Taču nedrīkstēja aizmirst Savienoto Valstu prezidentu. Nākamajā ceturtdienā bija plānots viņu nogalināt.
To novērst gan bija Torvaldsena ziņā.
Viņš izvilka no kabatas mobilo tālruni un sastādīja numuru.
66,NODAĻA sīnaja pussala
Malone pamodināja Pemu. Viņa piecēlās sēdus uz sola un izņēma ausu aizbāžņus.
Esam klāt, viņš paziņoja.
Pema izberzēja miegu no acīm un izslējās. Vai nolaižamies?
Esam klāt, viņš atkārtoja, pārkliedzot motora troksni.
Cik ilgi es gulēju?
Dažas stundas.
Pema piecēlās, vēl joprojām ar izpletņa somu pie muguras. C130 lēkādams lauzās caur rīta gaisu. Vai drīz nolaidīsimies?
Tūlīt jau liksim ārā. Vai esi ēdusi?
Viņa papurināja galvu. Ne uz to pusi. Man kuņģis bija sakāpis kaklā, bet tagad tas beidzot nomierinājies.
Iedzer ūdeni. Viņš norādīja uz kasti.
Viņa atvēra pudeli un iedzēra pāris malku. Šī grabaža ir kā kravas vagons.
Malone pasmaidīja. Labs salīdzinājums.
Vai tu esi ar tādām lidojis?
Visu laiku.
Tev bija grūts darbs.
Šī bija pirmā reize, kad Pema tik saprotoši izteicās par viņa bijušo darbu. Es pats to izvēlējos.
Es tikai tagad sāku to apjēgt. Vēl joprojām esmu kā apstulbusi par to pulksteni ar spiegošanas ierīci. Muļķīgi bija domāt, ka es tiešām patiku šim tipam.
Varbūt tomēr patiki.
Kā tad! Viņš mani izmantoja, Koton.
Šī atziņa bija sāpīga. Cilvēku izmantošana ir šā darba neatņemama daja. Brīdi klusējis, viņš piebilda: Man tas nekad nav paticis.
Pema iedzēra vēl ūdeni. Es izmantoju tevi, Koton.
Viņai bija taisnība. Tā bija.
Vajadzēja pateikt tev par Geriju. Bet es noklusēju. Kā es drīkstu kādu tiesāt?
Tagad nebija īstais laiks šādām sarunām. Taču viņš redzēja, ka viss notikušais ir dziļi skāris Pemu. Nesaspringsti. Tiksim galā ar šo visu un pēc tam parunāsim.
Es nesaspringstu. Tikai gribēju, lai tu zini, kā es jūtos.
Tas arī bija kas jauns.
Lidmašīnas pakaļgalā ar netīkamu kaucienu atvērās aizmugures rampa. Kravas nodalījumā iebrāzās auksta gaisa šalts.
Kas notiek? viņa jautāja.
Saimniecības darbi. Atceries, ka mēs esam tikai pasažieri. Aizej uz pakaļgalu un nostājies tur, kur stāv kravas pārzinis.
Kāpēc?
Tāpēc, ka viņi tā lika. Es arī iešu tev līdzi.
Kā uzvedas mūsu draugs?
Ziņkārīgs. Mums abiem viņš jāpieskata.
Viņš vēroja, kā Pema dodas uz lidmašīnas pakaļgalu. Tad piegāja pie pretējās starpsienas un teica Makolumam:
Laiks izkāpt.
Viņš bija pamanījis, ka Makolums vēro viņa sarunu ar Pemu.
Viņa zina?
Vēl ne.
Mazliet nežēlīgi, vai tev tā nešķiet?
Ja tu viņu pazītu, tad tā neteiktu.
Makolums pašūpoja galvu. Atgādini man, ka nevajag ar tevi naidoties.
Vispār tas ir ļoti vērtīgs padoms.
Viņš redzēja, ka mājiens saprasts. Protams, Malone. Es taču tikai izglābu tev dzīvību.
Un tāpēc ari tu esi šeit.
Cik augstsirdīgi no tavas puses, ņemot vērā, ka pārbaudījuma teksts ir pie manis.
Malone pacēla darbarīku maisu, kurā bija sabāzis Džordža Hadāda atstātās mantas un grāmatu par Sv. Hieronimu. Pirms došanās ceļā viņi bija to paņēmuši no Lisabonas lidostas. Viņš piesprauda saini pie drēbēm uz krūtīm. Bet pie manis ir šis. Tāpēc esam līdzīgi.
Makolums arī piestiprināja pie drēbēm mugursomu. Krājumus, kas viņiem var noderēt. Ūdeni, pārtiku, GPS lokatoru. Spriežot pēc kartes, trīs jūdžu attālumā no viņu mērķa atradās ciemats. Ja neko neizdosies atrast, viņi varēs doties turp, bet no turienes ceļš ved divdesmit jūdzes uz dienvidiem, uz lidostu, kas atrodas līdzās Mozus kalnam un Sv. Katrīnas klosterim, kas ir populāri tūrisma objekti.
