Выбрать главу

Tad viņš tos pamanīja un saskaitīja.

Četrpadsmit.

Seibrs gudroja, ka varbūt jau ir laiks tos abus novākt. Vai viņš bija pietiekami tuvu, lai pats izgudrotu pārējo? Malone bija atvedis viņu tik tālu un, kā jau viņš bija cerējis, izman­tojis savus līdzekļus, lai nokļūtu no Anglijas uz Portugāli un pēc tam uz šejieni.

Taču vēl nedrīkstēja steigties.

Viens viņš nekad nebūtu ticis galā ar šo uzdevumu, kur nu vēl tik ātri. Zilā krēsla padomnieks tagad droši vien jau viņu meklē. Pašlaik noritēja asambleja, un viņš cerēja, ka tā piesaistīs visu Hermana uzmanību. Taču viņš zināja, cik joti Hermans ilgojās uzzināt, vai viņš ir uz pareizā ceļa. Viņš zi­nāja arī, ko vēl vecais vīrs iecerējis un cik svarīga nākamne­dēļ būs viņa piedalīšanās. Sarunās ar bin Ladenu piedalījās trīs sūtņi. Viņš apciemos visus trīs, bet nogalinās divus, vie­nu atstājot dzīvu.

Šis cilvēks un bibliotēka būs viņa vērtīgākās kārtis.

Tiesa gan, pieņemot, ka šeit kaut kas ir atrodams.

Ja ne, tad viņš novāks Maloni un viņa bijušo sievu un ce­rēs, ka izdosies kaut ko samelot un paglābties no nepatik­šanām.

Malone raudzījās uz vienu no grausta sienām. Desmit pēdu augstumā rēgojās tukšā loga atvere. Apgājis apkārt, viņš atrada tādu arī otrā pusē tādā pašā augstumā.

Viņš atgriezās pie Pemas un Makoluma un paziņoja:

Laikam esmu izgudrojis. Ēka ir kvadrātveidīga, tāpat arī tie abi logi.

Liec lietā kvadrātu un kompasu, atkārtoja Pema.

Viņš teica:

Tās abas aklās logu ailes ir atslēga.

Kā tu to domā? jautāja Makolums. Tur būs diezgan grūti uzrāpties.

Ne pārāk. Paskaties apkārt. Smiltīs bija izmētāti ak­meņi un klints bluķi. Vai vari ievērot kaut ko īpašu?

Pema piegāja pie akmeņiem un notupās. Viņš vēroja, kā viņa aptausta to sānus. Kvadrātveidīgi. Apmēram pēdu ga­ras malas.

Es arī tā domāju. Atceries norādi. Pārkārto četrpadsmit akmeņus, pēc tam liec lietā kvadrātu un kompasu, lai atrastu taku. Te mētājas tieši četrpadsmit akmeņi.

Pema pieceļas. Acīmredzot pārbaudījumā iekļauta ari fi­zisko spēju pārbaude. Kurš katrs nevarētu tos akmeņus pār­kārtot. Tie droši vien palīdzēs nokļūt līdz logiem?

Malone nometa mugursomu smiltīs.

Tāpat darīja arī Makolums, piebilzdams:

Ir tikai viena iespēja to uzzināt.

Pagāja divdesmit minūtes, kamēr viņi savāca četrpadsmit kvadrātveida akmeņus un sakrāva tos piramīdā ar plakanu virsotni seši apakšā, pēc tam četri, augšējā kārtā trīs. Ja vajadzēs augstāku, vienu no šiem trim varēs uzlikt uz abiem pārējiem, taču Malone nosprieda, ka krāvums jau ir pietie­kami augsts.

Viņš uzkāpa uz piramīdas un nostājās virsotnē.

Makolums un Pema raudzījās, lai tornis nesāktu jukt ārā.

Malone ieskatījās kvadrātveida loga ailē grausta sienā. Caur pretējo logu, kas atradās divdesmit pēdu attālumā, viņš pamanīja kalnus pusjūdzi no šejienes. Pusdienlaikā sajūti sar­kanās gaismas klātbūtni, skati bezgalīgos līkumos savijušos čūsku, niknumā sarkani kvēlojošu.

Noplukuši ēka ar iegruvušo jumtu speciāli bija novietota pret austrumiem un rietumiem.

Tā nebija dzīvojamā māja. Nē. Tāpat kā rozes logs Bele­ma, kas arī bija pavērsts pret austrumiem un rietumiem, šī ēka bija kompass.

Liec lietā kvadrātu un kompasu, lai atrastu taku.

Viņš ieskatījās pulkstenī.

Pēc stundas viņš tieši tā arī darīs.

70, nodaĻa mērilenda 7:30

Stefānija sēdēja pie stūres prezidenta Danielsa atvēlētajā Suburban. Viņš bija arī izsniedzis divus slepenā dienesta re­volverus un rezerves aptveres. Viņa vēl īsti nesaprata, kur viņas ir iesaistījušās, taču prezidents acīmredzot vēlējās, lai dāmas būtu labi sagatavojušās.

