- Fs nerunāju par Jauno Derību. - Rīds šķietami pilnība pazaudēja domu pavedienu, uzmanīgi aplūkodams krāsotu mala šķepeli. Viņš pacēla to pret lampu, grozīdams uz. visam pusēm, un piepeši turpinaja: - Meteorītu aiznesa prom apmēram taja paša laika, kad Mozus veda ebrejus lauka no Ēģiptes. Pirms trim tūkstošiem gadu - kadu simtu vairak vai mazak.
-Jēzus un Marija! - Mjuirs saguma pret sienu un iegrūda mute neaizdegtu cigareti. Grants un Marina nedroši saskatījās, bet Rīds vel joprojām pētīja podu lauskas.
- Ko mums tagad darīt? - Mjuirs jautaja, ne pie viena īpaši neversdamies.
Rīds pieceļas un notrauca putekļus no biksēm. Briļļu stiklos atspīdēja lampas gaisma, un izspurusi matu šķipsna meta ragam līdzīgu ēnu uz sienas profesoram aiz muguras.
- Vispār es laikam zinu, uz kurieni viņi to aiznesa.
Septītā nodaļa
"SS Kalisti", Egejas juras ziemeļi
Pēc četrām dienām
- Vai jums nebūtu iebildumu paskaidrot man visu velreiz?
Viņi sedeja uz klaja, kamēr prāmis, dumus pūzdams, šķērsoja
Egejas juru. Šis ūdens ceļš vienmēr bija rosīgs; sava laika tas bija nesis varoņus, dievus un tūkstoti atriebes karu kuģu, kas devās izpostīt pilsētu. Daži no tiem vel joprojām vēroja ceļu no augšas: 1 Viņu zvaigznājs jeb Kastors un Polluks, kuri reiz stāvēja uz "Argo" klaja kiipa ar Jāsonu; Pegazs, kurš bija nesis Pērseju un Andromē- du pari jūrai uz Grieķiju; 1 (erkuless, kurš bija izmantojis šo ceļu, lai paveiktu savus varoņdarbus. Šie tēli mirgoja naksnigajas debesis, bet mēness savukart izklaja sudrabotu taku virs ūdens.
- Manuprat, Pembertons to uzminēja. Tas rindas no "Iliadas", ko viņš pierakstīja… Viņš nedomaja tikai par vāciešiem. Pembertons droši vien tas lasīja, jo bija uztvēris sakarību. - Rīds sagrozījās uz cieta koka sola un savilka šalli ciešāk ap kaklu. Mjuirs, Grants un Marina nepacietīgi gaidīja turpinājumu gluži ka studenti konsultācijā. Uz. galda viņiem pretī bija noliktas divas keramikas lauskas, mala plāksnīte un Pembertona dienasgramata.
- Lai izprastu šo stāstu, jasak ar mīnojiešiem. Patiesak, ar viņu beigām. Ap tūkstoš piecsimto gadu pirms mūsu ēras viņu vara sasniedza augstako punktu. Viņu sasniegumi arhitektūra, glezniecība, telnieciba un rakstība Eiropas civilizāciju vidu nelika pārspēti vel tūkstoš gadu. Pēc tam…
- bladac.
Rīds uzmeta Grantam bargu skatienu par brillēm.
- Vai esat dzirdējis šo stāstu, G.ranta kungs?
- Tas bija tikai minējums. Pec manas pieredzes spriežot, ja viss notiek tik gludi, ir īstais bridis pieladet ieroci.
- Šaja gadījuma vārds "bladac" lieliski raksturo notikušo. Sakas vulkānā izvirdums Teras sala… jeb vieta, kas reiz. bija Tera. Tagad tas ir mazu saliņu loks ap ļoti lielu caurumu jūra. Izvirdums bija ārkārtīgi spēcīgs un droši vien satricinaja zemi līdz pašam kodolam. Varat iedomāties, kas notika pēc tam: zemestrīces, Vidusjura viļņojas ka ūdens gigantiska vanna, salas bija pelnu apbērtas, gluži ka apsnigušas. Visas minojiešu pilsētas gaja boja. Civilizācijā sabruka.
- bet mīnojiešu laikmets ar to nebeidzas, - Marina iebilda. - Viņi cieta lielus zaudējumus, bet netika noslaucīti no zemes virsas.
- Taisnība. - Rīds apklusa, jo stjuarts atnesa četras kūpošas kafijas tases un nolika tas uz galda. - Kad putekļi bija nosēdušies, ja drīkstu ta izteikties, minojieši nedaudz atguvas un centas turpināt dzīvi. Bet paradijas jauni sarežģījumi. Mīnojiešu kultu- ras punkti saka augt pa visu Grieķijas kontinentu ka senes pec lietus.
- Varbūt tos atnesa lielie viļņi, - Grants ieminējās. Rīds izlikās viņu nedzirdam.
- Grieķijas lielajos apdzīvotajos punktos - Mikenas, Tirēnā, Ar- gosa - arvien ietekmīgākā kļuva mīnojiešu maksla un keramika. Savukart Kretā ap šo laiku paradas eksotiski priekšmeti. Jauna paveida zobeni un šķēpi, kaujas rati - ieroči, kuri vecajiem, miermīlīgajiem minojiešiem nebija vajadzīgi.