Uzlikuši brilles un ķiveres, viņi devās uz pakaļgalu.
Ko viņi dara? jautāja Pema, kad Malone pienāca pie viņas.
Viņam bija jāatzīst, ka armijas kombinezonā viņa izskatās lieliski. Viņiem jāveic izpletņu operācija.
Ar kravu? Viņi to kaut kur nometīs?
Lidmašīna samazināja ātrumu līdz 120 mezgliem, ja viņš atcerējās pareizi, un priekšgals pacēlās uz augšu.
Viņš uzlika Pemai galvā Kevlar ķiveri un veikli aizsprādzēja siksniņu ap kaklu.
Ko tu dari? Viņas balsī skanēja patiess apjukums.
Viņš uzlika tai uz acīm brilles un paskaidroja:
Aizmugures rampa ir atvērta. Mums visiem tās jāuzliek. Drošības pasākums.
Viņš pārbaudīja Pemas izpletni un pārliecinājās, ka visas četras siksnas piesprādzētas pie ātrās atvēršanas skavas.
Savu izpletni viņš jau bija pārbaudījis. Viņš piestiprināja savu un Pemas izpletni pie troses.
Viņš redzēja, ka Makolums jau ir piesprādzējies.
Kā var nolaisties, ja rampa ir vaļā? iesaucās Pema.
Malone ieskatījās viņai acīs. Nenolaidīsies.
Viņš redzēja, kā tajās parādās apjausma. Ko tu runā? Tu taču nedomā, ka es…
Tas atvērsies automātiski. Tikai turies un izbaudi lidojumu. Šis ir lēns izpletnis. Paredzēts iesācējiem. Kad nokritīsi zemē, tas būs kā lēciens no triju vai četru pēdu augstuma.
Koton, tu esi prātu zaudējis! Man vēl sāp plecs. Es nevaru…
Kravas pārzinis pamāja, ziņojot, ka sasniegtas norādītās GPS koordinātas. Nebija laika strīdēties. Viņš no aizmugures pacēla Pemu un pastūma uz priekšu.
Viņa mēģināja izrauties brīvībā. Koton, lūdzu! Es nevaru. Lūdzu!
Viņš nosvieda Pemu no rampas.
Viņas kliedziens ātri attālinājās.
Viņš zināja, ko Pema tagad pārdzīvo. Pirmās piecpadsmit pēdas ir īsts brīvais kritiens, bezsvara stāvoklis, kamēr izritinās trose. Viņai noteikti tagad sirds kāpj pa muti ārā. Pēc tam viņa sajutīs rāvienu, kad trose atbrīvos izpletni no somas. Malone vēroja, kā Pemas izpletnis uzplaukst rita debesīs.
Viņas augums noraustījās, kad izpletnis nonāca uz gaisa viļņa.
Jau pēc piecām sekundēm viņa tuvojās zemei.
Viņa būs nikna! Makolums iekliedza viņam ausī.
Malone neatrāva skatienu no Pemas.
Jā. Bet es vienmēr esmu vēlējies to izdarīt.
67.NODAĻA
Karādamies trosēs, Seibrs izbaudīja lidojumu lejup. Rīta gaiss un modernais izpletnis palēnināja kritienu. Malone bija stāstījis par jauno kupolu, kas tik ļoti atšķīrās no vecajiem, ar kuriem cilvēks krita kā akmens, cerēdams, ka nesalauzis kāju.
Viņi abi sekoja Pemai ārā no lidmašīnas, kas tagad ātri attālinājās austrumpuses debesīs. Komandai vairs nerūpēja, vai viņi sveiki un veseli nokļūs zemē. Viņu uzdevums bija izpildīts.
Seibrs raudzījās uz skarbo apvidu.
Uz visām pusēm pletās smiltīm un akmeņiem klāts bezgalīgs līdzenums. Viņš bija dzirdējis Alfrēda Hermana stāstus par Sīnajas dienviddaļu. It kā vissvētākais tuksnesis pasaulē. Civilizācijas šūpulis. Tilts, kas savieno Āfriku un Āziju. Taču nemitīgi karu plosīts. Visvairāk uzbrukumus pārcietusi teritorija pasaulē. To iekarojuši sīrieši, bitīti, asīrieši, persieši, grieķi, romieši, krustneši, turki, franči, angļi, ēģiptieši un izraēlieši. Viņš bija daudzkārt klausījies Hermana spriedelēšanu par šā reģiona lielo nozīmi. Tagad viņš to redzēs pats savām acīm.
Viņš bija kādas tūkstoš pēdas virs zemes. Pema planēja zem viņa, Malone virs. Klusums zvanīja ausīs dīvaina sajūta pēc nemitīgā lidmašīnas trokšņa. Viņš atcerējās šo klusumu ari no citiem lēcieniem. Motora rēkoņa pagaist, atslajot aiz sevis tukšumu. Bezgalīgu mieru, ko var iztraucēt tikai vējš, bet šodien pat tas nebija pamodies.