Vai saproti, ka šis auto noteikti tiek elektroniski izse­kots? ieminējās Kasiopeja.

Jācer, ka tā ir.

Un vai saproti arī, ka viss šis pasākums ir bezjēdzīgs? Mums nav ne jausmas, kam var uzticēties, ieskaitot ari Sa­vienoto Valstu prezidentu.

Protams. Mēs esam bandinieki uz šaha galdiņa. Taču bandinieks var nosist karali, ja ir īstajā pozīcijā.

Stefānij, mēs esam ēsma.

Viņa piekrita, tomēr neko neteica.

Viņas iebrauca mazā pilsētiņā apmēram trīsdesmit jūdzes uz ziemeļiem no Vašingtonas, vienā no neskaitāmajiem guļamrajoniem, kas apņēma galvaspilsētu. Sekojot saņemtajām norādēm, viņa pazina restorānu, kura stiklotā fasāde gozē­jās kuplu koku lapotnes paēnā.

"Krustmāte B".

Viena no Lerija Deilija iecienītajām vietām.

Viņa apturēja auto, un abas sievietes iegāja restorānā, kur viņas sagaidīja cepta šķiņķa un kartupeļu asā smarža.

Apmeklētāji bija kāri apstājuši garaiņu ieskauto ēdienu iz­sniegšanas leti. Viņas pagāja garām kasei un pamanīja Deiliju vienu sēžam pie galdiņa.

Paņemiet kaut ko ēdamu, viņš ieteica. Es cienāju. Viņam priekšā bija šķīvis, piekrauts ar ceptām olām, auzu putru un cūkgaļas kotleti.

Kā viņas bija norunājušas, Kasiopeja apsēdās pie cita gal­diņa, no kurienes varēja pārskatīt visu telpu. Stefānija apsē­dās pie Deilija. Nē, paldies. Viņa pamanīja virs letes pla­kātu ar divām milzīgām rozā cūkām un uzrakstu ATGŪSTI SAVUS TAUKUS PIE KRUSTMĀTES 13. Viņa norādīja uz to. Vai tāpēc jūs nākat šeit ēst? Lai atgūtu taukus?

Man te patīk. Atgādina mātes gatavotos ēdienus. Zinu, ka jums būs grūti noticēt, bet es esmu dzīvs cilvēks.

Kāpēc nevadāt Magelāna nodaļu? jūs taču tagad esat galvenais.

Ar to nodarbojas citi. Mums ir kāds svarīgāks uzde­vums.

Piemēram, glābt savu pakaļu.

Deilijs sagrieza cūkgaļas kotleti. Tās gan ir gardas, leēdiet kaut ko, Stefānij. jums arī derētu mazliet atgūt taukus.

Cik jauki, ka pamanījāt manu slaido figūru. Kur ir jūsu draudzene?

Nav ne jausmas. Viņa laikam gulēja ar mani tikai tādēļ, lai kaut ko uzzinātu. Taču tas viņai neizdevās. Un arī mans mērķis bija tāds pats. Atkal, lai ko jūs Stefānij, domātu, es neesmu pilnīgs idiots.

Pēc Danielsa ieteikuma viņa pirms divām stundām bija piezvanījusi Deilijam un ierosinājusi tikties. Viņš dedzīgi pie­krita. Stefānija nesaprata tikai vienu ja jau Danielss vēlē­jās, lai viņa runā ar Deiliju, kāpēc tad pārtrauca tikšanos mu­zejā? Taču šo neskaidro jautājumu atlika tikai pievienot citiem tādiem pašiem. Mēs nepabeidzām sarunu.

Stefānij, laiks realitātes pārbaudei. Materiāli, kas ir pie jums? Varat tos paturēt. Varat izmantot. Man vienalga. Ja es kritīšu, prezidents man sekos. Patiesību sakot, es pat gribēju, lai jūs tos atrastu.

Stefānijai bija grūti tam noticēt.

Es zinu visu par jūsu izmeklēšanu. Tā ielene, ko pie­spēlējāt man? Es neesmu tik vājš. Vai domājat, ka šī bija pir­mā reize, kad sieviete mēģina kaut ko no manis uzzināt? Es zināju, ka jūs okšķerējat, tāpēc atviegloju jums iespēju atrast meklēto. Un tomēr jūs tik ilgi kavējāties.

Laba pasaciņa, Lerij. Taču es neesmu no muļķu mājām.

Viņš ķērās pie ceptajām olām un auzu putras. Es zinu,

ka jūs neticēsiet nevienam manam vārdam. Taču vienreiz mē­ģiniet aizmirst, cik ļoti mani ienīstat, un ieklausieties.

Tāpēc arī viņa bija atnākusi.

Es tā mazliet paspiegoju. Briest visādi sūdi. Dīvainas lietas. Es nepiederu pie prezidentam tuvākajām aprindām, tomēr esmu pietiekami tuvu, lai kaut ko saostu. Kad atklā­ju, ka jūs ievācat par mani ziņas, nospriedu, ka pienāks bri­dis, kad gribēsiet piespiest mani pie sienas, un tad mēs va­rēsim vienoties.