Viņi iegāja telpā.
Esiet sveicināts, Malones kungs, ierunājās vīrieša balss.
No tumšajām pārējo durvju ailēm iznira divi vīri. Viens bija Sargs, kuram pirms brīža Makolums draudēja ar pistoli, tikai tagad bez salmu cepures. Otrs bija Hadāda dzīvoklī un Lisabonas klosterī sastaptais Ādams.
Malone pacēla ieroci.
Sargs un Ādams nepakustējās, tikai raudzījās viņā ar raižpilnu skatienu.
Es neesmu jūsu ienaidnieks, teica Ādams.
Kā jūs mūs atradāt? jautāja Pema.
Es neatradu. Jūs atradāt mani.
Malone atcerējās, ka pretī stāvošais vīrs bija nošāvis Džordžu Hadādu. Tad viņš pamanīja, ka viņš ir ģērbies tāpat kā jaunākais Sargs platās biksēs, aiz jostas aizbāztā apmetnī, ap vidu apsieta aukla, kājās sandales.
Ieroču nevienam no viņiem nebija.
Malone nolaida pistoli.
jūs esat Sargs? viņš jautāja Ādamam.
Uzticīgs kalps.
Kāpēc nogalinājāt Džordžu Hadādu?
Es nenogalināju.
Malones uzmanību piesaistīja kustība abiem vīriešiem aiz muguras. Pa durvīm iznāca vēl kāds.
Hadāda dzīvoklī sastaptā Ieva. Dzīva un vesela.
Malones kungs, viņa ierunājās. Es esmu Bibliotēkas glabātāja palīdze, un mēs esam jums parādā paskaidrojumu, tikai tam jābūt pavisam īsam.
Malone saglabāja mieru.
Mēs bijām ieradušies Londonā radīt ilūziju. Bija ļoti svarīgi, lai jūs turpinātu rīkoties, un Bibliotēkas glabātājs uzskatīja, ka šāds triks būs vislabākais līdzeklis, lai to panāktu.
Bibliotēkas glabātājs?
Viņa pamāja ar galvu. Viņš mūs vada. Mūsu nav daudz, bet vienmēr tas ir bijis pietiekami bibliotēkas nosargāšanai. Šeit ir kalpojuši daudzi Sargi. Jus noteikti redzejat baznīcā viņu kaulus. Taču pasaule mainās. Mums kļūst arvien grūtāk veikt savu misiju. Mums drīz beigsies nauda, un arī cilvēkus piesaistīt vairs neizdodas. Turklāt mums draud briesmas.
Malone gaidīja paskaidrojumu.
Jau vairākus gadus kāds mūs meklē. Iesaistot pat valdības. Incidents ar Džordžu Hadādu pirms pieciem gadiem, kad jums izdevās viņu paslēpt, nodeva atklātībai uzaicinātā vārdu un pakļāva viņu briesmām. Līdz šim tas vēl nekad nebija noticis. Visi iepriekšējie uzaicinātie bija pildījuši klusēšanas solījumu, neskaitot vienu Tomasu Beinbridžu. Taču mums laimējās tādā ziņā, ka viņa pārkāpums izrādījās noderīgs. Beinbridža vājība palīdzēja jums doties meklējumos.
-Jūs zinājāt, ka mēs nākam? jautāja Pema.
Mēs jums palīdzējām ceļojuma gaitā, taču izraēlieši izmisīgi pūlējās jūs atrast. Iesaistījās pat amerikāņi, taču laikam cita iemesla dēļ. Visi centās dabūt mūs nost no ceļa. Bibliotēkas glabātājs nolēma ķerties pie pašiem riskantākajiem līdzekļiem, lai atvestu svarīgākos spēles dalībniekus tieši uz šejieni.
Kā tas iespējams? jautāja Malone.
Jūs taču esat šeit, vai ne?
Mēs ieradāmies Londonā, paskaidroja Ādams, lai liktu jums rīkoties. Izmantojām dažus teatrālus efektus, lai pārliecinātu, ka šaušana ir īsta. Viņš pievērsās Pemai. -Jums trāpīju netīšām. Negaidīju, ka iznāksiet ārā.
Tāpat kā es, piebilda Malone. Taču tas vēl nebija viss. Viņš pievērsās Ievai. Džordžs jūs sašāva. Es paņēmu viņa ieroci. Tas bija pielādēts ar kaujas patronām.
Jā, paldies Dievam, ka viņš prot labi mērķēt. Vēl mazliet sāp, taču bruņu veste nepievīla.
Mēs devāmies uz Lisabonu, turpināja Ādams, lai liktu jums virzīties uz priekšu un aizkavētu izraēliešus. Mums vajadzēja, lai jūs trīs šeit ierastos vieni. Pārējie, kas bija abatijā, bija no Mossad likvidēšanas vienības. Taču jūs viņus nogalinājāt.
Malone paraudzījās uz Pemu. Izrādās, ka tu nepavisam nebiji vienīgā, kurn vazāja aiz deguna.
