- Man rodas iespaids, ka jūs šeit dzīvojat.
- Tā jau arī ir, - drūmi atbildēja Centra vadītājs. - Es pametu šo patversmi tikai tad, kad nepieciešams veikt aprēķinu ciklus ar lielajām mašīnām. Jūs arī šodien agri.
Lai arī man lika atpūsties, es nevaru gulēt. No galvas neiziet doma, ka visi notikumi apkārt nav īsti, kā sapnī. Vai tā ar jums nenotiek?
- Gadās. Tas tāpēc, ka notikumu mērogs pārsniedz cilvēka pārsteiguma robežu. Katram no dabas ir atmērīts noteikts emocionālā līdzsvara daudzums, kas ieslēgts šaurā aizā starp divām sienām - pilnīgu vienaldzību un stresu no pārmērīga iespaidu un pārdzīvojumu klāsta. Aiz pirmās sienas ir slimība, jo vienaldzība ir emocionālā miera robeža, aiz otrās ir nāve vai vismaz aiziešana izdomātā, iluzorā pasaulē, kurā nekas nevar ietekmēt psihi, jo tā sevi ir izsmēlusi.
- Nu, es esmu tālu no vienaldzības, bet nereālisma, pareizāk sakot, ja vēlaties, teatrālisma sajūta nepāriet. Bet piedodiet šo liriku. No augšas es pļavās redzēju dīvainus zirnekļu tīklus. No kurienes tie?
- Konkistadoru darbība. Zirnekļa tīkli ir hronogrāfiskā lauka efektoru antenas, ar kuru palīdzību konkistadori stabilizē Stumbru laika koordinātu punktos, kuros Stumbrs iziet pagātnē. Viņi šeit nav vajadzīgi, bet daži no automātiem, kas atgriezušies, sāk aust savus tīklus, pirms mēs tos noķeram. Viņi saglabājuši briesmu instinktu.
- No augšas es pamanīju "Herakla" tipa montāžas kompleksus. Kāda veida būvniecība tiek uzsākta?
Zlatkovs drūmi, caur pieri paskatījās uz Ždanovu, un viņš saprata, ka ir uzdevis absolūti nevajadzīgu jautājumu. Abi jau zināja, ka "Herakli" montēs iekārtas objektu palaišanai Stumbrā hronooptimizatoru celtniecības aizsegā.
- Sākas hronostabilizatoru montāža, - norūca Zlatkovs. - Mēģināsim ar to palīdzību neitralizēt putu laika slāni ap Stumbru.
Pāvels ar vainīgu skatienu pavadīja Centra vadītāju, atzīmēja viņa apsardzes vienības kustību. Ar nelielu satraukumu nodomāja: te pat velns nevarēs uzreiz pateikt, kurš viņu gana, kur ir viņa paša sargi un kur svešie izsekotāji...
Desmitos no rīta Romašins parādījās Centrā un paziņoja, ka problēma ar rezerves dublieri ir atrisināta. Otrajam, Pāvela neveiksmes gadījumā, uz hronolaboratorijas ēku bija jādodas centra inženierim Fjodoram Polujanovam. Pārrunāja par visu dienestu koordinēšanu operācijas laikā - skaļi, nemaskējoties, lai "sanitāri" zinātu zonas pārklāšanas pakāpi un neplānotu operācijas, lai tās novērstu, tad apmeklēja zondēšanas sektoru, kur Fjodors Polujanovs un viņa biedri gatavoja palaišanai jaunu partiju konkistadoru...
- Šiem gandrīz visiem vajadzētu tikt cauri,- teica inženieris, glāstot viena zirnekļa glancēto melno sānu. - Mēs esam pastiprinājuši smadzeņu aizsardzību, kaut arī nācās upurēt polifunkciju. Tagad viņi neprot neko, izņemot videofilmēšanu.
- Kāda ir viņu programma? - Romašins jautāja.
- Mērķis! - Fjodors iejautājās pavēlošā tonī.
Zirneklis kaut ko klusi nočivināja par atbildi.
- Ātrgaitas skaņas ieraksts, - paskaidroja inženieris. - Atbildēt normālā diapazonā.
- Mērķis - nodibināt kontaktus ar cilvēkiem, - konkistadors basa balsī nomurmināja. - Uzdot jautājumus ierakstā, saņemt atbildes, sniegt ziņojumus...
- Pietiek...
Konkistadors paklausīgi apklusa.
Pāvels apmainījās skatieniem ar Romašinu, kura acīs uzplaiksnīja jautra gaisma, un atgriezās ar viņu Kontroles telpā.
