- Apbrīnojami.
Grānts izķēra atradumu viņam no rokas. Tas nebija olis; tas bija ar melnu glazūru noklāts mala gabals, izvirpots plakana diskā, apmēram tikpat liela ka apakštase. Gar malu vijas sarkana čūska, un paša vidu glazūra bija ieskrapeti burti "AX".
Grants apjucis sarauca pieri.
- Kas ir Akss?
- Akhss, - Rids izlaboja, izmantodams skotu akcentam raksturīgu "kh" skaņu. - Saīsinajums no "Ahilleja".
Marina izņēma disku Grantam no rokas.
- Ta ir lugšanu plāksne. Senie grieķi atstaja to templi, noskaitījuši lugšanu. Tapat ka mes noliekam sveci baznīca. Tas nozīmē, ka templis bija…
Viņa apklusa, pamanījusi, ka Grants un Rids nemaz neklau- sas. Abi lūkojas viņai pār plecu un ieklausijas zemaja, mehanis- kaja dūkoņa, ko šurp nesa vējš.
Grants paķēra mugursomu un izvilka no tas binokli, ar ta palīdzību nopētīdams pelekas debesis.
- Divi "Jakovļevi" lido no rietumiem. - Viņš ar kaju ietrausa izrakņato zemi atpakaļ grāvi, meģinadams slēpt atklato akmens rētu. - Mums jāskrien uz maju.
- Kas notiks ar pārējiem?
Grants palūkojās lejup uz klintīm un pieversa skatienu rietumiem. Lidmašīnas jau bija redzamas ari ar neapbruņotu aci, lidojot zemu zem mākoņiem.
- Nav laika.
Viņi ieskrēja atpakaļ kotedžā, kas bija pilna ar pamestam segām un drēbēm. Tiklīdz ceļinieki bija nokļuvuši zem jumta, visa būve nodrebeja; logi džinkstēja, tējas burka nokrita no plīts. Abas lidmašīnas rēkdams parlidoja majiņai pari. Tas bija tik tuvu, ka gandrīz ietriecas baka.
- Jus taču teicat, ka inženierim nebija laika nosūtīt SGS signālu, - Rids ierunājās.
- Kads to ir izdarījis. - Grants palūkojas ara pa logu. - Tie ir iznīcinātāji. Varbūt ieradušies tikai uzmest salai aci.
- Viņi redzes musu lidmašīnu, - Marina atgadinaja. - Un sāks domāt.
- Varbūt mums izdosies viņus nomierināt. - Cirants paķēra zaļu inženiera formastērpu, kas karajas uz gultas galvgaļa. Novilcis zābakus un bikses, viņš iestīvejas jaunajas drēbes, bikšu staras tik tikko sniedzas līdz potītēm, un tunika, ko viņš uzvilka pari kreklam, spītīgi neļāvās likt aizpogata.
- Vai tas ir jusu plāns? - Rids neticīgi painteresējās.
- Tas ir labaks par neko. Ja viņi nevienu neredzēs, uzreiz bus skaidrs, ka te kaut kas noticis. - Grānts samekleja cepuri laiviņu, ar to papildinadams savu maskēšanas tērpu, un aizsaiteja zābakus. - Varam vismaz mēģināt.
Viņš izgaja lauka un teciņiem metas uz baku. Labaja puse lidmašīnas krasi nosveras virs juras, gatavodamas atgriezties. Grants skrēja augšup pa diviem pakapieniem reize, ignorēdams apslāpētos kliedzienus noliktava; viņš paskrēja garam radiotelpai, par- domaja, atgriezās un paķēra austiņas, kas metajas blakus radiouztvērējam. Viņš aplika tas ap kaklu, cerodams, ka lidmašīnu piloti tas redzēs.
Grants izskrēja uz balkona, svaiga gaisa apreibinats. Lidmašīnas laidas viņam pretī, pirms viņš paguva atgūties. Dzinēju raidīta gaisa plūsma līdzinājās viesulim, dzelzs balkons Grantam zem kajam drebēja, cepure aizlidoja un viņam bija jāpieķeras margām, lai vējš nenopustu viņu zemē. Lidmašīnas atkal sasveras uz sāniem un rēkdamas lidoja atpakaļ, turēdamas tik zemu, ka viņš redzeja pilotu sejas zem pārsegiem, piepūstos gaisa vadus un strupos stobrus aiz propelleriem, šķita, ka tie pavērsti tieši pret Grantu. Viņš pavicinaja rokas, ar pirkstu pabungoja pa ausi, attēlodams salauztu runas ierīci, un parādīja līksmi augšup pavērstus īkšķus. Interesanti, vai krievi ari ikdiena izmanto šo žestu?
Abas lidmašīnas šķiras pēdējā mirkli. Tas pašāvās garam tornim abas puses, plosoši rēkdamas. Grants uzrāva galva austiņas, bet tas nepalīdzēja. Viņš ar skatienu pavadīja lidmašīnas, kas traucas prom. Vai plāns bija izdevies?
