— Tas ir neiespējami! — Eirena bija pārsteigta.
“Pēc tam, kad es uzcēlu barjeru, Cleaver atgādināja sadegušu šķembu. "Tam pat nebija roktura," Regs iesmējās.
— Es apstiprinu. Kad es tur parādījos alā, domāju, ka man ir kaut kāds pastiprinājums, tas ir, dzelzs gabals zem… zem muguras. Un vēlāk viņa rokās nonāca īsts zobens. "Skaisti," Vasiļina pamāja.
"Vai jūs man pastāstīsit, kā tas viss notika?" — jautāju māsai.
— Noteikti!
Drīz vien saprotošie vīrieši mūs pameta, un Zlata ieslīdēja viesistabā. Netīrs, ar ceļgalos saplēstām biksēm, bet dzīvespriecīgas.
— Dievs! Kas ar tevi notika?!
— Mammu, tikai nezvēr. Spēlējām, kurš lēks tālāk… no šķūņa.
— Kas?! — Vasiļina satvēra sirdi. — Ātri ej uz vannu! Brūces ir jāārstē. "Es būšu tagad," viņa ar grūtībām piecēlās no dīvāna.
— Mammīt, tante Asja tev šodien aizliedza daudz kustēties, vai esi aizmirsusi?
"Tad dodieties pie tantes Asijas un paņemiet no viņas kaut ko par dziedināšanu, labi?" — Man šķita, ka Vasiļina gribēja atkausēt savu meitu, lai man kaut ko pateiktu.
— Labi. "Un es arī nomazgāšos un pārģērbšos," māsasmeita nepārprotami pierunāja māti.
Kad Zlata metās prom, Vasja pamāja ar galvu un sekoja viņai ar satrauktu skatienu.
"Izmantojot šo satraukumu, es būšu pelēks pirms sava laika." Man ir sajūta, ka mana meita izaug par huligāni…
— Atceries tevi un mani. Arī mēs reizēm darījām tādas trakas lietas.
"Jā…" Vasiļina pasmaidīja, mirkli iegrimstot pagātnē, un tad steidzīgi turpināja: "Mariš, es gribu tev tik daudz pastāstīt!" Bet vispirms man jūs jābrīdina. Es redzu, ka tev patīk Eirena? Bet jums vajadzētu zināt, ka viņš… Viņš…
— Torisvena Draklords ir sieviešu krāpnieks. Esmu to dzirdējis miljoniem reižu Zinborro pilī. Tiesa, es nezināju, ka mēs par viņu runājam.
— Labi. Tātad jums nav ilūziju.
— Vasja, vakar es tev teicu, ar ko esmu precējusies? Man principā nav ilūziju par vīriešiem, un es saprotu, uz ko es ķeros. Pat ja mēs runājam par Eirenu.
Es nevarēju atbrīvoties no sajūtas, ka Torisvena draklords ir kaut ko izdarījis, lai kaitinātu savu māsu.
"Labi," Vasja pamāja. "Tad ir vēl viens svarīgs punkts." Es pat nezinu, kā tam pieiet — mana māsa bija acīmredzami noraizējusies.
— Ja jūs runājat par Rozu un viņas bērnu, es jau zinu.
Vasiļinas uzacis pārsteigumā pacēlās augšup.
— Un tu par to zini? Kad tev bija laiks? Šķiet, ka viņa nepameta manu pusi līdz vēlam vakaram…
“Es tikko biju ceļā uz savu dzīvesvietu, kad satiku Rosu un viņas vīru, Liza man pastāstīja vietējās tenkas, un no rīta Eirena man pastāstīja savu notikumu versiju.
— Vai tu izkāpi? — māsa vērīgi paskatījās uz mani. — Ko tu teici?
— Es teicu, kā tas ir. Es pieņēmu viņa atvainošanos.
— LABI. Tad vēl viena lieta. Eirena mēģināja mani savaldzināt,” māsa pētoši skatījās man acīs.
— Bet nekas nesanāca, vai ne? — atbildēju ar tādu pašu tiešu skatienu.
— Noteikti! Citādi nevar būt! Man ir Reginhards.
"Tas ir lieliski," es pasmaidīju.
"Marin, es nemēģinu tevi vērst pret viņu. Turklāt jūs tagad esat arī Pūķa ēna. Es vienkārši… Es tevi ļoti mīlu un vēlos tikai to labāko. Tu esi to pelnījusi kā neviens cits, mana mazā trauslā māsa,” viņa pastiepa man roku, un es pamanīju, ka viņas acīs dzirkstīja neizlietas asaras.
„Vaska, neuztraucies par mani,” es pieliecos uz priekšu un cieši apskāvu māsu. — Mani neapžilbina jūtas. Es pat neesmu pārliecināta, ka esmu viņā iemīlējusies. Bet es nenoliegšu, man patīk Eirena un es gribu mēģināt būt kopā ar viņu. Turklāt, kā jūs pats teicāt, man nav izvēles. Tagad es esmu viņa Ēna. Mēs veicām rituālu, un arī jūs to zināt.
"Tas viss ir taisnība, bet jūsu rituāls nav pabeigts." Pagaidām vēl ir iespējams atspēlēties.
