Viņa bija gaidījusi divdesmit minūtes un, kad telefons beidzot iezvanījās, pasmaidīja. Vismaz viena laba īpašība Torvaldsenam piemīt viņš ir punktuāls. Viņa pacēla klausuli. Jā, Henrik!
Tik droši zināji, ka tas esmu es?
Tieši laikā.
Kavēt ir nepieklājīgi.
Gluži manas domas. Ko uzzināji?
Pietiekami daudz, lai saprastu, ka esam iekūlušies lielās ziepēs.
Torvaldsens iepriekšējā dienā bija izsūtījis veselu armiju detektīvu ievākt ziņas par diviem vīriem, kurus Malone bija nošāvis. Tā kā viens no viņiem bija nogalinājis federālo aģentu, izmeklēšanā varēja iesaistīt arī Interpolu.
Vai esi kaut ko dzirdējusi par der Orden des Goldenen Vliesses? Zelta aunādas ordeni?
Tas ir ekonomikas kartelis Eiropā. Es zinu par to.
Man vajadzīgs interneta savienojums ar tavu datoru.
Tas ir slepens, Stefānija bezrūpīgi atgādināja.
Vari man ticēt tas, ko es zinu, ir visu atjauju vērts.
Viņa pateica savienojuma adresi. Pēc brīža datora ekrānā
parādījās piecas fotogrāfijas. Trīs portreti, divi uzņēmumi visā augumā. Visiem pieciem vīriem bija pāri septiņdesmit, viņu sejas atgādināja karikatūras stūrainas, vēsas un neizteiksmīgas, tās pauda augstmanību kā aristokrātiem, kas pieraduši, ka viss notiek pēc viņu prāta.
Zelta aunādas ordenis tika atjaunots četrdesmito gadu beigās, tūlīt pēc tam, kad Austrijas rūpniecību savās rokās bija pārņēmuši komunisti. Tas tika organizēts Vīnē, un sākotnējie dalībnieki bija tikāi nedaudzi izredzētie rūpnieki un finansisti. Piecdesmitajos gados tas paplašinājās, pievienojot fabriku un raktuvju magnātus, kā arī vēl vairāk finansistu.
Stefānija pievilka tuvāk bloknotu un paņēma lodīšu pildspalvu. Ko nozīmē atjaunots?
Šis nosaukums ņemts no franču viduslaiku ordeņa, ko 1430. gadā nodibināja Burgundijas hercogs Filips. Bet šis bruņinieku grupējums noturējās kopā tikai dažus gadu desmitus. Gadsimtu gaitā tas tika atjaunots vairākkārt, un Francijā vēl tagad Zelta aunādas ordenis pastāv kā sabiedriska organizācija. Taču bīstamākais ir tieši šis ekonomikas kartelis.
Neatraudama skatienu no ekrāna, Stefānija centās iegaumēt bargās sejas.
Interesants grupējums, turpināja Torvaldsens. Ordeņa darbību nosaka ļoti stingri likumi. Dalībnieku skaits ir ierobežots septiņdesmit viens. Valda piecu ordeņa padomnieku padome. Tas, kuru dēvē par Zilā krēsla padomnieku, vada gan padomi, gan visu ordeni. Šie ļaudis tērpjas sarkanos apmetņos un kaklā kar zelta medaljonus. Katrā medaljonā attēlota liesmām apņemta zelta aunāda. Visai dramatiski.
Stefānija piekrita.
Svarīgi zināt, kas ir pieci ekrānā redzamie vīri. Kreisajā augšējā stūrī austriešu rūpnieks Alfrēds Hermans. Viņš pašlaik ir Zilā krēsla padomnieks. Multimiljardieris, kuram pieder tēraudlietuves Eiropā, raktuves Āfrikā, kaučuka plantācijas Tālajos Austrumos un banku koncerni visā pasaulē.
Torvaldsens pastāstīja ari par pārējiem četriem. Vienam piederēja VRN bankas, kas bija nacionāla mēroga banka Austrijā, Vācijā, Šveicē un Holandē, akciju kontrolpakete, kā arī farmācijas un automobiļu rūpniecības uzņēmumi. Kāds cits bija noteicējs Eiropas vērtspapīru tirgos ar investīciju firmu starpniecību, kuras rīkojās ar daudzu Eiropas Savienības valstu finanšu portfeļiem. Trešajam pilnībā piederēja divi Francijas uzņēmumi un viena Beļģijas firma, kas, neskaitot ASV, bija pasaulē lielākie lidmašīnu ražotāji. Pēdējais bija pašpasludinātais cementa karalis viņa uzņēmumi bija lielākie šā materiāla ražotāji Eiropā, Āfrikā un Vidējos Austrumos.
Iespaidīgs grupējums, atzina Stefānija.