Līdz pusdienlaikam Zlatkovs un viņa palīgs topošajiem desantniekiem stāstīja par laboratorijas un Stumbra aparatūru, aprīkojumu un atrašanās vietu, parādīja iekšējā interjera hologrammas, griezumus, videofilmas. Pāvels devās pusdienās ar nelielām galvassāpēm: viņam īsā laikā bija jāpārsūknē caur atmiņu nepieredzēti daudz informācijas. Pulksten divos pēcpusdienā Pāvels un Polujanovs nokārtoja eksāmenu par Stumbra galveno sistēmu aprīkojumu un darbību, inspektors pēdējo reizi pārlūkoja skafandru un pārbaudīja, vai visu ir paņēmis līdzi savam pirmajam gājienam uz laboratoriju.
Pavadīt izgāja visi. Romašins, Zlatkovs, Fjodors, inženieri un sakaru operatori, zinātnieki. Visi klusēja, atvadīties bija stulbi, un tikai Zlatkovs nomurmināja:
- Tikai tūkstoš dienas...
Pāvels saprata. Centra vadītājs brīdināja, ka līdz "pasaules galam" ir atlicis tūkstoš dienu, spriežot pēc tumsas saspiešanās ātruma ap joprojām "dzīvo" kosmosa zvaigžņu reģionu ar Sauli centrā.
12. nodaļa
Stumbra milzenis aizsedza horizontu.
Pāvels atskatījās, zinot, ka viņu vēro vismaz no četriem virzieniem. Līdz laboratorijas cukurbaltajam kubam nebija vairāk par divsimt metriem pelēkbrūnas, porainas, kā no pumeka, platības: zāle šeit, Stumbra tuvumā, tā arī neizauga.
Skafandrs bija smags, lai gan neradīja īpašas neērtības.
- Uz tikšanos, - Pāvels sacīja, soļodams uz priekšu, un apstājās, jo izdzirdēja kāda balsi:
- Neej tur.
- Kas par lietu? - Pāvels jautāja. - Kas to teica?
- Ko tieši? - Romašins atsaucās. - Par ko tu runā, Pāvel?
- Izklausījās...
Inspektors necieta no dzirdes halucinācijām pat visaugstākās nervu spriedzes brīžos, tāpēc viņš intuitīvi saprata, ka viņu ir uzrunājuši "citi". Viņš spēra vēl vienu soli ēkas virzienā, taču, lai cik gatavs bija dzirdēt svešo balsi, nodrebēja.
- Neej, - atkārtoja parasts cilvēka baritons.
Pāvels izslēdza radio, lai Centrā viņu nedzirdētu.
- Kāpēc?
- Divu iemeslu dēļ: pirmkārt - jūs esat vajadzīgs lai izslēgtu Stumbru, otrkārt - uz laboratoriju iet nav jēgas, hronopaātrinātāja vadības ķēdes jau sen vairs nepastāv. Laboratorijas ēka pagaidām izskatās tikai kā ēka no ārpuses, tās iekšpusē ir dažādu īpašību laiktelpu krustojums.
- Bet to zināt jūs, - sacīja Pāvels. - Ne jau mēs. Ja jums ir taisnība, es pārbaudīšu un atgriezīšos. Tas ir mans pienākums, vai saprotat? Kāpēc jūs neapturējāt Igoru Mariču?
- Mēs brīdinājām, bet viņš nenoticēja.
- Kāpēc esat pārliecināts, ka noticēšu es? Tomēr ne par mani ir runa. Vai viņš ir dzīvs?
- Nav informācijas.
- Tā kā šī saruna jau ir sākusies, atbildiet uz diviem jautājumiem. Kas īsti notika patiesībā?
Klusa sprakšķēšana austiņās, it kā nezināmais sarunu biedrs domātu, vai ir vērts atbildēt. Visbeidzot, atskanēja pazīstamais baritons:
- Ir dzimis jauns Visums.
- Vai jūs vēlaties teikt: no Laika Koka Stumbra ir atzarojies jauns zars?
- Nenoteiktā nozīmē.
- Kāpēc nenoteiktā?
- Zars ir tikko sācis augt. Viss, ko jūs saucat par Visumu, ir tikai maija, dzīves ilūzija, īstā Visuma sapnis. Šis sapnis vēl ir jārealizē. Vai joprojām plānojat ieiet ēkā?
- Es nevaru atgriezties no pusceļa. Pagaidiet, atlicis vēl jautājums.
- Jūs uzdevāt pat ne divus, bet trīs jautājumus.
- Tie bija pirmā pavadoņi. Kas jūs esat?
Klusums, klusa melodija austiņās... klusums...
- Mūsu vēl nav... vispār jau, tāpat kā jūsu...
- Nesaprotu.
- Domājiet.
- Bet kāpēc jūs izvēlējāties tieši mani uzdevuma veikšanai?
- Jūs izvēlējās dabas likumi, nevis mēs. Pirmajā, aptuvenajā un neprecīzajā tuvinājumā atbilde tiek samazināta līdz atgriezeniskās saites likumam.
- Lūdzu, precizējiet.
- Domājiet.
- Un, ja man... neizdosies izslēgt ģeneratoru? Ko tad?