Vairāk, nekā man patiktu, bet tas bija nepieciešams. Viņš mēģināja apgalvot, ka mēs tikai blefojam, tāpēc bija skaidri jāparāda, ka viņš nav situācijas noteicējs. Bet turpmāk es rīkošos diskrētāk.
Dariet tā. Mums nav vajadzīga lieka uzmanība no likumsargu puses. Viņš apklusa. Vismaz ne vairāk kā pašlaik.
Seibrs bija apmeties īrētā mājā Kopenhāgenas ziemeļu rajonā, dažu kvartālu attālumā no Amalienborgas karaļa pils jūras krastā. Viņš bija atvedis Geriju Maloni uz šejieni, iestāstot viņam, ka tēvs ir briesmās, un Gerijs tam noticēja, jo Seibrs parādīja viltotu Magelāna nodaļas apliecību.
Kā uzvedas puika? apjautājās Zilā krēsla padomnieks.
Sākumā viņš uztraucās, bet tagad domā, ka tā ir ASV valdības operācija. Tāpēc pagaidām ir mierīgs.
Viņi bija draudējuši Pema i, rādot dēla fotogrāfiju. Puisis bija piekritis arī tās uzņemšanai, domādams, ka foto nepieciešams kādai drošības caurlaidei.
Vai puika neatrodas pārāk tuvu Malonem?
Nekur citur viņš labprātīgi nebūtu braucis. Tagad viņš zina, ka tēvs ir tuvumā.
Redzu, ka jūs pārvaldāt situāciju. Tikai esiet uzmanīgs. Malone var rīkoties negaidīti.
Tāpēc jau pie mums ir viņa dēls. Viņš to nepakļaus briesmām.
Mums ir vajadzīga Aleksandrijas saikne.
Malone mūs aizvedīs tieši pie tās.
Taču vīrs no Kronborgas vēl nebija piezvanījis. Lai viss izdotos, kā iecerēts, bija svarīgi, lai šis aģents precīzi izpildītu pavēles.
Viss jāatrisina dažās tuvākajās dienās.
Tiks izdarīts.
Spriežot pēc jūsu stāstītā, turpināja Zilā krēsla padomnieks, tas Malone ir brīvs un neatkarīgs kā putns gaisā. Vai droši zināt, ka viņš būs pienācīgi motivēts?
Par to neraizējieties. Pašlaik viņam tiek sagādāta vairāk nekā pietiekama motivācija.
Malone izgāja no Kronborgas pils teritorijas un pamanīja šāvēju mierīgi iesoļojam Helsingorā. Viņam patika šī pilsētiņa ar tirgus laukumu, šaurajām ieliņām, koka un ķieģeļu mājām. Taču pašlaik renesanses laikmeta pievilcība viņam nebija ne prātā.
Tālumā atkal iekaucās policijas sirēnas.
Viņš zināja, ka slepkavības Dānijā ir retums. Un, tā kā šī tika pastrādāta nacionālas nozīmes vēstures piemineklī, tā noteikti piesaistīs lielu uzmanību. Viņam bija jāpaziņo Stefānijai par aģenta nāvi, bet nebija laika. Ja Durāns ceļoja ar savu īsto vārdu, kā parasti darīja Magelāna nodaļas darbinieki, tad vietējās varasiestādes, uzzinājušas, ka nogalinātais strādājis Amerikas valdības labā, uzreiz sazināsies ar vajadzīgajiem cilvēkiem. Viņš atcerējās Durānu. Kāds zaudējums! Taču viņš sen jau bija iemācījies nenomocīties ar bēdāšanos, kad neko vairs nevar līdzēt.
Viņš palēnināja gaitu un parāva Pemu aiz rokas atpakaļ. Jāturas pa gabalu. Viņš nepievērš mums uzmanību, tomēr var pamanīt.
Viņi šķērsoja ielu un sāka iet gar glītu namiņu rindu pa šauru ietvi, kas stiepās gar jūras krastu. Šāvējs bija simts pēdas priekšā. Malone vēroja, kā tas nogriežas ap stūri.
Viņi sekoja.
Ko mēs darām? jautāja Pema.
Vienīgo, ko varam darīt.
Kāpēc tu nevari vienkārši iedot viņiem to, ko viņi prasa?
Tas nav tik vienkārši.
Ir gan.
Malone raudzījās taisni uz priekšu. Paldies par padomu.
Tu esi idiots.
Es arī tevi mīlu. Tagad, kad esam to noskaidrojuši, pievērsīsim uzmanību tam, kas jādara.
Izsekojamais pagriezās pa labi un pazuda.
Malone steidzās uz priekšu, paraudzījās ap stūri un redzēja, kā šāvējs tuvojas vecam, netīram Volvo. Viņš cerēja, ka tas nedomā braukt projām. Sekot nebija iespējams. Viņa auto atradās pārāk tālu. Viņš vēroja, kā svešinieks atver vadītāja puses durvis un iesviež kaut ko mašīnā. Pēc tam viņš aizvēra durvis un sāka soļot atpakaļ pretī sekotājiem.
