— Igor, kā tad jūs varēsiet paveikt tik daudz analīžu?
— Mēs uzaicinājām bioķīmiķus no citām laboratorijām un pat no klīnikām. Visas trīs blakus istabas pilnas.
— Malacis!
— Cenšamies.
Vienīgi Semjonam nav darba. Sarakstā viņam vispār nekā nav iedalījuši. Žēl. Vajadzēja man iejaukties. Nu ir par vēlu. Tiesa, viņa mākslīgā niere šodien netiks pieslēgta. Nav gatava.
Visi ir aizņemti, vienīgi es esmu brīvs. Invalīds. Bet vispār tas ir labi: tātad kolektīvs strādā.
Jura lieliski noorganizējis eksperimentu. Viss sadalīts pa punktiem: kas, kur, ko. Bet viņš vēl ikreiz sūrojas, ka sistēma slikti vadāma. Viņi bieži kļūdās. Kamēr ar suņiem, tas nav nekas, tikai darba žēclass="underline" mēģinājumos piedalās ap divdesmit cilvēku. Fiziologi nekad nav organizējuši tik sarežģītus eksperimentus.
Darbs rit mierīgi. Pat Vadims nebļauj: acīmredzot sapurināšana sapulcē nākusi par labu. Bet vai uz ilgu laiku? Tam nu gan ir raksturs! Cik reižu viņš nav man sarunājis rupjības? Pēc tam atnāk: «Piedodiet, Ivan Nikolajevič, nesavaldījos… Bet jums arī nav taisnība…» Un tomēr es viņu mīlu. Viņš ir īsts. Tagad pārāk daudz vienaldzīgo.
— Vadim, vai tu esi iemācījies drenēt kreiso priekškambari?
Es tīšām saku «tu», lai viņš nedusmotos. Viņam tas patīk.
— Kā gan citādi! Pie ķirurgiem nostaigāju veselu nedēļu. Tagad protu labāk par viņiem. Viņi jau uzaicināja mani vadīt zondēšanas kabinetu. Saka, kad ar visiem salamāsies, nāc pie mums, pamēģināsim.
Sunī saspraustas caurules no vienas vietas. Abos priekškambaros, un divās artērijās tievas zondes spiediena mērīšanai un asins paraugu noņemšanai. Trijās vēnās resnas caurules asins notecei uz mākslīgās asinsrites aparātu, vēl viena caurule no tā uz artēriju. Vai arī man būs tāpat? Br-r-r…
Nē, tas viss man pagaidām vēl neliekas reāls. Es uz šī galda? Nē, nevar būt. Runājot atklāti, es tik un tā neticu, ka uzdrošināšos. Tā ari nomiršu gultā. Nožēlojamais gļēvuli!
Cik cilvēku šeit nodarbināti? Viens, divi … divdesmit!
Katram ir sava dzīve, savs liktenis. Stimuli. Šī pati Ļena, tehniķis. Atceries, kā viņa sākumā raudāja par katru suni? Gribēja iet projām. Aprunājos: «Mēģinājumi nepieciešami cilvēkiem.» — «Ko nu par cilvēkiem! Viņi paši par sevi atbild. Bet dzīvnieki? Tas ir nežēlīgi!» Un pat vēl tagad nav pieradusi. Un Mila — bāla un vāja. Meitēni dzīvo trūcīgi, aldziņa maza. Labi, ja mājo ģimenē, bet dažas atbraukušas no laukiem, mitinās gultasvietās. Ģērbties vajag. Taupa uz katru kumosu. Par to nav pieņemts runāt.
Gandrīz visas mācās. Neklātienē, vakarnodaļās. Tikko sākas sesija, tā vairs nav, kas strādā. Šī pati Alla. Sešas reizes kārtoja eksāmenus, kamēr tika iekšā. Mode? Tiekšanās pēc materiāliem labumiem? Tie nav prāvi. Kvalificēta strādniece saņem vairāk. Nē, acīmredzot tās ir patiesas alkas pēc kultūras.
Kultūras problēma. Jaunatnes problēma. Kur vien skaties, visur tikai problēmas. Bet gadās dzirdēt — nav nekādu problēmu, viss atrisināts. Jaunatne vienā laidā raujas uz celtnēm, grāmatu metieni aug gads gadā. Un kaut vai kāds pamēģinātu izdarīt īstu kvantitatīvu analīzi. Kam tas vajadzīgs? Runu fragmenti, lūk, vispārliecinošākie argumenti. Taču nepieciešama, ļoti nepieciešama ir īsta informācija. Bez tās nevar vadīt nevienu sarežģītu sistēmu.
— Ivan Nikolajevič, viss gatavs atdzesējašanai.
Pieceļos. Mazliet noreiba galva. Jāpastāv Pārgāja.
— Vai pārbaudīsim? Pasniedziet man karti.
Mēģinājuma programma: adapteri, analīzes, suņa stāvoklis, uzsākot atdzesēšanu.
