Brent, Deilijs man kaut ko pastāstīja. Daudz kas notiek. Viņš to zināja. Viņam bija arī pierādījumi.
Vai viņš bija nodevējs?
Diez vai. Tas gods pienākas viceprezidentam. Deilijs bija par viņu savācis bagātīgus pierādījumus.
Neatraudama skatienu no ceļa, viņa ieklausījās klusumā klausulē.
Droši pierādījumi?
Pietiekami labi Washington Post. Viņš bija pārbijies. Tāpēc ari tikās ar mani. Viņš lūdza palīdzību. Viņš man kaut ko iedeva.
Tad tagad jūsu dzīvība ir apdraudēta, Stefānij.
To jau mēs pašas esam sapratušas. Tagad mums vajadzīga jūsu palīdzība.
Protams. Palīdzēšu. Kas man jādara?
Tās atmiņas kartes no Deilija mājas. Tās ir saistītas ar pierādījumiem, kas ir pie manis. Ar to visu kopā pietiek, lai piespiestu viceprezidentu pie sienas. Kad viņš kritīs, mēs uzzināsim visu pārējo, jo šaubos, vai viņš cēlsirdīgi uzņemsies vainu viens. Par nodevību pienākas bargs sods. Līdz pat nāvessodam.
Atkal klusums.
Nezināt, vai Kotons ir devis kādu ziņu? viņa painteresējās.
Vismaz man nekas nav teikts. Man neviens nav zvanījis. Un kā Torvaldsens? Vai ir devis kādu ziņu Kasiopejai?
Ne vārda.
Stefānijas sirds sažņaudzās, apjaušot, ka arī Brents Grīns ir iesaistīts notiekošajā. Sāpju izteiksme viņas sejā pavēstīja Kasiopejai par Grīna nodevību.
Brent, mums jāsatiekas. Bez lieciniekiem. Tikai jūs, es un Kasiopeja. Vai esat ļoti aizņemts?
Nav nekā tāda, ko nevarētu atcelt.
Tas labi. Deilijam bija ari citi pierādījumi. Viņš teica, ka tie neapgāžami parādītu, kas vēl ir iesaistīti. Viņš tos vāca jau krietnu laiku. Atmiņas kartēs, kas ir pie jums, ir ierakstītas viceprezidenta biroja vadītāja sarunas, kur viņš apspriež varas maiņu pēc prezidenta nāves. Taču ir vēl kas. Mums jāsatiekas Deilija mājā. Vai varat aizbraukt uz turieni?
Protams. Jūs zināt, kur paslēpta informācija?
Viņš man to pateica.
Nu tad liksim ar to galā.
Tāds arī ir mans plāns. Tiekamies tur pēc pusstundas.
Viņa beidza sarunu.
Man ļoti žēl, teica Kasiopeja.
Stefānija negribēja apcerēt vilšanos. Mums jāsaglabā modrība. Grīns lika nogalināt Deiliju. To mēs tagad zinām. Viņš arī plāno nogalināt prezidentu.
Un mūs, atgādināja Kasiopeja. Tie šāvēji strādāja saūdu labā. Acīmredzot saūdi domā, ka Grīns un viceprezidents ir viņu pusē. Taču viceprezidents sadarbojas arī ar ordeni. Tas nozīmē, ka saūdi tiks piekrāpti. Visu ieguvumu dabūs ordenis un varēs to izmantot, kā vien vēlas.
Tuvojoties Vašingtonas centram, satiksme kļuva blīvāka. Stefānija samazināja Tahoe ātrumu un noteica:
Cerēsim, ka arābi to sapratis, pirms sadomās izrēķināties ar mums.
78. NODAĻA sīnaja pussala
Džordžs Hadāds ieveda savu bendi Aleksandrijas bibliotēkā. Spoži apgaismotā pazemes telpa pirmajā brīdī varēja apžilbināt. Uz sienām košās mozaīkās bija attēlotas ikdienas dzīves ainas bārddzinis skuj bārdu, darbojas pedikīra meistars, gleznotājs, audēji. Viņš joprojām atcerējās savu pirmo apmeklējumu, taču bruņotais iebrucējs palika vienaldzīgs.
No kurienes nāk elektrība?
Vai jums ir vārds? apjautājās Hadāds.
Tā nav atbilde.
Hadāds apjukumā sarauca kuplās uzacis. Es esmu vecs vīrs, diez vai varu jūs apdraudēt. Es tikai gribēju zināt.
Mans vārds ir Dominiks Seibrs.
Vai esat nācis savā vai citu uzdevumā?
Savā. Esmu nolēmis kļūt par bibliotekāru.
Hadāds pasmaidīja. Jūs redzēsiet, ka tas nav viegls darbs.
