14. augustā
(Attēlots kaut kas līdzīgs mušmires cepurītei — stipri saplacināts konuss. Lai varētu salīdzināt, blakus uzzīmēta automašīna un cilvēciņš. Apakšā paraksts: «Kosmosa kuģis?». Konusā vairāki punkti, uz tiem norāda bultiņas un uzraksti: «Ieejas». Konusa virsotnē uzraksts: «Te iekrauj». Sānos pieraksts: «Augstums 15 m, pamatnes diametrs 40 m».)
Helikopters atnesa vēl vienu mašīnu — GAZ-69 ar numuru 2D 19-19. Svešinieki (šo vārdu pirmais sāka lietot tieši Lozovskis) kāpelēja pa to, izjauca motoru, pēc tam gaziku iekrāva kuģī. Lūkas bija šauras, tomēr mašīna kaut kā izspraucās cauri. Mūsu automobilis pagaidām stāv apakšā. Es izkrāvu no tā visus produktus, un viņi los neaiztiek. Man nepievērš absolūti nekādu uzmanību, tas ir pat aizvainojoši. Šķiet, e? varētu arī aiziet, bet pagaidām negribu to darīt.,, (Tālāk nāk ļoti nejauks zīmējums, tas laikam domāts viens no Svešiniekiem.)
Es neprotu zīmēt. Melns diskveida ķermenis apmēram metru diametrā. Astoņas, dažiem arī desmit kājas. Tās ir garas un tievas, līdzīgas zirnekļa kājām, sastāv no trim posmiem. Ekstremitātes locītavās var izliekties jebkurā virzienā. Ne acis, ne ausis nav redzamas, taču viņi noteikti redz un dzird ļoti labi. Pārvietoties spēj neticam; ātri — gluži kā melni zibeņi. Skraida pa gandrīz stāvu krauju kā mušas. Apbrīnojami, ka viņu ķermenim nav priekšpuses un aizmugures. Es noskatījos, kā viens no viņiem, skrējienā neapstājoties un nepagriežoties, pēkšņi nesās sāņus un pēc tam atpakaļgaitā. Ja kāds no viņiem paskrien man tuvu garām, jūtu vieglu, svaigu smaržu, kaut ko līdzīgu ozonam. Viņi sirsina kā cikādes. Dzīvs, saprātīgs … (Teikums nav pabeigts.)
Helikopters atnesa govi. Brangu, ārkārtīgi muļķīgu brūnaļu. Tikko bija nolikta zemē, tā ņēmās plūkāt apsvilušos dzelkšņus. Ap viņu salasijās seši Svešinieki, čirkstināja un laiku pa laikam uzliesmoja. Viens no viņiem saņēma govi aiz kājām un viegli apgrieza uz muguras — kāds satriecošs spēks! Govi arī iekrāva kuģī. Nabaga brūnaļa! Vai viņi sagatavo pārtikas krājumus?
Piegāju viņiem tuvu klāt un mēģināju sākt sarunu. Absolūti nekādas reakcijas.
Helikopters atnesa siena kaudzi un iekrāva to kuģī…
Te nav mazāk kā deviņi Svešinieki un trīs helikopteri …
Tomēr mani novēro. Es pagāju aiz akmeņiem. Viens no viņiem tūlīt man sekoja, čirkstināja, pēc tam atstājās …
Tas neapšaubāmi ir kosmosa kuģis. Es sēdēju krauts ēnā, un pēkšņi Svešinieki pašķīda no kuģa uz visām pusēm. Tad kuģis negaidot pacēlās gaisā vairākus metrus un atkal nolaidās. Viegli kā pūciņa. Bez trokšņa un uguns uzliesmojuma, nav ne mazāko pazīmju, ka darbotos dzinēji. Nočirkst vienīgi akmeņi …
Izrādās, ka vienam tomēr ir acis — piecas spīdošas podziņas ķermeņa malās. Tās ir dažādās krāsās: zilganzaļa, zila, violeta un divas melnas. Varbūt šīs podziņas nemaz nav acis, jo lielākoties tās vērstas ne uz to pusi, uz kuru virzās pats Svešinieks. Tumsā acis spīd .,.
15. augustā
Naktī gandrīz nemaz neesmu gulējis. Helikopteri atlidoja un aizlidoja. Svešinieki čirkstināja. Tas viss notika pilnīgā tumsā. Tikai reizēm parādījās spilgti gaismas uzliesmojumi…
Atvesta trešā mašīna, atkal GAZ-69, ZD 73-98. Un atkal bez šofera. Kāpēc ta? Vai viņi izrauga brīdi, kad šoferis aizgājis?…
Svešinieks ķēra ķirzakas — un darija to ļoti veikli. Skrēja uz trim kājām un ar pārējām grāba pa divām trim uzreiz .,,
Jā, es varētu no šejienes aiziet, ja vien gribētu … Tikko esmu atgriezies no kraujas malas. No turienes Pendžikentas ce|š gandrīz vai ar roku aizsniedzams — trīs stundu gājiena attālumā. Tomēr es nekur neiešu. Jāpavēro, kā tas viss beigsies …
Kuģī tika iekrauts vai vesels aitu ganāmpulks — vismaz desmit j- un milzum daudz siena. Tātad jau uzzinājuši, no kā aitas pārtiek. Gudras būtnesl Acīmredzot grib vai nu aizvest govis un aitas dzīvas, vai ari nodrošināties ar pārtiku. Tomēr nav saprotams, kāpēc viņi tik nepārprotami un stūrgalvīgi ignorē cilvēkus. Vai varbūt cilvēki Svešiniekus interesS mazāk nekā govis? Viņi iekrāvuši kuģī arī mūsu mašīnu …
…arī saprot? Kā būtu, ja es lidotu viņiem līdzi? Mēģināt vienoties par to vai arī slepus nokļūt uz kuģa? Vai neatļaus? …
… Divi, reizēm četri propelleri. Lāpstiņu skaitu neizdevās precizēt. Korpusa garums apmēram astoņi metri. Viss taisīts no melna, matēta materiāla, metinājumu vietas nav redzamas. Manuprāt, tas nav metāls. Drīzāk kaut kas līdzīgs plastmasai. Nesaprotu, kā iekļūt lidaparātā. Nekādu lūku nav… (Tas droši vien ir helikopteru apraksts.)