— Igor, vai bioķīmiskie rādītāji ir normāli?
— Jā Asins sārmu rezerve mazliet pazemināta. Ievadīsim sodu.
— Mila, pastipriniet elpošanu. Vai tava saimniecība, Jura, ir kārtībā?
— Nu, ideālas kārtības mums nekad nav, bet iztikt var. Man šķiet, ka pierakstīsim visu.
— Es nerunāju par pierakstiem. Bet vai darbosies automātika?
— Nezinu. Tā kā vajadzētu, bet kas viņu zina? Pirmoreiz ieslēdzām.
— Nu tad sāciet.
Tas nozīmē sākt virspusēju atdzesēšanu, pazemināt temperatūru līdz trīsdesmit grādiem, sirdij darbojoties, bet pēc tam jau ieslēgt mašīnu.
Suni nosedza ar garu organiskā stikla futrāli. Tā vienā galā ar dzesēšanas iekārtu savienota spirālveida caurule un ventilators. Tas rada auksta gaisa strāvas. Suņa spalva bagātīgi samērcēta ar ūdeni.
— Mila, padziļini narkozi un ievadi neiropleģikas. Vai programmā tas paredzēts?
To Jura.
— Tā viņš arī tad komandēs. Tad, ja es izšķiršos …
Ieslēdza saldētāju, ventilatoru. Vāku noklāja miglas putekļi. No atverēm plūst auksta gaisa strūklas. Man pa ādu noskrien drebuļi. Nosacījuma reflekss.
Plata papīra lente lēnām ieslīd aparātā, un sešpadsmit rakstītāju sāk vilkt savas līknes. Periodiski ieslēdzas analogkods, pierakstot rādītāju skaitļus uz papīra rituļa.
Suns atdziest lēnām. Spalva traucē. Ar cilvēku tas ies ātrāk. Toļa pārslēdz adapterus: visur vienādi. .35°, 34°, 33°. Vajag apmēram vienu grādu minūtē, bet iet lēnāk.
Pulsa biežums 100—96—84—79. Asinsspiediens mazliet krities, skābekļa patēriņš slīd lejup — pazeminājies no 150 līdz 100 ml/min. Vielmaiņa samazinās.
— Igor, tiklīdz noteiks adrenalīnu, tūlīt pasakiet. Adrenalīna daudzums rāda organisma «pretošanos» atdzesēšanai. Kāds ir asinsvadu tonuss?
— Pieaug.
Tātad ir spazmas parādības. Jāpaplašina asinsvadi.
— Poļa, ievelciet pipetē pentamīnu.
To visu vajadzēja paredzēt automāta programmā. Regulēšana ar roku nav diez cik droša. Pēc tam apspriedīsim. Nē, nepaspēsim.
Žēl, ka bioķīmiskās reakcijas velkas ļoti ilgi. Kamēr saņemsim analīzes, var palaist garām izdevīgāko momentu regulēšanai.
— Kāds ir sirds minūtes tilpums, Vadim?
— Tūlīt pamēģināšu aprēķināt.
— Kas tur ko rēķināt — apmēram pusotra litra.
To saka Jura. Viņš ātri orientējas skaitļos.
Pamaz. Vai nebūtu laiks ieslēgt mākslīgās asinsrites aparātu? Citādi audos uzkrāsies līdz galam neoksidējušies produkti.
— Temperatūra 31°. Nu tad ieslēgsim.
Apstādināja ventilatoru. Pacēla vāku. Aukstums izplūda pa istabu un izkusa. Vasara. Pat grūti ticams, ka tur bija tikai plus astoņi grādi.
— Miša, vai tev viss gatavs?
— Jā, gatavs.
Miša ir jauns tehniķis, «mašīnists». Zinātniski — mākslīgās asinsrites aparāta operators. Viņš pakļauts Poļai.
— Ieslēdz. Pārbaudi aizspiedņus.
Atskan jauna skaņa — aparāta motors. Tā arvien paaugstinās, pieaug apgriezienu skaits. Z… z… z …
Nepatīkami.
Vāku atkal aizvēra. Iedūcās ventilators.
Interesanti, kā tie abi strādās kopā — sūknis un sirds? Šai mākslīgās asinsrites aparāta modelī nav paredzēta sinhronizācija, bet tas var dot gandrīz konstantu asins strāvu. Tomēr tas tik un tā slikti ietekmē paša organisma sirdsdarbību. Regulēšana traucēta.
Vadims un Jura uzmanīgi pētī līknes uz papīra, kas lēnām slīd pa oscilogrāfa ekrānu.
— Mākslīgās asinsrites aparāta jauda — 1500 ml. Skābekļa patēriņš samazinājies apmēram līdz piecdesmit.
Tas nozīmē, ka paša sirds «slikti velk». Lai, visas cerības liktas uz mākslīgās asinsrites aparātu.
— Jura, kad sāks darboties temperatūras automātiskā regulēšana?