Viņi paslēpās apģērbu veikalā, kamēr šāvējs pagāja tam garām, iedams tajā virzienā, no kurienes viņi bija nākuši. Malone pielavījās pie durvīm un redzēja, ka viņš ieiet kafejnīcā.
Ko viņš dara? brīnījās Pema.
Gaida, kad norims tracis. Negrib riskēt. Sēž un nogaida, paslēpies pūlī. Pēc tam brauks projām.
Kaut kāds ārprāts! Viņš nogalināja cilvēku.
Un mēs vienīgie zinām, kāpēc.
Kāpēc vajadzēja viņu nogalināt?
Lai mūs pabiedētu. Neļautu mums saņemt informāciju. Iemeslu ir daudz.
Tas ir kaut kas drausmīgs!
Un kā tev šķiet, kāpēc es izstājos no spēles? Viņš nolēma izmantot šo pārtraukumu sev par labu. Ej pēc mašīnas un brauc uz turieni. Viņš norādīja pa šķērsielu uz piejūras dzelzceļa staciju. Apstājies un gaidi mani tur. Kad viņš dosies projām, viņam būs jābrauc garām. Tas ir vienīgais ceļš ārā no pilsētas.
Viņš pasniedza Pemai auto atslēgas, un pēkšņi prātā atausa atmiņas par citiem laikiem, kad tās tika nodotas no rokas rokā. Viņš atcerējās aizgājušos gadus. Doma par to, ka Pema un Gerijs gaida viņu mājās pēc uzdevuma, vienmēr bija liels atbalsts. Un, lai gan neviens no viņiem negribēja to atzīt, viņu attiecības kādreiz bija labas. Viņš atcerējās Pemas smaidu, viņas pieskārienus. Diemžēl viņas meli par Geriju visas patīkamās atmiņas saindēja ar aizdomām. Lika šaubīties. Jautāt, vai visa viņu kopdzīve nav bijusi tikai teātris.
Šķita, ka Pema nojauš viņa domas, jo viņas skatiens atmaiga, atgādinot Pemu tajos laikos, kad sarežģījumi vēl nebija abus nocietinājuši. Tāpēc viņš teica:
Es atradīšu Geriju. Zvēru. Viņam nekas slikts nenotiks.
Viņš ilgojās, kaut Pema atbildētu, bet viņa neteica neko.
Klusums bija mokošs.
Tad viņa devās projām.
12, NODAĻA OKSFORDŠĪRA, ANGLIJA 10:30
Džordžs Hadāds iegāja Beinbridža namā. Pēdējos Iris gadus, kopš bija nospriedis, ka atbilde uz viņa dilemmu slēpjas šajās sienās, viņš šeit iegriezās bieži.
Nams bija īsts marmora grīdu, Mortleikas gobelēnu un košu rotājumu meistardarbs. Greznās kāpnes ar smalkiem ziedu griezumiem rotātiem paneļiem bija saglabājušās no Čārlza II laikiem. Griestu gleznojumi no septiņpadsmitā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Visas mēbeles un gleznas bija no astoņpadsmita un deviņpadsmitā gadsimta. Itin viss bija patiesas angļu lauku namu stila vēstures liecības.
Taču te bija arī kas vairāk.
Mīkla.
Tāpat kā baltais marmora piemineklis, ap kuru bija sapulcējušies preses pārstāvji, klausīdamies tā saucamajos ekspertos. Tāpat kā pats Tomass Beinbridžs mazpazīstamais angļu grāfs, kas pavadījis šeit astoņpadsmitā gadsimta nogali.
Hadāds zināja šis dzimtas vēsturi.
Beinbridžs bija dzimis privilēģiju un cerību spārnotā ģimenē. Viņa tēvs bija dienējis kā Oksfordšīras skvairs. Lai gan viņa augsto stāvokli sabiedrībā noteica paaudzēs mantota pārticība un ģimenes tradīcijas, Tomass Beinbridžs izvairījās no tradicionālā karadienesta un pievērsās zinībām galvenokārt vēsturei, valodām un arheoloģijai. Kad nomira viņa tēvs, Tomass mantoja grāfa titulu un gadu desmitiem ceļoja pa pasauli. Viņš bija viens no pirmajiem rietumniekiem, kas tuvāk iepazina Ēģipti, Svēto zemi un Arābiju, publicējot ceļojumu aprakstu sērijas žurnālos.
Viņš pašmācībā apguva senebreju valodu, kurā sākotnēji bija sarakstīta Vecā derība. Tas bija liels sasniegums, ņemot vērā, ka šis dialekts bija ļoti specifisks un izzudis no ikdienas lietošanas ap sesto gadsimtu pirms Kristus. 1767. gadā tika izdota viņa grāmata, kurā viņš apstrīdēja visus zināmos Vecās derības tulkojumus, piesaucot daudzas sava laika strīdīgās idejas. Mūža nogali viņš pavadīja, aizstāvēdams savas teorijas, nomira vientuļš un sarūgtināts, zaudējis visas dzimtas bagātības.