Tas vēl ir maigi teikts. Vadības groži tikai āriešu rokās, un tā bijis vienmēr augstajos amatos tikai vācieši, austrieši un šveicieši. Padomniekus ievēl no ordeņa biedru vidus, un viņi kalpo visu mūžu. Vienlaikus tiek izvēlēta ēna vietnieks, kas padomnieka nāves gadījumā var nekavējoties stāties viņa vietā. Zilā krēsla padomnieku ievēl pārējie padomnieki, un viņš arī kalpo šajā amatā visu mūžu.
Labi organizēts.
Viņi ar to lepojas. Visi ordeņa biedri divreiz gadā pavasara beigās un vēlā rudenī pulcējas oficiālā asamblejā Hermanam piederošā četrsimt akru lielā muižā netālu no Vīnes. Pārējā laikā darbību vada padomnieki vai pastāvīgās komitejas. Viņiem ir kanclers, mantzinis un sekretārs, kā arī tiem pakļautie darbinieki, kas strādā Hermana pilī. Darbība organizēta pēc iespējas racionālāk, lai nebūtu liekas aizkavēšanās, pieņemot lēmumus.
Stefānija visu pierakstīja.
Zilā krēsla padomniekam nav atļauts balsot ne padomē, ne asamblejā tikai tad, ja balsis sadalās vienādi. Tā kā dalībnieku un padomnieku skaits ir nepāra septiņdesmit viens un pieci -, tas ir iespējams.
Stefānija varēja tikai apbrīnot Torvaldsena pētījumu pamatīgumu. Pastāsti par ordeņa biedriem.
Vairākums ir eiropieši, bet pašreizējo vidū ir arī četri amerikāņi, divi kanādieši, trīs no Āzijas, viens no Brazīlijas un viens no Austrālijas. Gan vīrieši, gan sievietes. Dzimumu līdztiesība tika ieviesta jau pirms vairākiem gadu desmitiem. Dalībnieki mainās reti, bet pretendentu saraksts nodrošina to, ka vajadzīgais skaits septiņdesmit viens tiks saglabāts.
Stefānija pajautāja: Kāpēc galvenā mītne ir tieši Austrijā?
Tā paša iemesla dēļ, kāpēc daudzi tur glabā naudu. Šīs valsts konstitūcijā īpašs noteikums aizsargā banku slepenību. Grūti izsekot naudai. Ordenis tiek bagātīgi finansēts. Dalības maksas tiek iemaksātas vienlīdzīgi, vadoties pēc plānotā budžeta. Pagājušajā gadā tas pārsniedza simt piecdesmit miljonus eiro.
Un kā viņi tērē šādus līdzekļus?
Tāpat kā tas bijis gadsimtiem ilgi politiskās ietekmes saglabāšanai, galvenokārt pretojoties Eiropas Savienības centieniem centralizēt valūtu un mazināt tirdzniecības barjeras. Viņi ieinteresējušies ari par Austrumeiropu. Čehijas Republikas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas un Polijas infrastruktūras atjaunošana ir apjomīgs process. Ar dažiem pareizi mērķētiem maksājumiem ordeņa biedri ieguvuši lielu daļu pasūtījumu šajās valstīs.
Tomēr, Henrik, simt piecdesmit miljonus eiro nevar iztērēt tikai līgumu slēgšanai un politiķu piekukuļošanai.
Tev taisnība. Šā grupējuma darbībai ir kāds vēl lielāks mērķis.
Stefānija sāka zaudēt pacietību. Es gaidu.
Vidējie Austrumi. Tā ir viņu galvenā prioritāte.
Kā tu vari to visu zināt? Klausulē iestājās klusums. Viņa gaidīja.
Es esmu ordeņa biedrs.
19, NODAĻA LONDONA 12:30
Malone un Pema izkāpa no British Airivcnjs lidmašīnas. Nakti viņi bija pavadījuši Kristiangādē, pēc tam kopā aizlidojuši no Kopenhāgenas uz Angliju. Pemai Londona bija tikai pārsēšanās punkts, jo viņa devās tālāk uz Džordžiju, bet Malonem galamērķis. Gerijs bija atstāts pie Torvaldsena. Dāņu rūpnieku zēns pazina jau no abām iepriekšējām Dānijā pavadītajām vasarām. Malone uzskatīja, ka pagaidām, kamēr viņš nav noskaidrojis, kas īsti notiek, Kristiangādē būs Gerijam visdrošākā vieta. Lai to nodrošinātu vēl vairāk, Torvaldsens savrupnama uzraudzībai nolīga privātas apsardzes firmas vienību. Pemai šis lēmums nebija pa prātam, un viņi atkal sastrīdējās. Tomēr beidzot viņa saprata, ka tā ir labāk, sevišķi, ņemot vērā visu Atlantā notikušo. Tā kā visjaunākais jau bija garām, viņai bija jāatgriežas darbā. Viņa bija aizbraukusi steigā, pat nebrīdinot kolēģus. Viņa, protams, negribēja atstāt dēlu, tomēr beidzot bija spiesta piekrist, ka Malone spēs to aizsargāt daudz labāk nekā viņa.