Kā viņi strādās vieni? Vai tiešām viņš… sagrābs? Viņi izklīdīs. Paliks Semjons un varbūt Igors. Tas nozīmē laboratorijas, pasākuma bojā eju. Cilvēce, saprotams, tāpēc jau nu neaizies postā, taču žēl. Un kas uzraudzīs mani? Bez Juras un Vadima vienkārši nav iespējams. Tehnika uzdos, fizioloģija neattīstīsies.
Varbūt iet pie priekšniecības? Tad viss var izjukt. Teiks: jāapspriež ar vadību. Tur. Augšā.
Bet veikli gan es visus piemuļķoju: «Iekārta svarīgāko dzīvības funkciju mākslīgai regulēšanai». Kā apsveica, kad apstiprināja plānu. Ivans: «Fizioloģīja dod mums izeju praksē. Mēs atdzīvināsim klīniskās nāves, šoka, infarkta gadījumos,» Tas viss ir taisnība: mēs atdzīvināsim. Viņi atdzīvinās. Pat hipotermija būs vajadzīga, lai vispirms saliktu no gabaliņiem, bet pēc tam atdzīvinātu. Kā pasakā — dzīvības un nāves ūdens. Daudz inženieru uzķērās uz šīs makšķeres: kā gan citādi, kibernētika taču! Organisma vadītāju sistēmu radīšana. Un taisnība jau nu ir: bez kibernētikas iekārtu iedarbināt nevar.
Slikti, ja rūpnīcās sākuši atsalt pret mums. Ko lai dara? Visus trenc vienā trenkšanā. Plāni, sturmēšana. Vispirms aizsapņojas: «Palīdzēsim cilvēcei», «Patīkami strādāt dzīvības vārdā…». Pēc kāda laika, skaties — atsaluši: «Zināt, ja iesaistītu plānā … Mums ir sastrēgumi. Mūs lamā, sak, jūs taisāt rotaļlietas, nodarbojaties ar labdarību …» Nenosodi! Visi ir cilvēki. Direktori it sevišķi. Viņus, nabadziņus, dīrā, kur tik var. Veicīgi atradinās no fantazēšanas.
Tā negribas atkal iet un diedelēt. «Lūdzu, Sergej Pavlovič, izdariet to. Bez jūsu palīdzības mēs netiksim galā.» Bet viņš: «Nu labi, profesor, medicinai jāpalīdz. Izdarīsim.» Vēlīgi smejas. Viņš taču ir varena figūra, bet kas esi tu? Viņš valstij («tautai») dod pelņu, bet kāds labums no tevis? Zaudējumi vien.
Nu un kas par to? Viņam taču ir taisnība. Strādā vesels institūts, tiek tērēti miljoni, bet kāda jēga? Raksti, saprotams, uzrakstīti simtiem, grāmatas, pat disertācijas tiek regulāri aizstāvētas, bet labuma nekāda. Neko nedod ne šodienas, ne rītdienas zinātnei. Ignoranti ar zinātniskiem grādiem, un priekšgalā pats direktors.
Slēgt? Slēgt! Atstāt vienu laboratoriju. Tieši tā. Bet liekas, ka tas no manis nav atkarīgs… Melo, bet ar mēru: ir vēl daži cilvēki. Ir labas laboratorijas. Piemēram, Ļevčuks. Jā, ir, lai gan maz. Bet citi institūti … Jā, protams, nekļūsti iedomīgs.
Vajadzēs pastaigāt pie direktoriem. Un lekcijas nolasīt. Taču varbūt kāds iedegas, sāk gudrot. Lietderības koeficients nav liels, nepārspīlēsim, tomēr savs labums ir. Rodas entuziasti. Tā kādreiz atnāca Jura, atceries?
Silti ap sirdi. Es mīlu viņu. Lūk, kuru vajag atstāt pēc sevis. Vadims tikai kliedz, tomēr bez Juras viņš nesastāda nevienu shēmu. Un arī tu pats esi daudz mācījies no viņa. Ja viņš sapratīsies ar Vadimu, viss būs kārtībā. Kā viņus pasargāt no ķīviņa? Viņš ir pārāk kašķīgs, lai arī labsirdīgs. Vajag būt pacietīgam. Tikai ar manu mīksto raksturu… Atradies mīkstais. Vilks avju drānās. Nav tiesa. Lāga vīrs.
Cik jauki ir patīksmināties ar sevi. Kas par dūšīgu zinātnieku. Jaunas idejas, kolektīvs. Turklāt lēnīgs, maigs. Visu atdod zinātnei. Bet varbūt vienkārši vienaldzīgs? Izvēlējies sev vispatīkamāko nodarbošanos — domāt. Esi uzcēlis sev namiņu un nu veries pa lodziņu, kritizē. Būtu pamēģinājis pastrādāt, piemēram, par rūpnīcas direktoru? Vai par padomju saimniecības? Ko tad tu teiktu?
Labi. Ja jau runa ir par kritiku, tad iesim uz operāciju telpu. Sen jau viss apsvērts, noteikts. Pozitīvais varonis ar ne visai augstu koeficientu. Ja sasniegšu, ko esmu sadomājis, tad būs patīkami pirms nāves. Būšu attaisnojies. Nez kāpēc vajag attaisnoties.
