Выбрать главу

Stefānij, es ceru, ka viņš savācis pietiekami pārliecino­šus pierādījumus. Šādi apgalvojumi ir neticami.

Jūs teicāt, ka visa administrācija ir atejas bedre. Teicāt, ka vēlaties visus atmaskot. Tagad jums ir izdevība.

Kā mēs to pierādīsim?

Ieraksti ir šeit. Deilijs man par tiem pastāstīja. Viņš teica, ka tie ļauj apsūdzēt visus sazvērestībā iesaistītos. Mēs gata­vojāmies braukt uz šejieni, kad uzsprāga viņa auto.

Grīns stāvēja foajē kāpņu priekšā, turpat, kur vakar atra­dās Deilijs un Hetere Diksone. Viņš šķita dziļi iegrimis domās. Tāda bija viņa maska. Protams, lai gan viņš bija melo­jis par Torvaldsenu un nebija paziņojis prezidentam par Henrika atklājumiem, Stefānijai bija nepieciešami droši viņa nodevības pierādījumi.

Es zinu, kur viņš slēpa ierakstus, viņa piebilda.

Beidzot Grīna acīs parādījās interese. Kasiopeja palika

drošā attālumā pie loga.

Stefānija veda Grīnu uz mājas biroja nišu ar mazo rak­stāmgaldu un šaurajiem grāmatplauktiem. Uz viena no tiem stāvēja kompaktdisku rinda plastmasas vāciņos. Tikai instru­mentāla mūzika no dažādām pasaules malām, arī daži diski ar gregoriāņu dziedājumiem, kas viņai šķila savādi. Pasniegusies pēc diska "Tibetas brīnumi", viņa atvēra vāciņus. Mū­zikas albuma vietā tajos atradās pavisam cits disks. Izņēmusi disku no vāciņiem, viņa noteica:

Viņam patika glabāt šādas lietas pa rokai.

Kas tieši tajā ierakstīts?

Viņš teica, ka pierādījums par šīs sazvērestības dalīb­niekiem. Teica, ka tās patiesais apjoms nevienam pat sapņos nav rādījies. Viņas sirds sāka sisties straujāk. Vēlaties pa­klausīties?

Grīns neatbildēja.

Kāpēc jūs nopludinājāt Aleksandrijas saiknes failu? viņa jautāja.

Es jau teicu. Lai atrastu nodevēju. Tā mēs guvām vai­rākas norādes. Atklājām izraēliešu saistību ar Pemu Maloni. Faila nopludināšana visu iekustināja.

Un jums bija piekļuve?

Kāpēc jūs tā jautājat, Stefānij?

Jo nemaz nenojautu, ka jūs vispār zināt par Aleksandri­jas saikni, kur nu vēl tādus sīkumus, kas jautu to izmantot par ēsmu izraēliešiem.

Grīns jautājoši piešķieba galvu. Kaut kas negaidīts. Tāda pratināšana.

Stefānija pat nedomāja piekāpties. Tikai ne tagad. Kad mēs pirmoreiz runājām par to visu, jūs skaidri pateicāt, ka tīši nopludinājāt failu, ka tajā nebija nekā daudz vairāk par norādi, ka Malone zina, kur dzīvo Džordžs Hadāds. Un to­mēr jūs konkrēti pieminējāt Ābrahāma derību. Kā jūs to zi­nājāt?

Fails nemaz nebija tik ļoti slepens.

Tiešām? Deilijs gan teica kaut ko citu. Viņš apgalvoja, ka tajā iekļautā informācija ir liels retums un zināma tikai dažām augstām amatpersonām. Viņa runāja tīši nekaunīgā tonī. Jūs neesat to vidū, tomēr tik daudz zināt.

Grīns iznāca no nišas un devās atpakaļ uz foajē pusi.

Stefānija sekoja.

Kasiopeja bija pazudusi.

Stefānija noraizējusies palūkojās apkārt.

Par viņu parūpējās mani darbinieki, paskaidroja Grīns.

Stefānijai tas nepalika. Un kas parūpēsies par mani?

Grīns pasniedzās žaketes iekškabatā un izvilka ieroci.

Tas ir mans uzdevums. Taču vispirms man jāparunā ar jums divatā.

Lai noskaidrotu, cik daudz es zinu? Cik daudz zina Ka­siopeja? Un kas vēl zina?

Šaubos, vai jums kāds palīdz. Galu galā, Stefānij, jūs ne­esat valdībā vislabāk ieredzētais cilvēks. Deilijs mēģināja ar jums saprasties, taču tas neizdevās.

Jūsu darbs?

Grīns pamāja ar galvu. Mēs uzstādījām mašīnā spri­dzekļus un gaidījām īsto brīdi. Tas viss pieder pie plaša mē­roga teroristu uzbrukuma šai valstij, kas sākās ar Deiliju un beigsies ar Danielsu. Tiks sacelts milzīgs tracis.

Un viceprezidents to izmantos savā labā, kad būs no­devis zvērestu. Pēc tam viņam vajadzēs viceprezidentu, un pienāks jūsu slavas brīdis.

