— Ceru, ka ārstēšana nav tikpat bīstama kā pati slimība? — premjers jautāja amerikānim.
Nīlsons papurināja galvu.
— .Nē, ser. Antibaktērija nespēj pārdzīvot pašas radītos apstākļus. Profesore Doneja to ir ļoti rūpīgi pārbaudījusi. Antibaktērijai ir tikai viens ienaidnieks un viena barība — baktērija, kas izplatījās no Tornesas. Kad antibaktērija būs pilnīgi iznīcinājusi savu ienaidnieci, tā iznīks pati no sevis.
— Gluži tāpat kā antibiotikas iznīcina baciļus un pēc tam iznīkst arī pašas, — piemetināja Osborns.
— Starpība tikai tā, ka šai gadījumā esam pārliecināti, ka baktērija iznīks pilnīgi un galīgi uz visiem laikiem …
Premjerministrs smaidīdams atkal pārtrauca Nīlsonu:
— Redzu, ka jūs pilnīgi kontrolējat savas antibaktērijas darbību.
Premjers vēl brīdi pastāvēja un noskatījās, kā rodas un pārplīst burbuli.
— Paldies dievam! Paldies dievam! — viņš čukstēja, iedams uz savu mašīnu.
Divdesmit četru stundu laikā pēc Nīlsona aizlidošanas uz Angliju apstākļi Azaranā pilnīgi pārmainījās. Lidmašīnas no divpadsmit valstīm atveda zinātniekus un tehniķus, lai tie palīdzētu Donejai organizēt transportu un sakarus. Speciāla Apvienoto Nāciju karaspēka vienība atradās trauksmes stāvoklī, lai vajadzības gadījumā nekavējoties varētu iejaukties, taču Azaranas prezidents vēlējās, lai tie ierastos Azaranā tikai galējas nepieciešamības gadījumā — ja rastos draudi, ka «Intel» varētu uzsākt kaut kāda veida vardarbību. Doneja bija sev izcīnījusi pilnīgu brīvību un tagad netraucēta veica savu tiešo darbu.
Visa «Intel» organizācija sabruka mierīgi un galīgi. Interpols ciešā sadarbībā ar citu valstu drošības dienestiem, iepazinies ar dokumentiem, kurus Nīlsons bija atvedis uz Londonu, izdarīja kratīšanas «Intel» galvenajos centros Vīnē, Cīrihē un Hon- kongā. Daži uzvārdi, kas figurēja «Intel» dokumentos, radīja apjukumu un satraukumu vairāku valstu diplomātiskajās aprindās. Tika izdarītas vairākas pašnāvības un iesniegta vesela kaudze atlūgumu veselības stāvokļa dēļ. Tomēr visus šos notikumus tik tikko pamanīja apstākļos, kad risinājās pasau-
Ies mēroga drāma — cilvēki atjēdzās no haosa. Tas, kas vēl bija atlicis no «Intel», ātri vien iznīka pats no sevis, un pāri palika tikai tukši tirdzniecības kantori visās pasaules malās, kā arī neizlietoti miljoni Šveices bankās. Azaranā galveno antibaktērijas ražošanas centru un skaitļotāju atstāja pilnīgi Madlēnas Donejas un viņas sabiedrotā Džona Fleminga pārziņā, kuri abi vienā naktī bija kļuvuši par pasaulslavenām personām.
Drīz pēc tam, kad Flemings bija parūpējies, lai apcietina Kaufmani, viņš vēl pārdzīvoja ilgi neaizmirstamu sastapšanos. Viņš bija savācis visas Abu personīgās lietas, kas atradās nelaiķa galda atvilktnēs, un aizbrauca pie Lemkas. Niecīgs mierinājums bija tikai tas, ka prezidenta adjutants jau agrāk Lemkai bija paziņojis par vīra nāvi.
Sapostītajā pagalmā valdīja dziļš miers. Uz virves plandījās izmazgāta veļa. Mazuļa šūpulis bija nelikts pussagruvušās sienas paēnā. No provizoriska pavarda, kurā dega žagaru saišķis, gaisā vērpās dūmu grīste. Flemings pasauca Lemku un pagaidīja, kamēr viņa parādījās uz sabrukušo durvju sliekšņa.
— Es atnācu, lai pateiktu jums… — Flemings iesāka.
— Tikai nesakiet man, ka nožēlojat notikušo, — Lemka pārtrauca viņu un, seju novērsusi, devās pie auklas ar izžautajām drānām. — Un nesakiet arī, ka tā nav jūsu vaina.
— Es patiešām negribēju jūsu vīru iejaukt šai lietā, — Flemings nomurmināja.
Lemka saniknotā pagriezās pret viņu.
— Un tomēr iejaucāt mūs visus,
— Man ļoti patika jūsu vīrs, jūs to zināt. Es viņu ļoti cienīju. Atnācu tāpēc, ka varbūt varu jums kaut kā palīdzēt, — Flemings lūdzās.
