kopā. Ak jā, ņem vērā, ka kopā ar jums ceļos vēl kāds. Eragons jautājoši palūkojās uz vārdenu vadoni. Karalis Hrotgars uzstāja, ka būtu tikai godīgi, ja tavu izglītošanu novērotu arī rūķu pārstāvis, jo tas ietekmēs arī viņu rasi. Tāpēc viņš sūta jums līdzi Oriku.
Pirmajā mirklī šī ziņa Eragonu sakaitināja. Viņš bija iedomājies, ka Safira spētu pacelties spārnos ar Jātnieku un Arju mugurā un nogādāt abus līdz Duveldenvārdenai, tā aiztaupot lieku ceļojumu vairāku nedēļu garumā. Orika klātbūtne spiestu mērot šo ceļu pa zemi.
Tomēr, apsvēris visu mirkli ilgāk, Eragons saprata Hrotgara lūguma tālredzību. Bija svarīgi, lai Eragons un Safira saglabātu pēc iespējas lielāku vienlīdzību attiecībās ar dažādajām rasēm. Jātnieks pasmaidīja. Jā, tas mazliet pagausinās mūs, tomēr, pēc manām domām, mums ir jāuzklausa Hrotgara vēlme. Godīgi sakot, es priecājos, ka Oriks būs kopā ar mums. Ceļot pāri visai Alagēzijai ar Arju vien varētu būt mazliet biedējoši. Viņa…
Arī Nasuada pasmaidīja. Viņa ir citāda.
- Tiesa. Tad viņš atkal kļuva nopietns. Vai tu tiešām gatavojies uzbrukt Impērijai? Tu pati minēji, ka vārdeni esot vāji. Neliekas, ka tā būtu pareizākā izvēle. Ja mēs nogaidīsim…