Acumirkļi

KĀ MEŽĀ SAUC, TĀ ATSKAN

Literāras parodijas

* * *

Bet naida nebija sirdī,
Un dusmas jau ātri plaka —
Kā lietus laikā irdnē
Pazūd runča kaka.

                  Māris Čaklais,

                   krāj. «Lapas balss»

Lai veiktu dzejā eksperimentus,
Var lietot arī ekskrementus.
Jo re, kā atskaņa uz «plaka»
It gauži noder runča kaka.

* * *

Ļaudis un mašīnas vienādi skan.
Ļaudis un vitrīnas vienādi skan.
Ļaudis un antenas vienādi skan.
Sieviete skan.
Vīrietis skan.

                   Monta Kroma,

                     žurn. «Zvaigzne»,

                         1969, 22. num.

Te atliek tikai papildināt,
Ka arī tukša muca skan.

* * *

Ar nāsīm mani skaļi ievelk iela.
Ja neesmu garda, nāsis mani izpūš
                                    pēc brītiņa...
---------------------------------------------
Ja esmu garda, iela mani ievelk dziļāk.
----------------------------------------------
Katru rītu ar nāsīm mani skaļi ievelk iela,
Un es esmu platē,
Un iela ap mani
Zadinās: vai tu
Esi vieglā lillā
Un balti zaļi strīpaina?...

                   Monta Kroma,

                     žurn. «Liesma»,

                         1970, 6. num.

Es gāju pa ielu, un iela iešņauca mani nāsīs,
Bet ielai bija iesnas, un tā mani
Atkal izšķaudīja.
Tad iela iespēlēja mani platē
Un laida vaļā:
Vai tu esi lillā
No balti zaļi
Strīpainā piecdesmitgrādīgā?
Garāmgājēji grozīja
Galvas, bet
Milicis uzkliedza:
— Kurš te ir galīgi pillā? —
Es atskatījos, bet
Neviena tāda neredzēju.

MAMUTOMĀNIJA

* * *

Un zini, pēc tam es izliecos pa logu un pēkšņi
        jutu savās smadzenēs mamutu.
-----------------------------------------------
Jo nekas jau neizzūd, jo kādreiz mans lieliskais sencis
              uz šo mamutu ir skatījies
              un ir to nogalinājis, un
              apēdis labāko gabalu.
Un tagad ir skaidrs, šis mamuts auļo manās asinīs...

                                          Monta Kroma,

                                krāj. «Lūpas. Tu. Lūpas. Es.»

Nu redzat, kas noticis ar dzejnieci, kuras lieliskais sencis
              bija apēdis mamuta
              pakaļas šķiņķi (toreiz
              vēl sanitārās kontroles nebija).
              Tāpēc, latvieši, domājot
              par savas tautas nākotni,
              neskatieties uz cūkām,
              nekaujiet cūkas
              un neēdiet cūkas gaļu,
Jo, redzat, arī jūs kādreiz būsiet lieliski senči,
              un tad jūsu pēcteču
              smadzenēs un asinīs auļos...
              Nu kas?

* * *

Un mamutīgi spīd mamutīga saule caur aizmamutotiem logiem, un viss šis mantojums mani pašu pārvērš mamutā.

                                Andris Bergmanis ,

                          krāj. «Uzdāvini man tīru sniegu»

Ja vienam mamuts tikai galvā,
Tad otrs pats jau mamuts spalvains
Un raksta mamutiskas dzejas,
Par kurām «laji» smīn un smejas.

Kad izies mamuti no modes
Un mini kleitas grauzīs kodes,
Varbūt pa zaļo dzejas mauru
Tad bradās milzu dinozauri?

KOMENTĀRI

Komentāros uzrādīti dzejoļu pirmpublicējumi periodikā un grāmatās.

A c u m i r k ļ i.

Pirmiespiedums žurnāla «Sievietes Pasaule», 1938, № 9. Ievietots Kopotos rakstos (1964; Sakse A. Kopoti raksti 6 sēj. R., 1962—1965).

M i n i a t ū r a s.

Sarakstītas 1924. gadā. Ar tām sākas Kopotu rakstu nodaļa «Dzejoļi».

B ū t u.

Pirmiespiedums laikrakstā «Pēdējā Brīdī», 1927, 4. jūl. Šis izdevums sāk iznākt 1. martā, un aprīlī redaktors rakstnieks Pāvils Rozītis pieņem Annu Saksi darbā par tulkotāju. (Te viņa nostrādā — vēlāk par korektori — līdz 1936. gada maijam.) Dzejolis ievietots Kopotos rakstos.

* * * G a d i   a i z i e t   u n   z ū d...

Sarakstīts 1927. gadā. Pirmiespiedums Kopotos rakstos.

T a v ā   l o k ā.

Pirmiespiedums laikrakstā «Pēdējā Brīdī», 1928, 14. janv. Ievietots Kopotos rakstos.

V i e n t u l ī b a.

Pirmiespiedums laikrakstā «Jaunākās Ziņas», 1928, 27. jūn. Ievietots Kopotos rakstos.

A t z i ņ a.

Pirmiespiedums laikrakstā «Latvis», 1928, 14. sept. Ievietots Kopotos rakstos.

N e s e g t s   č e k s.

Pirmiespiedums laikrakstā «Jaunākās Ziņas», 1929, 4. jūl. Ievietots Kopotos rakstos.

V a k a r s.

Pirmiespiedums ar virsrakstu «Vakarīgs dzejolis» žurnālā «Zaļā Vārna», 1929, № 6. A. Sakse šajā laikā ir sīkpilsoniskās mākslinieku un rakstnieku biedrības «Zaļā Vārna» locekle, 1932. gadā no tās izstājas, par ko publiski paziņo laikrakstā «Pēdējā Brīdī». Dzejolis ievietots Kopotos rakstos.

S o l v e i g a s   d z i e s m a.

Pirmiespiedums laikrakstā «Rīga», 1929, 13. nov. Ievietots Kopotos rakstos.

S p o g u l i s   a r   s k u m j ā m   a c ī m.