— Šeit, šurp! Šeit. — Raganas neskanīgā balss atskanēja pāri ielai, un naktī iezīmējās atvērto durvju gaismas taisnstūris. Skatijai atbalstot Fleimelu un Džošam daļēji nesot savu dvīņumāsu, viņi metās pāri ielai veikala virzienā. Endoras Ragana stāvēja durvīs, neredzošām acīm vērdamās naktī, augstu paceltu vecmodīgu eļļas laternu. — Man jādabū jūs projām no šejienes. — Viņa aizvēra durvis un aizbultēja tās. — Tas viņus ilgi neaizkavēs, — viņa nomurmināja.
— Jūs sacījāt… jūs sacījāt, ka jums nemaz nav palicis spēka, — Sofija klusi bilda.
— Man nav gan. — Dora uzzibsnīja ātru smaidu, atklādama žilbinošu nevainojamu zobu rindu. — Bet šai vietai bija. — Viņa izveda viņus cauri veikalam mazā melnā istabā. — Vai jūs zināt, kas padara Ojaiu tik izcilu? — viņa jautāja.
Kaut kas atsitās pret durvīm, un visi stikla priekšmeti veikalā iezvanījās un iedžinkstējās.
— Tā ir būvēta zemes enerģētisko līniju krustpunktā.
Džošs jau atvēra muti un veidoja vārdu līniju, kad ierunājās viņa māsa.
— Enerģijas līnijas, kas krustām šķērsām ieskauj visu zemeslodi, — Sofija iečukstēja viņam ausī.
— Kā tu to zini?
— Es nezinu, domāju, ka Ragana man to iemācīja. Daudzas slavenas celtnes un senas apmešanās vietas visā pasaulē ir celtas tur, kur šīs līnijas krustojas.
— Tieši tā, — Dora sacīja, izklausīdamās apmierināta. — Es pati nebūtu pateikusi labāk. — Mazā mantu glabātava bija pilnīgi tukša, izņemot garu četrstūri, atbalstītu pret sienu, apklātu ar nodzeltējušu Ojai Vallei/ Times pielikumu.
Vēl vairāki triecieni satricināja veikalu, un kaulu rīboņa pret stiklu lika tiem satrūkties.
Dora nometa laikrakstus uz grīdas, atklādama spoguli. Tas stāvēja septiņas pēdas garš, četras pēdas plats, stikls — netīrs, aptraipīts un nedzidrs, atspulgi rādījās nedaudz izkropļoti un izplūduši. — Un vai jūs zināt, kas pirmām kārtām mani atveda uz Ojaiu? — viņa jautāja. — Šajā vietā krustojas septiņas lielas līnijas. Un tās veido enerģijas vārtus.
— Šeit? — Fleimels nočukstēja. Viņš zinaja par līnijām un bija dzirdējis, ka enerģijas vārtus lietojuši senatnē, lai vienā mirklī ceļotu pa pasauli no vienas vietas uz citu. Viņš nebija domājis, ka tie vēl joprojām eksistē.
Dora pieklaudzināja ar kāju pa grīdu. — Tieši šeit. Un vai jūs mākat lietot enerģijas vārtus?
Fleimels papurināja galvu.
Dora pastiepās pēc Sofijas. — Dod roku, bērns. — Ragana paņēma Sofijas roku un uzlika to uz spoguļa. — Izmanto spoguli.
Spogulis nekavējoties atdzīvojās, stikls iemirdzējās sudraba krāsā un tad noskaidrojās. Kad viņi ielūkojās spogulī, tas vairs nerādīja viņu atspulgus, bet lielas, tukšai cellei līdzīgas istabas attēlu.
— Kurp tas ved? — Fleimels jautāja.
— Uz Parīzi, — Dora pasmaidīja.
— Francija, — Nikolass sapņaini bilda, — mājas. — Un bez vilcināšanās izkāpa cauri spogulim. Tagad tie varēja redzēt viņu spogulī — viņš pagriezās un cauri tam pamāja viņiem.
— Es ienīstu enerģijas vārtus, — Skatija nomurmināja. — Man kļūst šķebīgi no tiem. — Viņa iemetās cauri spogulim un gāzelēdamās nostājās blakus Fleimelam. Kad viņa pagriezās atpakaļ, lai paskatītos uz dvīņiem, izskatījās, it kā viņai tūlīt kļūs slikta dūša.
Lāča skelets ieslampāja taisni caur veikala durvīm, izraudams tās no eņģēm. Vilki un pumas sekoja. Stikla priekšmeti gāzās, spoguļi plīsa, greznumlietiņas sabirza druskās, lāčiem virzoties pa telpu.