Kad G.rants tika lejup no torņa, Džeksons un Mjuirs jau bija atgriezušies. Visi sapulcējas uzrauga nama, ik pa brīdim mezdami skatienu lauka pa logu un vērodami lidmašīnas, kas vel joprojām riņķoja debesīs ka maitu lijas.
- Vai viņi nav redzējuši pietiekami? - Džeksons aizkaitinats jautaja. - Pie visiem velniem, kāpēc viņi nevacas prom?
Grants uzvilka bikses un piespradzeja pie jostas pistoli.
- Viņi veica izlūkošanu, un ieraudzītais viņiem nepatika. Ma- nuprat, viņi saņēmuši pavēli mus pieskatīt, līdz krievi atsūtīs laivu.
- Nolādēts! - Džeksons aizspēra tukšo tējkannu pari grīdai. - Vai nevaram no viņiem atkratīties, radīt iespaidu, ka sabojajies radiouztvērējs un nekas slikts nav noticis?
- Es jau mēģināju. Lai nu kā, tadam attaisnojumam nav ilgs mūžs. Šeit galu gala jabut radioinženieru grupai.
- Varam pagaidīt, līdz satumsis. Mjuirs uzmeta skatienu pulkstenim.
- Līdz tumsai vel ir vairakas stundas. Tad šeit jau lupes puse Sarkanas armijas. Un mes nevaram aizlaisties, kamēr viņi ir šeit. Mus nošaus, pirms tiksim prom no salas.
- Un neesam ari atraduši meklēto, - Džeksons atgādinaja.
- bismatrons ne velna neuzrada. Šī viela ir beigtaka par mana vectēva daiktu.
- Vai esi pārliecināts, ka tas aparats strada? - Mjuirs jautaja.
- To grūti pateikt, ja nav neka, ko atrast.
Grants atspradzeja pulksteni un, turēdams to aiz siksnas, pietuvināja laikradi melnajai mašīnai. Adata noraustijas, un no skaļruņa izplūda paukšķu virkne, it ka caur salmiņu tiktu pūsts gaiss.
-Tas darbojas. - Viņš aplika pulksteni ap rokas locītavu. - Rādijā ciparnīca. Tumsa spīd.
Mjuira lupas savilkas aizdomu pilna grimase.
- Interesanti. Un vai tev piedurkne paslēpts ari kāds triks, ar kura palīdzību mes tiksim prom no šis sasodītas salas?
- bez. vairoga mēs nekur nebegsim, - Džeksons uzsvēra.
- Mums… - Viņš apklusa, jo dzinēju rēkoņa pieņemas speķa.
- Mums tas jāatrod.
Rids, stavedams pie durvīm, pieklājīgi nokremšļojas.
- Atvainojiet, bet es laikam zinu, kur ir templis.
Divdesmit septītā nodaļa
Džeksons paskatījās uz savam kājām, it ka ceredams ieraudzīt korintiešu kolonnu ceļamies augšup no betona grīdas.
- Un kapec jus ta domājāt, profesor?
- Nāciet un paskatieties paši. līkai atri.
Viņi sapulcējās pie durvīm, nervozi pētīdami debesis. Lidmašīnu orbīta šobrīd bija aizsviedusi tas uz rietumiem, tapec lielie, mākslīgie putni pagaidām nebija redzami. Rids noradīja uz baku, uz vietu tas sienā, no kuras bija nolobīts betona apšuvums. Cirants saprata, ka tas ir viņa roku darbs; lodes, ko viņš raidīja izbēguša krieva virziena, bija norāvušas apšuvumu un atklaju- šas skatienam īsto sienu - taisnstūrainus akmens gabalus, kas samūrēti kopa.
- Paskatieties uz to bluķi. Ko jus redzat?
Grants vēlreiz pacēla binokli. Acu priekšā paradijas izpludu- si migla, un viņš pagrieza fokusa kloķi. No miglas iznira neskaidri apveidi, kas saasinajas un izveidoja apli; šauras līnijas ta centrā savijas, veidojot rozeti ar smalkam stigām.
- Tas nav krievu darbs, - Rids paskaidroja. - Un palūkojieties
tur.
Grants sekoja profesora norādītajam virzienam bakas pakajē. Ieskatījies ciešāk, viņš redzeja, ka betona kārta nesniedzas līdz pašai zemei. Grants pameta uzrauga maju, pieskreja pie bakas un nometas ceļos blakus sienai. Atbrīvojis to no zāles, kas auga cieši klāt, viņš atklaja skatienam pamatni: raupji apstradāta kajķak- mens slāņus, lielus bluķus, kas salikti kopa, izmantojot ļoti maz cementa.
Rids nostājās viņam blakus.
-Lūk, jusu templis. Krievi acīmredzot atrakuši drupas un tās izmantojuši ka pamatu bākas celtniecībai.