ACUMIRKĻI
PROZAIĶES DZEJISKIE BRĪŽI
Anna Sakse rakstnieces slavu ieguva un nostiprināja ar prozas darbiem, it īpaši ar romānu «Pret kalnu» un «Pasakām par ziediem». Par romāniem saņemtā atzinība aizēnojusi kādu citu viņas radošās dvēseles stūrīti, to, kurā laiku pa laikam, ar ilgiem pārtraukumiem uzziedējuši lirikas ziedi.
No 1925. līdz 1946. gadam periodikā publicēti septiņdesmit divi Annas Sakses dzejoļi. Apmēram trīs dzejoļi gadā (visvairāk 1929. gadā — piecpadsmit), turklāt daudzās un dažādās avīzēs un žurnālos, arī nelegālajā komjaunatnes izdevumā «Jaunais Komunārs» (dzejolis «Cietumnieka bērna šūpļa dziesma»). Un daudzi nevarēja zināt, ka A. Sakse publicējas ar iniciāļiem «A. S.» («Dieva sapnis», «Svešajam»), ar šifru «Dz.» («Cietumnieka bērna šūpļa dziesma»), pseidonīmiem «Zane Mežadūja» («Klaidoņa dziesma», «Nojauta», «*** Reiz cilvēks kāds..») un «Smīns» («Ziņģe par sliņķi Miņķi», «Nabaga Blaumanis jeb Notikums Blaumaņa ielā»).
Priekšstats par Annu Saksi kā dzejnieci izveidojās tikai 1964. un 1965. gadā, kad Kopotu rakstu sestā sējuma pirmajā grāmatā bija apvienoti septiņdesmit divi dzejoļi hronoloģiskā secībā un otrajā grāmatā — seši humoristiski un satīriski dzejoļi, V. Meļņa monogrāfijā «Anna Sakse dzīves un daiļrades ceļos» (sestā sējuma otrā grāmata) pilnībā nocitēts vēl 1921. gada dzejolis «Mana valstība» (no rokraksta). Pēc 1946. gada Anna Sakse dzejā izteikusies izretis, tikai tad, kad bijis kāds ļoti spilgts šķautņains pārdzīvojums. Reizēm ierosu devušas kāda dzejnieka ekstravagantas rindas, un tad tapušas parodijas.
Rakstniecei dzejošana, it īpaši jaunībā, bijusi sirdsbalss izpausme. Ikdienas sīko norišu drūzmā viņa uztver acumirkļus un izsaka savu emocionālo attieksmi pret tiem. Darba jauniete grib veidoties par harmonisku, bagātu un jaunradošu personību, bet apstākļi nav tam radīti. Viņas sapņi atsitas pret loga rūtīm kā ieslodzīta putna spārni. Sāp. Kur izeja? Atnāk mīlestība, bet no vientulības lirisko varoni tā pilnīgi neizrauj. Izeja rodama sociālās iekārtas pārveidošanā, tāpēc ar sajūsmu Anna Sakse raksta par 1940. gada jūnija notikumiem. Lielā Tēvijas kara gados un it īpaši pēckara laikā izvēršas Annas Sakses publicistes un prozaiķes darbība, ar ko viņa iemanto sirsnīgu tautas mīlestību. Rakstniece saņem visaugstāko atzinību — PSRS Valsts prēmiju par romānu «Pret kalnu» (1949) un Latvijas PSR Tautas rakstnieces goda nosaukumu (1965).
«Acumirkļi» ir divkārtēja Annas Sakses atceres grāmata — paiet astoņdesmit gadi kopš viņas dzimšanas un sešdesmit gadi kopš pirmā dzejoļa publicēšanas. Šeit pirmo reizi iespiesti dzejoļi «Strādāt!», «Dvēseles tumsā», «Brīnums» (no Annas Sakses dzīves un daiļrades pētnieces Ingrīdas Kiršentāles arhīva) un rakstnieces draudzenei Olgai Ozoliņai veltītā «Vēstule Ozītei» (no A. Sakses mājas arhīva). Grāmatā pirmo reizi ievietots arī dzejolis «Svešajam», kas divas reizes publicēts žurnālā «Sievietes Pasaule» — 1938. un 1940. gadā. Dzejoļi kārtoti četros ciklos, katra cikla ietvaros aptuveni hronoloģiski, lai varētu sekot rakstnieces pārdzīvojumiem laika ritējumā. Divas nodaļas veidotas no priekšpadomju, divas — no padomju laika dzejas. Vispirms ir jaunības mīlas lirika, otrajā ciklā spēcīgi skan dzejnieces dvēseles nemiers, kas pāraug nemierā ar sociālo dzīvi; trešā cikla galvenā tēma — padomju patriotisms, padomju sievietes izjūtas smagajos kara gados, prieks par dzīves atjaunotni; šeit ievietoti arī veltījumu dzejoļi. Ceturtajā ciklā apkopoti satīriskie dzejoļi.
Dzejniece Anna Sakse nāk pie mums. Paiesim viņai pretī.
ILGONIS BĒRSONS
ACUMIRKĻI
* * *
MINIATŪRAS
* * *
* * *
BŪTU
* * *
TAVĀ LOKĀ