Veikalā ievainots un sagriezies iedrāzās Dī, pagrūzdams dzīvnieku skeletus malā. Puma viņam iekampa, un viņš iesita tai pa degunu. Ja tai būtu acis, tās no pārsteiguma noteikti samirkšķinātos.
— Noķerti lamatās, — Dī līksmi sauca. — Noķerti lamatās, un nav kurp iet!
Bet, ieejot noliktavā, Dī saprata, ka viņi ir aizbēguši vēl vienu reizi. Viņam pietika ar mirkli viena sirdspuksta garumā, lai lielajā spogulī ieraudzītu divas figūras, kas vērās no tā, vecā sieviete stāvēja blakus meitenei, piespiezdama viņas roku pie spoguļa virsmas. Zēns stāvēja viens, turēdamies pie rāmja. Dī uzreiz zināja, kas tas ir. — Enerģijas vārti, — viņš bijīgi nočukstēja. Spoguļi vienmēr kalpoja kā vārti. Kaut kur citā līnijas galā bija cits spogulis, kas savienots ar šo.
Vecā sieviete satvēra meiteni un izvadīja cauri spogulim. Sofija nokrita uz zemes pie Fleimela kājām, tad pieliecās, lai pagrieztos un paskatītos atpakaļ. Viņas mute kustējās, bet nebija dzirdama ne skaņa. Džošs.
— Džošs, — Dī nokomandēja, cieši uzlūkodams zēnu, — paliec, kur esi.
Zēns pagriezās pret spoguli. Spoguļa attēls jau bija izplūdis.
— Es tev teicu taisnību par Fleimelu, — Dī steigšus sacīja. Viss, kas viņam bija jādara — tikai vēl dažus mirkļus jānovērš zēna uzmanība, un spogulis zaudēs savu spēku. — Paliec ar mani. Es varu atmodināt tevi. Padarīt tevi varenu. Tu varēsi palīdzēt pārveidot pasauli, Džoš. Darīt to labāku!
— Esnezinu…— Piedāvājums bija vilinošs. Bet Džošs arī zināja, ja paliks ar Dī, viņš pavisam pazaudēs savu māsu.Vai pazaudēs?
Ja DI atmodinās viņu, viņi atkal būs vienādi. Varbūt tas bija veids, kā viņš varēs atkal būt saskaņā ar savu dvīņumāsu?
— Paklau, — DI triumfējoši sacīja, norādīdams uz gaistošo attēlu spogulī. — Viņi ir pametuši tevi, atkal atstājuši, jo tu neesi viens no viņiem. Tu vairs neesi svarīgs.
Spogulis iemirdzējās sudraba krāsā… un no tā izkāpa Sofija.
— Džoš! Pasteidzies, — viņa ātri sacīja, neskatīdamās uz Dī.
— Es… — viņš iesāka. — Vai tu atgriezies pēc manis?
— Protams, ka atgriezos! Tu esi mans brālis. Es tevi nekad nepametīšu! — Tad, satvērusi brāļa roku, cieši saņēmusi viņa pirkstus savējos, ierāva viņu spogulī.
Un Dora pagrūda spoguli, saplēsdama to sīkās druskās.
— Uh. — Viņa pagriezās pret Dī un noņēma savas melnās brilles, lai atsegtu spoguļu acis. — Tu tagad vari iet, tev ir trīs sekundes laika.
Dī īsti nesaprata, kas ar to domāts, iekams veikals neeksplodēja.
40. NODALA
FILMU KOMPĀNIJA SARĪKO KAUTIŅU GLEZNAINAJĀ OJAIĀ
Vakar pēdējā no Enoho studijas garās šausmu filmu virknes izraisīja satiksmes sadursmes un vairāk nekā apjukumu Ojaias centrā. Speciālie efekti vairākiem vietējiem šķita pārāk reālistiski, palīdzības dienestus pārpludināja zvani, cilvēki sūdzējās, ka pa ielām staigā miroņi.
Džons Dī, Enoha filmu kompānijas priekšsēdētājs, dāsni atvainojās par nekārtībām, visā vainodams elektrības piegādes traucējumus un gadalaikam neraksturīgu miglu, kas iestājās, kad viņi filmēja jaunās filmas kadrus. — Tas, protams, lika specefektiem izskatīties sevišķi drausmīgiem, — viņa preses sekretārs sacīja. Ar fimēšanu saistītā incidentā piedzēris autovadītājs bija sašķaidījis vēsturisko Libbey Park strūklaku un nesen atjaunoto pergolu. Dī apsolījis atjaunot strūklaku un pergolu tās sākonējā krāšņumā.
Ojai Vallei/ News