Vīrieti, kurš devās jums līdzi, sauc Dominiks Seibrs, pavēstīja Ieva. Taču viņa īstais vārds tiešām ir Džeimss Makolums. Viņš strādā Zelta aunādas ordeņa labā. Viņš ir ieradies pārņemt bibliotēku.
Un es viņu atvedu, dusmojās Malone.
Nē, iebilda Ādams. Mēs ļāvām jums viņu atvest.
Kur ir tas Bibliotēkas glabātājs? noprasīja Pema.
Ādams norādīja uz durvīm. Tur iekšā. Viņš iegāja kopā
ar Seibru. Ar pistoles stobru pie deniņiem.
Koton, iesaucās Pema. Vai apjēdz, ko viņi saka? Ja Ieva nav nogalināta, tad…
Bibliotēkas glabātājs ir Džordžs Hadāds.
Ieva pamāja ar galvu, un viņai acīs bija asaras. Viņu nošaus.
Viņš ieveda Seibru iekšā, zinādams, ka neatgriezīsies, teica jaunākais Sargs.
Kā viņš to zina? jautāja Malone.
Ordenis vai Seibrs pats vēlas piesavināties bibliotēku. Kurš īsti? Tas vēl nav skaidrs. Taču mūs visus nogalinās. Tā kā mūsu ir tik maz, to izdarīt nebūs grūti.
Ieroču šeit nav?
Ādams papurināja galvu. Tie šeit nav atļauti.
Vai bibliotēkas krājumi ir tā vērti, lai atdotu dzīvību? jautāja Pema.
Bez šaubām, atbildēja Ādams.
Malone saprata, kas notiek. Jūsu Bibliotēkas glabātajs savulaik nogalināja Sargu. Tagad viņš domā, ka ar savu nāvi izpirks šo grēku.
Es zinu, atbildēja Ieva. Šorīt viņš vēroja, kā jūs nolēcāt ar izpletņiem, un zināja, ka šī ir viņa pēdējā diena. Viņš teica, kas viņam jādara. Viņa paspēra soli uz priekšu. Asaras tagad plūda pār vaigiem. Viņš teica, ka jūs apturēsiet notiekošo. Tāpēc glābiet viņu. Viņš nedrīkst mirt. Glābiet mūs visus!
Malone pagriezās pret durvīm ar M burtu un stingri sažņaudza rokā ieroci. Nometis mugursomu uz grīdas, viņš pavēlēja Pemai:
Paliec te.
Nē, viņa iebilda. Es eju tev līdzi.
Viņš ieskatījās Pemai acīs. Šī sieviete, kuru viņš reizē mīlēja un ienīda, šķiet, bija nonākusi krustcelēs tāpat kā Hadāds.
Es gribu palīdzēt, viņa uzstāja.
Malone nevarēja paredzēt, kas notiks klinšu ejās. Gerijam vajadzīgs vismaz viens no vecākiem.
Pema nenovērsa skatienu. Vecajam vīram arī mēs esam vajadzīgi.
77. Nodaļa mērilenda
Stefānija klausījās Fox Neius radio. Jau bija paziņots par uzspridzināto auto, pārbaudīts tā numurs un pazīts Deilijs. Restorāna apmeklētāji bija aprakstījuši viņa izskatu un raksturojuši arī sievieti, ar kūru viņš sēdējis kopā. Liecinieki pastāstīja, ka šī sieviete kopā ār vēl vienu tumšādainu aizbēgusi no notikuma vietas pirms policijas ierašanās.
Nebija nekāds brīnums, ka ziņās neko neteica par bruņoto vīru līķiem, kas atrasti uz ceļa dažas jūdzes no sprādziena vietas. Slepenais dienests visu bija sakopis ātri un rūPīgi-
Viņas brauca ar vel vienu Danielsa atvēlētu valdības dienesta auto, Chevy Tahoe. Prezidents gribēja, lai viņas pirms zvanīšanas atstāj Kempdeividu. Tagad viņas jau bija septiņdesmit jūdzes uz dienvidiem, Vašingtonas ziemeļu priekšpilsētās. Stefānija paņēma tālruni un piezvanīja Grīnam uz mobilo.
Es jau gaidīju, atsaucās Grins. Vai dzirdējāt par Deiliju?
Mēs to redzējām no labākajām vietām. Stefānija pastāstīja par restorānā notikušo.
Ko jūs tur meklējāt?
Brokastojām. Viņš izmaksāja.
Vai šādai jūsu vieglprātībai ir kāds iemesls?
Redzot, kā acu priekšā iet bojā cilvēks, mainās attieksme pret dzīvi.
Kas notiek? jautāja Grīns.
Tie paši, kas nogalināja Deiliju, mēģināja nogalināt arī mani un Kasiopeju. Bet mums izdevās izglābties. Viņi acīmredzot bija sekojuši Deilijam un pēc tam pievērsās mums, tikko bijām atstājušas restorānu.
Jums, Stefānij, laikam ir vairākas dzīvības.