Acīmredzot es esmu vienīgais cilvēks, kas nokļuvis tādos apstākļos. Ārkārtīgi baigi. Bet kā gan citādi? Jālido, noteikti man jālido viņiem līdzi, tas ir pilnīgi nepieciešami …
Atkal pašā kuģa virsotnē parādījās eži. (Nav saprotams, ko tas nozīmē. Vairāk nekur Lozovskis «ežus» nav minējis.) Parādījās, uzliesmoja un nozuda. Spēcīga ozona smaka …
Atlidoja helikopters, tā bortos redzami dūres lieluma ieliekumi. Lidaparāts nosēdās, salocījās (?), un tūlīt sāņus virs kalniem aizlidoja divi mūsu reaktīvie iznīcinātāji. Kas noticis? .,,
Svešinieki joprojām skraida, it kā nekas nebūtu noticis. Ja būtu sadursme … (Teikums nav pabeigts.)
… teorētiski. (Nesalasāmi.) … japaskaidro. Acīmredzot viņi nesaprot vai arī uzskata, ka tas nav viņu cienīgi …
Satriecoši! Vel līdz šim laikam_ nespēju atgūties no pārsteiguma. Vai šie Svešinieki būtu mašīnas??? Divus soļus no manis nupat divi no viņiem izjauca trešo! Neticēju savām acīm. Ārkārtīgi sarežģīta ierīce, pat nezinu, kā to aprakstīt. 2ēl, ka neesmu inženieris. Bet laikam jau ari tas nepalīdzētu. Viņi noņēma aizmugures bruņas, zem tām zvaigžņveida . . . (Teikums nav pabeigts.) Zem vē- derdaļas diezgan ietilpīgs rezervuārs, bet nav saprotams, kā viņi tur saliek dažādus priekšmetus. Mašīnas! …
Svešinieki atkal samontēja izjaukto, pāri palika četras kājas, bet to vietā pielika kaut ko līdzīgu milzīgām spīlēm. Tikko montāža bija pabeigta, «jaundzimušais» pielēca stāvus un aizsteidzās uz kuģi…
Ķermeņa lielākā daļa ir zvaigžņveida priekšmets no balta materiāla, kas atgādina pumeku vai sūkli…
Kas ir šo mašīnu pavēlnieki? Varbūt Svešiniekus kāds vada no kuģa iekšienes? …
Vai šīs nevarētu būt saprātīgas mašīnas? Muļķības! Kibernētika vai televadīšana? Brīnumi. Un kas neļauj Pavēlniekiem iznākt ārā?…
Laikam tie saprot, kādas ir atšķirības starp cilvēkiem un dzīvniekiem, tāpēc cilvēkus neņem. Humāni. Mani droši vien savākuši aiz pārskatīšanās… Sieva nepiedos … nekad, nekad es neredzēšu — tas ir briesmīgi. Bet es taču esmu cilvēks! …
Ļoti maz izredžu palikt dzīvam. Aukstums, bads, kosmiskais starojums, miljons citu nejaušību. Kuģis acīm redzami nav domāts «zaķu» pārvadāšanai. Vispār izredzes vājas — viens pret simtu. Taču man nav tiesību palaist garām šo izdevību. Nepieciešams nodibināt sakarus!
Nakts, pulkstenis ir divpadsmit. Rakstu kabatas lukturīša gaismā. Kad es to biju iededzis, pieskrēja viens no Svešiniekiem, uzliesmoja un aizskrēja. Visu vakaru Svešinieki būvēja kaut kādu celtni, kas izskatās pēc torņa. Sākumā no trim lūkām nokārās plati trapi. Domāju, ka beidzot iznāks tie, kuri vada šīs mašīnas, taču pa trapiem nolaida daudz detaļu un metāla (?) slokšņu. Seši Svešinieki ķērās pie darba. Tā, kuram tika piemontētas spīles, viņu vidū nebija. Es ilgi viņus vēroju. Visas kustības ārkārtīgi precīzas un drošas. Torni uzbūvēja četras stundās. Cik saskanīgi viņi strādā! Tagad ir pavisam tumšs un es nekā neredzu, bet dzirdu, ka Svešinieki skraida pa laukumu. Viņi labi iztiek bez gaismas, darbs ne mirkli netiek pārtraukts. Helikopteri visu laiku atrodas lidojumā …