Mjuirs iedzera malku kafijas.
- Izklausas, ka grieķi izmantoja vulkānā izvirdumu, lai pārspētu mmojiešus.
- Vai ari notika tieši otrādi, - Marina iebilda. - Varbūt mino- jieši sāka veidot kolonijas Grieķija.
- Tam es nemūžam neticēšu, - Mjuirs pavīpsnajis noteica. -Tanki brauc viena virziena, ar laupījumu piekrautas mašīnas - otra. Tas nekad nemainas.
- Zinātnieki par to vel strīdas, - Rīds samiernieciski sacīja. - Pierādījumi nav viennozīmīgi. Manas personiskas domas diemžēl sakrīt ar Mjuira kunga viedokli. Vulkāns izpostīja Kretu tieši taja laika, kad kontinentālā Grieķija pieņemās speķa. Veselais sa- prats liecina, ka izdzīvojušie mīnojieši krita par upuri mikeniešu ietekmei.
- Gluži ka mes un sasodītie jeņķi. Vienas valsts nelaime ir otras…
Grānts nokremšļojas.
- Kas ir mikenieši?
-Grieķi, - Marina paskaidroja. - No diženo varoņu laikmeta.
- Pirmsgrieķi, - Rīds izlaboja. - Tas ir vēstures posms, ko piemin grieķu miti un apraksta 1 lomers. Agamemnona, Odiseja, Me- nelaja un Ahilleja civilizācijā. Ja ticat leģendām. No vēsturiska skatupunkta ta droši vien bija kārotāju un pirātu kultura, daļēji patstavigu pilsetvalstu kopa, kam nebija ciešu saikņu, bet tās maksaja meslus augstakajam karalim, kura galvaspilsēta bija Mi- kenas. Ši kultura uzplauka otra gadu tūkstoša vēlākaja posma. Bet ap tūkstoš divsimto gadu pirms musu ēras piepeši…. - Rīds uzmeta ciešu skatienu Grantam. - Bladac. Viss tika zaudēts un Grieķija iegrima tumša laikmeta, kas ilga piecsimt gadus. Paradi- jas iebruceji, kas droši vien bija īstie mūsdienu grieķu senči. Tie redzeja mikeniešu atstatas pēdas - milzīgas sienas, smalki izstrādātos dārgumus, labos ieročus un bruņas… Pašu tumsība neļāva viņiem iedomāties, ka tadu skaistumu radījuši cilvēki, tapec viņi izdomāja mitus, lai to izskaidrotu. Masīvos akmens pamatus varēja salikt tikai ciklopi un milži; dārglietās tapušas pardabisku meistaru rokās; tikai varoņi, kas cēlušies no dieviem, spētu pacelt šos zobenus. Rīkodamies tapat kā visi barbari, šie grieķi nevis izmantoja iepriekšejas civilizācijās mantojumu un paceļas tas augstumos, bet gan visus tas sasniegumus pārvērtā par mītiem, lai attaisnotu savus trakumus.
- Velak gan šie ļaudis lika pamatus visai jusu Rietumu civilizācijai, -Marina skarbi noteica. Šķita, ka viņa uztvērusi Rīda sprediķi ka personisku apvainojumu. - Filozofijai, demokrātijai, ma- tematikai, literatūrai. Un, runājot par mītiem, ir vēl kada teorija.
Mjuirs ievaidējās.
- Jums, zinātniekiem, vienmer ir ķeša kāda cita teorija.
- bridi, kad beidzam izvirzīt teorijas, sākas barbarisma uzvaras gājiens, - Rīds noskaldīja.
Šie vardi izpelnījās atzinīgu skatienu no Marinas puses.
- Ja nu mītus neizgudroja iebruceji? - viņa jautaja. - Ja nu tie bija pašu mikeniešu pierakstīti stāsti, kas nodoti no paaudzes paaudzē?
- Tam ir grūti noticēt, - Rīds sacīja. - Miti ir tik samezgloti un pretranigi, ka pat grieķiem, cenšoties pierakstīt leģendas, bija grūti tās saprast.
- Un Homērs?
- Homērs bija dzejnieks. - Rīda balss, parasti tik klusa un pieklājīgā, piepeši ieskanejas spēcīgāk. - Mīts bija pavediens, ko viņš izmantoja sava stāsta aušanai, bet radītais ir tīra… dzeja.
Mjuirs nožāvājās.
- Vai tas ir svarīgi?
Rīds nomurminaja kaut ko par barbariem, bet Marina iemalkoja kafiju un saviebas.
- Ja velaties uz to lūkoties no prasti teoloģiska skatupunkta, jums jazina tikai, ka mikenieši, visticamak, ieradas Kreta otra gadu tūkstoša velakaja posma. Ja viņi rīkojas tāpat ka visas pārejās iebrucēju armijas, varam droši pieņemt, ka viņi aizveda prom ļoti daudz, dārgumu. Iespējams, šaja kolekcija ietilpa ari svētais akmens jeb meteorīts. Varu droši apgalvot, ka daļa no keramikas lauskam, ko atradam templi, pieder pie mikeniešu kulturas.