Nav vairs daudz izdevību tikt uz augšu, Stefānij. Jāiz­manto tas, kas tiek piedāvāts. Es bušu ideāls kandidāts krī­zes situācijā. Mani apstiprinās vienbalsīgi.

Cik nožēlojami.

Grīns savilka seju pazemīgā grimasē. Es to pieņemšu. Galu galā jums vairs nav atlicis ilgi dzīvot. Starp citu, jums arī bija jākļūst par uzbrukuma upuri. Kad jūs parādījāties tajā restorānā, es nolēmu papildināt šo pasākumu, bet jūs kaut kā pamanījāties izvairīties no uzsūtītajiem vajātājiem. Vēl ta­gad nesaprotu, kā jums tas izdevās.

Laba apmācība. Tā arī visu izšķir.

Grīns viņai vēsi uzsmaidīja. Man pietrūks jūsu asprātī­bas.

Vai apzināties, kur jūs iesaistāties? Likumīgi ievēlēta prezidenta varmācīgā gāšanā?

Cik man zināms, to sauc par nodevibu. Taču Denijs Da­nielss ir vājš, nemākulīgs cilvēks, kurš nesaprot, kas šai val­stij vajadzīgs. Viņš ir nelokāms Izraēlas atbalstītājs, un tas vien ir sašķobījis mūsu situāciju Vidējos Austrumos. Laiks mainīt Amerikas labvēlību. Arābi var piedāvāt daudz vairāk.

Un tas tiks panākts ar Aleksandrijas saikni?

Viņš paraustīja plecus. Es nezinu. Tā būs jaunā prezi­denta rūpe, un viņš apgalvo, ka viss tiekot kontrolēts.

Jūs tik ļoti gribat turēties pie viņa?

Es gan nesauktu Savienoto Valstu viceprezidenta ama­tu par turēšanos. Tā kā būšu sniedzis tik svarīgu palidzību varas maiņai, mans stāvoklis būs ipašs. Liela vara un liela slepenība.

Stefānija norādīja uz ieroci. Jūs mani nogalināsiet?

Nav citas izvēles. Šajā diskā noteikti ir pierādījumi arī pret mani. Es nevaru izlaist to no rokām un nevaru arī at­brīvot jūs.

Viņa gudroja, uz kurieni gan aizvesta Kasiopeja. Nekas vairs nenotika saskaņā ar plānu. Un viņa nebija paredzējusi, ka Grīns būs bruņots. Prātā ienāca tikai viena doma.

Novilcināt.

Savienoto Valstu ģenerālprokurors grib mani nogalināt?

Es domāju par to visu dienu. Diemžēl citas iespējas nav.

Un kā tad kristīgās vērtības, par kurām jūs allaž runājat?

Cīņas karstumā noteikumi ir citādi. Tas ir izdzīvošanas jautājums, Stefānij. Kā jau teicu, es noklausījos ierakstus, ko Deilijs bija saglabājis atmiņas kartēs. Viceprezidenta biroja vadītājs daudz pļāpāja par prezidenta amata mantošanu. Pā­rāk daudz. Tas nav inkriminējoši, taču izraisīs jautājumus. Deilijs acīmredzot veica izmeklēšanu. Šajā diskā, kas jums rokās, ir vēl kas vairāk. Tam visam tūdaļ jāpieliek punkts. Protams, jūsu līķi nekad neatradīs. Saūda Arābijas vēstnie­cībā jau ir sagatavots zārks. Miris viens no viņu darbinie­kiem, kurš vēlējās tikt apglabāts dzimtenē. Jūs kopā ar viņu ceļosiet uz Arābiju ar diplomātisko reisu.

Viss ir pārdomāts, vai ne?

Draugi labi noder. Sāku par to pārliecināties. Ilgu laiku darbojos viens, bet tagad man patīk būt komandā. Saūdi vē­las tikai Izraēlas iznīcināšanu. Mēs viņiem to apsolījām. Iz­raēlieši domā, ka šajā lietā saūdi sadarbojas ar viņiem. Taču tā nav. Viņi sadarbojas ar mums. Jau no paša sākuma.

Viņi pat nenojauš, kādi nodevīgi sūdabrāļi jūs visi esat. Jums vajadzīga tikai nauda un vara. Nekas cits.

Vai vēlaties teikt vēl kaut ko?

Viņa papurināja galvu.

Un norībēja šāviens.

82. NODAĻA vīne

Torvaldsens ar Geriju stāvēja pie durvīm. Viņš tūlīt pēc iziešanas no tauriņu mājas bija piezvanījis Jesperam un licis atsūtīt auto ar šoferi. Kad viņš un zēns būs cejā uz Kopen­hāgenu, viņš dos rīkojumu savam palīgam atbrīvot Margareti. Torvaldsens nekavējās, lai paņemtu no istabas drēbes. Nebija laika. Toties viņam bija no bibliotēkas paņemtais at­lants, kurā bija paslēptas Sv. Hieronīma un Sv. Augustīna vēs­tules.