— Kādā nozīmē tas nozīmē?
— Lai ķēdes kļūtu nelaužamas, nepieciešams vēl viens posms. Neļaujiet tam notikt, kamēr neesat visu pilnībā izlēmis.
— Nekas nav skaidrs, bet ļoti interesanti! — es sarkastiski.
Vasiļina pacēla abas rokas un paspieda tās:
“Man uz plaukstu locītavām ir maģiskas važas ar ķēdēm, kas ir tikpat resnas kā mana roka, un tās sniedzas pret pūķi. Un šīs ķēdes vairs nevar pārraut. Jo Regs ir mans, un es esmu viņa — kamēr mēs elpojam.
"Zini, tagad es nedaudz šaubos par jūsu garīgo veselību." Oho, es neko neredzu! Bez ķēdēm,” es čukstus teicu, nedaudz pieliecoties pie māsas.
Viņa, tāpat kā bērnībā, man bāza mēli.
— Vai atceries teicienu par goferu, kas arī ir neredzams? Tas pats ar ķēdēm. Es arī viņus vēl neredzu. Bet es redzēju pūķi alā mūsu kāzu laikā. Varbūt arī tu vari. Zini, Marinka, visa šī tēma ar ķēdēm mani traucēja, līdz Regs man kaut ko pateica. Pastāsti?
— Ejam! — Man kļuva šausmīgi interese.
— "Tās ir ķēdes. Viņi mūs pieķēdēja viens pie otra, savienoja mūsu būtību, kā tam vajadzētu būt. Pūķis un ēna ir īsts pāris, kā senās leģendās,” teica mans vīrs. Un es atbildēju, ka tādas ķēdes turēs zirgu. Un viņš atbildēja, ka tas nav zirgs, bet gan pūķis. Viņš arī teica, ka es neesmu pūķa gūsteknis, bet gan viņa īpašnieks.
"Tas viss ir atkarīgs no viedokļa, kā vienmēr," es iesmējos.
— Tā ir patiesība.
Mūsu sarunu pārtrauca vīrieši, kas atgriezās viesistabā.
— Marina, Eirēna neiebilst, ja tu kādu laiku paliksi pie mums. Bet esmu nolēmis, ka pirms došanās uz Torisvenu ir jānotiek kāzām. Es zinu, ka saskaņā ar jūsu paražām tam ir liela nozīme, tāpēc rīt mēs sāksim gatavoties un … — Reginhards satrakojās.
— Stop, stop, stop! — es pacēlu roku. "Vai mēs ar Eirenu varam to kaut kā atrisināt paši?"
Es sapratu, ka Reginhards rīkojas ar labiem nodomiem, bet man bija riebums, ka kārtējo reizi kāds mēģina iejaukties manā dzīvē.
"Reg," Vasiļina pastiepa roku vīram. — Nesteidzieties, lūdzu.
"Reginhard, es no visas sirds pateicos par jūsu piedalīšanos, bet es gribētu, lai viss noritētu kā parasti," es īsi paskatījos uz Eirenu un pasmaidīju.
— Es neko nesaprotu…
— Kas šeit ir nesaprotams, dārgais? Marina vēlas, lai viņu vispirms uzmāca. Randiņi skaistās vietās, komplimenti, dāvanas. Meitene ir jāuzvar, un jūs uzreiz runājat par kāzām. Marina tur jau vienreiz bija bijusi. Lai atkal velk viņu pa eju… Uz Pūķa cilts alu, ja tu domā, tev ir jāpacenšas,” māsa man pasmaidīja un paskatījās uz Eirenu.
Vasiļina saprata, kā es jūtos, un spēja to ietērpt vārdos labāk nekā tad, ja es to būtu darījusi pati.
— Sievietes! — dralords nobolīja acis.
Bet Eirens klusi paskatījās uz mani, it kā viņš tikko būtu uzzinājis par mani kaut ko jaunu. Un arī it kā viņš jau gatavoja plānu šī cietokšņa ieņemšanai. Neviļus mani vaigi kļuva siltāki, un krūtis sāpīgi iegrima, gaidot kaut ko… Kaut ko patīkamu.
Atlikušo dienas daļu pavadīju kopā ar māsu. Mēs sarosījāmies ar mazuli un pļāpājām par visu. Vasiļina man pastāstīja, kā Zlata piedzima un kas ir viņas tēvs. Tas ir dīvaini, bet es par to neko nejutu. Greizsirdības nevarēja būt, bet es savā brāļameita neatradu nekādas bijušā vīra iezīmes. Nav. Bet viņai bija mūsu vaibsti ar Vasiļinu un arī Lindaras un Lunāras vaibsti. Jā, mēs visas bijām līdzīgas viena otrai, kā māsas!
Vakarā, kad Zlata kārtējo reizi ieskatījās kamerās, es viņai iedevu gredzenu, uz kuru viņai bija daudz lielākas tiesības nekā man. Vakariņās mums pievienojās safīra pūķis, kurš bija ielidojis, lai viņu apņemtu trīs ēnas. Tas viņu labvēlīgi ietekmēja un, lai arī tikai daļēji, atrisināja problēmu ar apgrozījumu, ko viņš mums atzina.