Operāciju telpa. Viena skatiena pietiek: esmu atnācis pašā reizē. Sāk narkozi.
— Krēslu Ivanam Nikolajevičam!
Tā ir Vadima uzmanība.
— Dariet visu, kā paredzēts pēc programmas. Man uzmanību nepievērsiet.
Es neraustīšu jūs ar saviem norādījumiem. Pieņemsim, ka manis vispār nav. Guļu uz galda suņa vietā.
Apsēžos kaktā pie loga. Aiz loga — vasaras diena pašā plaukumā, Karsts. Paveros apkārt: trīs grupas. Vidū man priekšā operāciju galds ar mākslīgās asinsrites aparātu. Fiziologi Oļa, Alla, Rita. Galvenais — Vadims. Viss labējais stūris kontroles un vadības aparatūra. Inženieri Gulijs, Toļa, Jura. Stūri pie durvīm bioķīmiķu galds. Vaļa ņem analīzes. Igors. Pie loga vēl viens galds: milimetru papīra loksne — uz tās Ļoņa un Petja atzīmēs galveno rādītāju vienkāršotu grafiku.
Katrai grupai savi uzdevumi, savs priekšnieks. Vispārējā vadība — Juras ziņā.
Pirmo reizi redzu visu iekārtu kopumā. Samontējuši, kamēr slimoju. Mākslīgās asinsrites aparāts, siltummainis. Kur tad aparatūra atdzesēšanai un sasildīšanai? Aha, tur jau šļūtenes ved aiz durvīm. Tātad uzstādījuši blakus istabā. Šeit vairs nav vietas.
Kontroles komplekss. Kas tik te nav sabāzts! Nav vērts iedziļināties — ir taču Jura, inženieris.
— Cik kanālu jūs pierakstāt?
— Sešpadsmit pierakstīsim, bet periodiski kontrolējam vēl apmēram trīsdesmit rādītāju. Šeit ir saraksts, lūdzu.
Saraksts: spiediens abos priekškambaros, aortā, asinsvadu tonuss, plaušu un mākslīgās asinsrites aparāta skābekļa patēriņš, pH, skābekļa spriegums audos. Viens kanāls ar pārslēgu uz sešiem punktiem. O2 spriegums arteriālajās un venozajās asinīs. CO2 spriegums. Mākslīgās asinsrites aparāta sūkņa jauda. Vairāki temperatūras punkti. Atsevišķi — elektrokardiogramma, elektroencefalogramma.
— Jura, vai jaunais patēriņa mērītājs ir uzstādīts?
— Jā, beidzot sataisījām.
— Bet gāzes sprieguma adapteri ir droši?
— Neteikšu, ka ļoti, bet mēs esam paredzējuši periodiski noteikt asins gāzes pēc van Slaika un ar oksihemometru.
— Sirds jauda netiek kontrolēta? Kāpēc tad jūs nepierīkojāt ballistokardiogrāfu?
— Ivan Nikolajevič, mēs taču nevarējām visu izdarīt, nepaspējām.
To saka Vadims. Sapīkuma pieskaņa: «Atradies kāds, vēl piesienas». Vajadzēja paspēt. Labāk jau nu klusē.
Nāk talkā Poļa:
— Netieši var spriest par sirds minūtes tilpumu pēc skābekļa patēriņa plaušās. Mums taču ir zināms asins gāzu; sastāvs ieejā un izejā.
«Ieejas un izejas.» Fiziologi apgūst jaunu terminoloģiju. Darbs turpinās. Mila veikli ievadījusi cauruli sunim trahejā, pieslēgusi narkozes aparātu, sākas elpošana ar maisu. Savs anesteziologs, ne sliktāks par ārstu. Bet, kad sāksies pa īstam, būs labāk jāuzaicina Volodja no Ļubas slimnīcas.
Vadims ar Poļu sākuši atsegt abu gūžu asinsvadus, lai pieslēgtu mākslīgo asinsrites aparātu un ievadītu kontroles zondes. Vai venozā attece no ķermeņa augšdaļas, no galvas būs pietiekama?
— Paklausieties, Vadim, mēs taču runājām, ka viena caurule tiks ievadīta vēl arī caur kakla vēnu. Es tā kā neredzu, ka jūs tam gatavotos.
— Pietiks divu kateteru apakšējā dobā
— Nē. nepietiks vis… Dariet, kā teikts.
Viņš tikai nikni paskatījās uz mani. Vēl mazliet — un sāks dumpoties. Nesatiks viņi ar Juru. Sāk skūt suņa kaklu. Vēl viņi paklausa.
Jura darbojas gar aparatūru. Acīmredzot kaut kas nav kārtībā. Nav tik viegli noregulēt sešpadsmit kanālu. Igors rīkojas kaktā pie galda ar mēģenēm. Viņš ir atbildīgs par bioķīmiju. Jā, te jau tas ir — analīžu saraksts. Lasu. Vareni. Pat adrenalīns, fermenti.