— Labi, noņem, es paskatīšos, tikai nedaudz vēlāk man dauzās galva. Vai jums nav analgin? Derētu arī pudele alus. Klausieties, aizņemieties divsimt dolāru, es jums atmaksāšu pēc nedēļas.
Lorencs izņēma viedtālruni:
— Iesim QR. Gatavs, pārsūtīts. ES uz tevi paļaujos. Un iztīriet šeit visu, vismaz atveriet logus. Es nezinu, vai kāds nogalinās jūs vai jūsu kaķi, bet jūs abi drīz mirsit no skābekļa vai pārtikas trūkuma.
Lorencs aizgāja. Alekss lēnām piecēlās un devās uz vannas istabu. Tas, ko viņš redzēja spogulī, bija pretīgi. Viņš nomazgāja seju, ar ilgām paskatījās uz skuvekli un devās uz veikalu. Sākumā bija domas Kešai nopirkt piecas viskija pudeles un pārtiku. Bet nez kāpēc manā acu priekšā parādījās Lorenca dzīvespriecīgā, veselīgā seja. Alekss tiešām saprata, ka ir vājš un tik viegli var tikt izsists no ceļa. Pašnicinājuma sajūta nebija patīkama, taču tieši tas deva impulsu un vēlmi atgriezties īstajā dzīvē. Viskija vietā viņš iegādājās pārtikas preces, kaķu barību un skūšanās putas. Pēc tam viņš piezvanīja klīringa uzņēmumam un pasūtīja visaptverošu tīrīšanu. Atbraucis mājās, viņš atvēra visus logus, iepriecināja Kešu ar pilnu bļodu, iztīrīja tualeti, izņēma peļķi, ieprogrammēja trauku mazgājamo mašīnu un veļasmašīnu, noskuja, nomazgājās un pilnībā saveda sevi kārtībā. Kamēr klīringa meitenes darīja savu, Alekss paņēma savu klēpjdatoru un devās uz kafejnīcu pāri ielai. Viņš mēdza šurp ierasties bieži, un saimnieks viņu ļoti sirsnīgi sveicināja, sūdzēdamies par ilgo prombūtni.
Vispirms Alekss apskatīja ziņas, pārliecinoties, ka viņa prombūtnes laikā citplanētieši nav sagrābuši Zemi un nekas ārkārtējs nav noticis. Pēc tam viņš atvēra savu emuāru un ievietoja īsu ziņu par savu atgriešanos un sāka pārbaudīt savu e-pastu. Bija divi nokavēti ielūgumi uz izrādi un viens, uz kuru viņš vēl varēja paspēt, un tas bija ļoti noderīgi, jo trīs nedēļu laikā viņa finanses bija sasistas līdz nullei. Viņš rakstīja, ka ir gatavs piedalīties, un uzdeva dažus jautājumus par šova formātu. Tad viņš izskatīja sava moderatora vēstules: papildus aicinājumiem nekavējoties atgriezties, tajās tika izklāstītas Stokker nesenās kustības, un, kas ir interesanti, pirmdien viņam bija paredzēts lasīt lekciju Filadelfijas universitātē. Tātad, jūs varat izveidot atgriešanas grafiku:
– šodien: nāc pie prāta un atceries, ko nozīmē dzīvot realitātē;
— rīt: apstrādājiet notikumus, kas notikuši trīs nedēļu laikā, apkopojiet pārskatus un publicējiet (sazinieties ar moderatoru un atgrieziet viņu darbā);
— ceturtdiena: aplūkojiet Lorenca problēmu tuvāk, sāciet to darīt jau šodien;
— piektdiena: turpini blogot, dodies uz studiju, pārrunā visas nākamās izrādes detaļas, noslēdz vienošanos;
— nedēļas nogale: dodies uz ezeru, sazvanies ar draugiem, pavadi laiku dabā, kā bērnībā kopā ar vecākiem, uzkrāt spēkus tālākai cīņai;
— Pirmdiena, 10. janvāris: doties uz Stokker lekciju;
— Otrdiena, 11. janvāris: sarunu šovs.
Tas pagaidām ir viss. Ir paredzēta atveseļošanās nedēļa. Alekss jau grasījās aizsist klēpjdatoru, kad ieraudzīja, ka surogātpasts ir pilns ar vēstulēm un viņš to nebija ilgu laiku iztīrījis. Viņš atvēra mapi, visu atzīmēja un grasījās to izdzēst, kad viņa skatiens kavējās pie pazīstamā saīsinājuma DWA. Viņš atvēra vēstuli un izlasīja:
“Cienījamais Rubinšteina kungs! Aicinām uz interviju un piedalīties pieteikšanās amatam laboratorijas pētījumu un starpplanētu lidojumu problēmu risināšanas veidu izstrādes vadītāja amatam. Intervija notiks 12. janvārī plkst. 9:00 Yellowstone Laboratory adresē 827 WY-110, Devils Tower. Paņemiet līdzi savu pasi un viedtālruni ar instalētu DWA lietotni. Jūs saņemsiet kodu, lai iekļūtu ēkā, un īsas norādes par pasākumu. Ja neinteresē mūsu piedāvājums, lūdzu, atbildes vēstulē sūtiet vārdu “NĒ”. Ja Tevi interesē šī vakance, gaidām Tevi laboratorijā noteiktajā laikā.