Seibrs mazliet nomierinājās un paraudzījās apkārt. Telpa bija milzīga kā katedrāle, ar slīpām sienām un velvētiem griestiem. Pulētais granīts spīdēja kā dārgakmens. Kolonnas slējās no grīdas līdz griestiem, izkaltas no klints, izrotātas ar burtiem, sejām, augu un dzīvnieku tēliem. Visas šīs telpas un tuneļi savulaik bija faraonu raktuves, kas pamestas daudzus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas, bet vēlākajos gadsimtos tās atjaunojuši dedzīgi zinību glabātāji. Toreiz gaismas avots bija tikai lāpas un eļļas lampas. Tikai pēdējos simts gados tehnoloģijas jāva notīrīt sodrējus, atklājot telpu sākotnējo skaistumu.
Seibrs norādīja uz lielu mozaīkas emblēmu pie tālākās sienas. Kas tas ir?
Ēģiptiešu ragavu priekšgals, rotāts ar šakāļa galvu, un smags akmens bluķis ragavās. Hieroglifs apzīmē brīnumu. Katrai bibliotēkas zālei ir savs simbols, kas ir arī tās nosaukums. Šī ir Brīnumu zāle.
jūs tā arī nepateicāt, no kurienes nāk elektrība.
Saules enerģija. Spriegums ir zems, bet pietiekams apgaismojumam, datoriem un saziņas ierīcēm. Vai zinājāt, ka saules enerģijas ideja radās pirms vairāk nekā divtūkstoš gadiem? Gaismas pārvēršana enerģijā. Taču tā tika aizmirsta, līdz tikai pēdējo piecdesmit gadu laikā tā kādam atkal ienāca prātā.
Seibrs norādīja ar ieroci. Uz kurieni ved tās durvis?
Uz četrām pārējām zālēm. Uz Darbības, Mūžības, Dzīvības zāli un Lasītavu. Katrā ir rokrakstu tīstokļi, kā jau redzat, šajā zālē to ir ap desmit tūkstošiem.
Hadāds nesteidzīgi āizsoļoja uz zāles centru. Garās rindās sakrautās uz sāniem novietotās dimanta formas akmens tvertnēs bija vaļīgi sakrauti rokrakstu ruļļi. Daudzi no tiem vairs nav salasāmi. Laika zobs darījis savu. Taču ir vēl daudz vairāk. Matemātiķa Eiklīda darbi. Herofila raksti par medicīnu. Maneto "Vēsture" par pirmajiem faraoniem. Dzejnieks un gramatiķis Kallimahs.
Jūs gan daudz runājat.
Es tikai iedomājos, ja jau jūs gatavojaties kļūt par Bibliotēkas glabātāju, jums būtu jāiepazīstas ar tās krājumiem.
Kā tie visi saglabājās?
Pirmie Sargi ļoti pareizi izvēlējās šo vietu. Kalns ir sauss. Sīnajā mitrums ir retums, bet ūdens ir rakstīta vārda lielākais ienaidnieks protams, neskaitot uguni. Viņš norādīja uz ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas vienādos attālumos bija novietoti pie sienām. Šādai nelaimei esam sagatavojušies.
Parādiet pārējās zāles.
Protams. Jums jāredz viss.
Viņš apmierināts veda Seibru uz durvju pusi.
Šis iebrucējs acīmredzot pat nenojauta, kas viņš ir.
Tas vismaz izlīdzinās viņu izredzes.
Hermans atvēra acis. Uz žaketes piedurknes sēdēja trīs tauriņi, viņa roka bija izstiepta uz Schmetterlinghaus zemes grīdas. Sāpēja galva, un viņš atcerējās Torvaldsena sitienu. Viņam nebija ne jausmas, ka šis dānis ir spējīgs uz tādu vardarbību.
Pieslējies kājās, viņš ieraudzīja apsardzes priekšnieku garšļaukus zemē divdesmit pēdu attālumā.
Viņa ierocis bija pazudis.
Viņš piesteberēja pie gulošā, pateikdamies liktenim, ka tuvumā neviena nebija, un ieskatījās pulkstenī. Viņš nesamaņā bija pavadījis divdesmit minūtes. Deniņi kreisajā galvas pusē sāpīgi pulsēja, un viņš ar pirkstiem piesardzīgi sataustīja punu.
Torvaldsens par šo uzbrukumu dārgi samaksās.
Visa pasaule joprojām grīļojās, tomēr viņš saņēmās un notrauca zemi no drēbēm, pieliecās un sapurināja apsardzes priekšnieku.
-Jāiet, viņš paziņoja.
Tas paberzēja pieri un piecēlās.
Hermans izslējās un pavēlēja:
Nevienam par to ne vārda!
Apsardzes priekšnieks pamāja ar galvu.
Hermans piegāja pie telefona un pacēla klausuli. Lūdzu, sameklējiet Henriku Torvaldsenu.
Viņam par pārsteigumu, atskanēja atbilde, ka meklējamā atrašanās vieta jau ir zināma.
Ārā, pie galvenajām durvīm. Gatavojas doties projām.
79. NODAĻA sīnaja pussala