Sie priekšstati bija radušies no cilvēku riebuma pret senatnes smago piespiedu darbu.
Drīz vien ļaudis saprata, ka darbā var atrast laimi, tāpat kā nemitīgajā cīņā ar dabu, šķēršļu pārvarēšanā, jaunu zinātnes un ekonomikas attīstības uzdevumu risināšanā. Tikai radošs, iedzimtajām spējām un tieksmēm atbilstošs, daudzveidīgs darbs un laiku pa laikam nodarbošanās pārmaiņa — lūk, kas cilvēkam vajadzīgs! Kibernētika — automātiskās vadīšanas tehnika, cilvēku plašā izglītība un teicamā fiziskā sagatavotība deva visiem iespēju mainīt profesijas, ātri apgūt jaunas specialitātes un bezgalīgi dažādot savu darbu, smeļoties tajā aizvien lielāku gandarījumu. Zinātne, nepārtraukti attīstīdamās, aptvēra visu cilvēka dzīvi, un jaunu dabas noslēpumu atklājēja jaunrades prieks kļuva pieejams milzīgam cilvēku skaitam. Māksla uzņēmās ļoti lielu lomu sabiedriskajā audzināšanā un dzīves iekārtošanā. Sākās visspožākais posms cilvēces vēsturē — VDE, Vispārējā darba ēra, kurā ietilpa Lietu vienkāršošanas, Pārkārtošanas, Pirmās pārpilnības un Kosmosa laikmeti.
Elektrības sablīvēšanas paņēmienu izgudrošana, kas deva iespēju radīt milzīgas kapacitātes akumulatorus un mazus, bet ļoti spēcīgus elektrodzinējus, izvērtās par jauno laiku lielāko tehnisko revolūciju. Vēl agrāk cilvēki bija iemācījušies ar pusvadītāju palīdzību izveidot vissarežģītākos vājstrāvas tīklus un izgatavot pilnīgi automatizētas kibernētiskas mašīnas. Tehnika kļuva tik smalka, ka atgādināja augstāko juvelieru mākslu un tai pašā laikā pakļāva sev kosmiska mēroga jaudas.
Taču prasība dot ikvienam visu izraisīja nepieciešamību būtiski vienkāršot ikdienišķo dzīvi. Cilvēks pārstāja būt lietu vergs. Detalizētu standartu izstrādāšana deva iespēju radīt jebkurus priekšmetus un mašīnas no samērā nedaudziem konstruktīviem elementiem, tāpat kā visa neaptveramā dzīvo organismu dažādība izveidota no samērā nedaudziem šūniņu tipiem, bet pašas šūniņas savukārt no olbaltumiem, olbaltumi — no proteīniem utt. Tika izbeigta neiedomājamā pārtikas izšķērdēšana, kas bija ieviesusies iepriekšējos laikmetos, un tas vien deva iespēju nodrošināt ar barību miljardiem cilvēku.
Visus sabiedrības spēkus, ko senos laikos tērēja kara mašīnu izgatavošanai, lietderīgā darbā neaizņemtu milzīgu armiju uzturēšanai, politiskai propagandai un tukša, ārišķīga spožuma radīšanai, tagad veltīja dzīves labiekārtošanai un zinātnes attīstīšanai.
Pēc Vedas Kongas mājiena Dars Veters nospieda pogu, un daiļajai vēsturniecei blakus parādījās liels globuss.
— Vispirms, — turpināja Veda, — mēs pilnīgi no jauna sadalījām planētas apdzīvotās un industriālās joslas…
Brūnās svītras, kas apjoza globusu gar trīsdesmitajiem platuma grādiem dienvidu un ziemeļu puslodēs, apzīmēja nepārtrauktu pilsētu virkni, kas koncentrēta gar silto jūru krastiem, kur klimats ir maigs un ļaudis nepazīst ziemas. Cilvēce pārstāja tērēt kolosālu enerģiju mājokļu apsildīšanai ziemā un smagu, neveiklu apģērbu izgatavošanai. Visbiežāk apdzīvots bija cilvēces kultūras šūpulis — Vidusjūras rajons. Pēc polāro ledu izkausēšanas subtropu josla paplašinājās trīskārt.
Ziemeļos no ziemeļu apdzīvotās joslas plešas milzīga pļavu un stepju zona, kur ganās neskaitāmi mājlopu pulki.
Tālāk uz dienvidiem (ziemeļu puslodē) un uz ziemeļiem (dienvidu puslodē) kādreiz atradās sausi, svelmaini tuksneši, kas tagad pārvērsti dārzos. Agrāk tur bija novietotas termoelektrostacijas, kas uzkrāja saules enerģiju.
Tropu josla koncentrēta pārtikas augu un koksnes ražošana, kas šeit tūkstoškārt izdevīgāka nekā mērenajā klimatā. Jau sen, tikko atklāja metodi, kā mākslīgi iegūt ogļhidrātus no saules stariem un ogļskābās gāzes, it visur izbeidza cukurbiešu un cukurniedru audzēšanu. Lēti ražot rūpnīcās pilnvērtīgu barības olbaltumu mēs vēl nespējam, tādēļ uz sauszemes audzējam olbaltumvielām bagātus kultūraugus un sēnītes, bet okeānos milzīgus aļģu laukus. Ļoti vienkāršus taukvielu mākslīgās sintezēšanas paņēmienus mēs uzzinājām no Lielā Loka informācijas. Dažādus vitamīnus un hormonus izgatavojam jebkurā daudzumā no akmeņoglēm. Tādējādi jaunās pasaules lauksaimniecība atbrīvojusies no nepieciešamības iegūt visus pārtikas produktus, kā tas bija senajos laikos. Cukuru, taukvielu un vitamīnu ražošanā mums praktiski nav nekādu robežu. Olbaltumvielu ražošanai mūsu rīcībā ir milzīgas platības kā uz sauszemes, tā arī jūrā. Cilvēce jau sen atbrīvojusies no bada draudiem, kas desmitiem tūkstošu gadu nomāca mūsu senčus.
Viena no cilvēka galvenajām kaislībām — tieksme ceļot mantota no mūsu senčiem — klejotājiem medniekiem, trūcīgās barības vācējiem. Tagad visu planētu apvij Spirālceļš, kura gigantiskie tilti pāri jūru šaurumiem savieno visus kontinentus. — Veda norādīja uz sudrabotu pavedienu un pagrieza globusu. — Pa Spirālceļu nemitīgi traucas elektriskie vilcieni. Simtiem tūkstošu cilvēku var ļoti ātri pārcelties no apdzīvotās joslas uz stepju, lauku vai kalnu joslām, kur nav pastāvīgu pilsētu, bet tikai lopkopības, zemkopības, mežkopības un kalnrūpniecības meistaru pagaidu apmetnes. Visu rūpnīcu un enerģētisko staciju pilnīga automatizācija padarījusi nevajadzīgu pilsētu vai lielu ciematu celtniecību uzņēmumu tuvumā. Tagad tur atrodas tikai nedaudzu dežurantu — novērotāju, mehāniķu un montieru mitekļi.
Visbeidzot, dzīves plānveidīgā organizācija darījusi galu neprātīgajai sacensībai aizvien ātrāku transporta līdzekļu ražošanā. Pa Spirālceļu vilcieni brauc divsimt kilometru stundā. Tikai īpašos nelaimes gadījumos cilvēki izmanto ātroslidaparātus, kas stundā veic tūkstošiem kilometru.