Ar cieņu, Ričards, doktora Stokera palīgs."
Alekss saprata, ka dzīve turpinās un ir pārsteigumu pilna, taču nolēma sūdzēties par likteni:
— Lorenz, paldies, mans draugs, man priekšā ir tik daudz darāmā un perspektīvas, un es gribēju apglabāt sevi dzīvu. Es noteikti atrisināšu tavu problēmu, mans draugs, nešaubies par to.
Sestā nodaļa. Jauna dzīve
Jau ceturtdien Alekss piezvanīja Lorencam, viņi satikās un apsprieda zīmējumu, Aleksa laboja, vajadzēja strādāt, tad atlika tikai izlabot datus datormodelī un laist ražošanā.
Blogs arī kaut kā atdzīvojās. Viņu pārpludināja komentāri un vēlējumi no visas cilvēcisko jūtu paletes.
Nedēļas nogale nebija īpaši notikumiem bagāta, taču tā tika pavadīta draugu lokā un pie dabas.
Alekss nepaspēja uz Stokkera lekciju, jo viņš vienkārši gulēja visu dienu.
Izrāde izvērtās smieklīga un asprātīga, bez skandāliem. Aleksa stratēģija tagad ir mainījusies, ja iepriekš viņam šķita, ka frontālais uzbrukums ir labākais pieejamais, tad tagad viņš izvairījās no tiešas konfrontācijas ar "partijas līniju". Viņš izmantoja visus paņēmienus, lai ietekmētu pūli: nevainojami ģērbies modernā dzeltenā kreklā, perfekti ieveidotiem matiem, dzirkstošu humora izjūtu, skaidru, kompetentu runu. Kopumā viņš centās iemiesot tēlu, ko Lorencs viņam radīja kā “zinātniskā stand-up komiķi”. Raidījuma reitingi pieauga, un Alekss uzreiz saņēma vēl vairākus piedāvājumus, taču nesteidzās uz tiem atbildēt, jo baidījās kļūt tikai par šovmeni, neizglītotas publikas muļķi, gribēja ielauzties zinātnieku aprindās, viņš gribēja nest patiesu labumu, nevis tikai izklaidēt cilvēkus. Viņu pārņēma jauneklīgs maksimālisms. Viņš gribēja padarīt pasauli labāku.
Viņa tēvs bērnībā viņam smejoties teica: "Jums tikai jāizdomā veids, kā nokļūt Marsā, tad jūs varat glābt Zemi." Daudzus gadus vēlāk Alekss nevarēja saprast, kāpēc un no kā glābt Zemi, viņi dzīvo lieliski! Ģimenei pēc skolas nekad nekā netrūka, viņš iestājās Hārvardā, lai studētu kodolfiziku, un pēc tam, tāpat kā viņa tēvs, sāka interesēties par kosmosu un pat pabeidza atspoles pilotu kursu. Pat tagad viņš nezināja, kāpēc lidot uz Marsu, bet viņš juta, ka šī ir izeja. Un ko un ko glābt viņš ar katru dienu saprata arvien skaidrāk.
Iepriekš viņam šķita, ka ar “informāciju”, kas nav patiesa, nav nekā slikta, jo cilvēki prot atšķirt melus no patiesības un netic visādām muļķībām. Taču pēc COVID-19 ticība saprātīgai cilvēcei izgaisa, un “Operācija Dome” apgrieza kājām gaisā visu viņa ideju par veselo saprātu. Viņš saprata, ka kontrole mūsdienu pasaulē notiek ar informācijas palīdzību un vai tā ir patiesība vai nē, nav nozīmes, jo margināla, aktīva minoritāte spēj iznīcināt vai pakļaut ja ne fiziski, tad morāli lielāko cilvēces daļu., un tiem retajiem, kas spēj pretoties, nav resursu, lai izkļūtu no esošās situācijas. Un tomēr viņš nez kāpēc bija pārliecināts, ka ir izeja un ka tas ir saistīts ar profesoru Stokkeru… un ar kosmosu, un, iespējams, ar Marsu…
Alekss ieradās laboratorijā noteiktajā laikā. Pirmā reize, kad viņš ieradās šeit kopā ar Denu, viņam atminējās. Šķita, ka tas bija pirms simts gadiem. Dens līdz tam laikam bija kļuvis par daudzsološu uzņēmēju, un viņi gandrīz nesazinājās. Tagad šeit ir izbūvēta liela pazemes autostāvvieta automašīnām, un cilvēku rindas ir pazudušas, jo reģistrācija bija elektroniska un efektīva skaidrošanas kampaņa savu darbu darījusi. Alekss vēlreiz paskatījās apkārt pazīstamajās vietās un devās uz ieeju. Šeit stāvēja vairāki vīrieši un sievietes vecumā no divdesmit pieciem līdz piecdesmit gadiem, acīmredzot arī ieradās uz interviju.