Lemka cīnījās ar asarām.
— Jūs esat izdarījis jau pietiekami daudz. Jūs esat izglābis pasauli no jūsu paša radītā haosa. Un tagad jūs domājat, ka ar to arī viss nokārtots.
— Es mēģināju izbeigt… — Fleminga balss aizlūza.
— Jūs mēģinājāt, bet ciešam mēs. Meitenei, jūsu meitenei bija taisnība, ka jūs pazudināsiet mūs. Kādēļ jūs neejat atpakaļ pie, viņas un neuzklausāt, ko viņa saka?
— Viņa mirst.
— Vai jūs nogalinājāt arī viņu?
Lemkas skatienā bija vairāk žēluma nekā naida. Flemings nespēja atbildēt. Nolicis mazo sainīti ar Abu lietām šūpuļa kājgalī, viņš gāja projām.
Nonācis atpakaļ ciematā, viņš slepus kā zaglis pa nomaļiem celiņiem aizlavījās uz savu dzīvokli. Izņēmis no kādas atvilktnes skaitļotāja izsniegtos datus un savus aprēķinus, Flemings sāka tos pētīt.
Kad Doneja bija atteikusies palīdzēt, viņš bija tos nobāzis dziļi atvilktnē, neticēdams, ka viens pats varētu tikt ar tiem galā. Viņam nepietika zināšanu bioķīmijā. Jau veselu mūžību viņš vairījās apmeklēt Andrē, jo trūka spēka noskatīties, kā meitene lēni izdziest, un tagad viņš bija zaudējis visas cerības, ka Donejai varētu pietikt laika, enerģijas un gribas palīdzēt.
Profesore tagad bija iekārtojusies administrācijas ēkā. Visapkārt viņai atradās uz ātru roku uzrīkoti telegrāfa un radio sakaru aparāti. No šejienes viņa sniedza norādījumus un padomus visas pasaules zinātniekiem, kas nodarbojas ar antibaktērijas reproducēšanu. Flemings nesaprata, kā viņa visu to paspēj un vai viņai kādreiz atliek laiks arī izgulēties; pēdējā laikā Flemings Doneju nebija pat redzējis.
Viņš sēdēja savā mazajā istabiņā un īgni raudzījās uz skaitļiem/ Tad attaisīja jaunu pudeli viskija un centās kaut kā tikt galā ar tiem. Bija jau gandrīz pusnakts, kad viņš mazliet nedrošā gaitā devās pāri tukšajam laukumam uz laboratoriju.
Tā kā eksperimentālais darbs bija jau pabeigts, lielie antibaktērijas audzēšanas tanki bija pārvietoti uz administrācijas ēku, kur pietika vietas arī Donejas palīgiem. Laboratorija, kurā viss bija sācies, tagad izskatījās tīra, kārtīga un pamesta. Flemings pasniedzās pie slēdža un iededzināja gaismu. Gandrīz visa bojātā instalācija bija izlabota jau vakar.
Viņš pats īsti nesaprata, no kādām apslēptām atmiņas dzīlēm pēkšņi uzradās vajadzīgās zināšanas, kas bija apgūtas studenta gados. Varbūt palīdzēja arī vecais labais skotu viskijs, taču Flemings juta, ka pamazām smadzenēs sāk kārtoties vajadzīgie dati. Lēnām un uzcītīgi, viegli noreibis, viņš no milzīgā aprēķinu klāsta sāka sintēzi.
Fleminga zinātniskā darba pieredze palīdzēja viņam cik necik noturēties uz pareizā ceļa, taču viņš ar nožēlu saprata, ka elementārais darbs praktiskajā ķīmijā, kas prasīja lielu pacietību, nav viņam pa spēkam. Viņam trūka pacietības un sīkumainas akurātības, taču spītība un atmiņas par Lemkas žēluma pilnajām acīm neļāva viņam padoties. Flemings pat nepamanīja, ka rīta saule jau pārspējusi kailo elektrisko spuldžu gaismu, un nedzirdēja ari, ka atveras durvis.
— Kas tad te par alķīmiķa midzeni! — atskanēja Donejas balss. — Par ko jūs esat pārvērtis manu laboratoriju? Ko jūs šeit īsti darāt?
Flemings noslīdēja no augstā ķebļa, uz kura sēdēja pie laboratorijas galda, un izstaipījās.
— Hello, Madlēna! Es te mēģinu sintezēt to komponentu, kura trūkst Andrē. Lielākā daļa galvenās ķēdes šķiet kārtībā, bet sānu ķēdes nesanāk un nesanāk.
Doneja ar lietpratīgu aci novērtēja viņa darba rezultātus, kas mētājās uz galdiem neiedomājamā nekārtībā.