Beigu beigās prezidents direktīvu 7-12 apstiprināja, ar ierunu, ka galīgo lēmumu par bumbas izmantošanu operācijā «Piededzināšana» viņš pieņems vienpersoniski. Stounam šis atrisinājums nepatika, bet ar to bija jāsamierinās; ietekmīgas aprindas bija centušās panākt, lai prezidents priekšlikumu vispār noraida, tā ka pat kompromisā viņš bija ielaidies tikai pēc gariem strīdiem. Turklāt nevarēja ignorēt arī Hudzona institūta ziņojumu.
Hudzona institūts bija nolīgts izpētīt operācijas «Piededzināšana» iespejamās sekas. Institūta ziņojumā bija norādīts, ka nepieciešamība izdot pavēli veikt šo operāciju prezidentam varētu rasties četrās situācijās jeb tā sauktajos scenārijos. Pēc nopietnības pakāpes šie scenāriji ierindojās šādi:
1. Pavadonis vai pilotējams kosmiskais kuģis nolaižas mazapdzīvotā ASV rajona. Prezidents var šo rajonu «piededzināt» bez sevišķa trokšņa un lieliem upuriem. Krievus var neoficiāli informēt par iemesliem, kuru dēļ pārkāpts 1963. gada Maskavas līgums, kas aizliedz virszemes kodolizmēģinājumus.
2. Pavadonis vai pilotējams kosmiskais kuģis nolaižas lielā /1SV pilsētā. (Par piemēru bija izraudzīta Čikāga.) Operācijai «Piededzināšana» būs jāizposta plaša teritorija un jāiznīcina daudz iedzīvotāju, un tam būs lielas iekšējas un nedaudz mazākas starptautiskas sekas.
3. Pavadonis vai pilotējams kosmiskais kuģis nolaižas lielā neitrālas valsts pilsētā. (Par piemēru bija izraudzīta Deli.) Operācija «Piededzināšana» nozīmēs amerikāņu intervenciju ar kodolieroču izmantošanu nolūkā novērst slimības tālākas izplatīšanās iespēju. Scenārijā bija norādīti septiņpadsmit varianti, kā pēc Deli sagraušanas varētu attīstīties ASV un PSRS attiecības. Divpadsmit no tiem veda tieši pie kodoltermiskā kara.
4. Pavadonis vai pilotējams kosmiskais kuģis nolaižas lielā PSRS pilsētā. Pēc operācijas «Piededzināšana» plāna, Savienotajām Valstīm būs jāinformē par notikušo Padomju Savienība un jāliek priekšā krieviem iznīcināt pilsētu pašiem. Hudzona institūta scenārijā bija paredzēti seši varianti, kā pēc tam varētu attīstīties PSRS un ASV attiecības, un visi seši beidzās ar karu. Tāpēc institūts ieteica, lai gadījumā, ja pavadonis nokristu Padomju Savienībā vai sociālistisko valstu teritorijā, amerikāņi krievus par notikušo neinformē. Šī ieteikuma pamatā bija prognostisks aprēķins, ka sērga Krievijā aizrautu nāvē divus līdz piecus miljonus cilvēku, turpretim apmainīšanās ar kodoltermiskajiem triecieniem abām valstīm kopā maksātu vismaz divsimt piecdesmit miljonu dzīvību.
Pēc Hudzona institūta ziņojuma izstudēšanas prezidents ar saviem padomdevējiem nosprieda, ka kontrolei un atbildībai par operāciju «Piededzināšana» jāpaliek politiķu un nevis zinātnieku rokās, šī soļa vistālākās sekas tolaik, protams, neviens nevarēja paredzēt.
Jautājumu par Menčika ziņojumu Vašingtona izlēma nepilnā stundā. Kādi iemesli bija pamatā prezidenta lēmumam, līdz šim vēl aizvien nav skaidrs, bet pats lēmums bija diezgan vienkāršs.
Prezidents izšķīrās direktīvas 7-12 nodošanu izpildei atlikt uz divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām. Bet pagaidām viņš izsauca nacionālo gvardi un pavēlēja tai ielenkt rajonu ap Pīdmontu simt sešdesmit kilometru rādiusā. Un gaidīja, kas notiks tālāk.
9
FLETROKA
Diplomētais ķirurgs Marks Viljams Hols sēdēja iznīcinātāja «F-104» šaurajā aizmugures sēdeklī un pāri gumijas skābekļa maskas malai ar acīm urbās sējumā, kurš atradās viņam uz ceļiem. Šo smago, biezo, pelēkos kartona vākos iesieto papīra žūksni tieši pirms pacelšanās viņam bija iedevis Līvits. Bija domāts, ka Hols lidojuma laikā ar to iepazīsies, taču «F-104» nebija radīta lasīšanai: viņam priekšā tik tikko pietika vietas rokām, kur nu vel atšķirt sējumu un taja ieskatīties.
Tomēr Hols lasīja.
Uz vāka ar šablonu bija uzkrāsots «MEŽA UGUNSGRĒKS» un zemāk draudīga piezīme:
VISI SIS LIETAS MATERIĀLI IR PILNĪGI SLEPENI
Nepilnvarotu personu iepazīstināšana ar tiem tiek kvalificēta
kā kriminālnoziegums, kas sodāms ar ieslodzījumu līdz 20 gadiem un naudas sodu līdz 20 tūkstošiem dolāru
Saņemdams sējumu no Līvita, Hols bija izlasījis šo piezīmi un iesvilpies.
— Neņemiet to nopietni, — Līvits bija teicis.
— Vai tas ir tikai iebiedēšanai?
— Iebiedēšanai — kāda velna pēc? Ja to lasīs kāds, kam nepienākas, viņš vienkārši izzudīs.
— Jauki.
— Izlasiet, tad redzēsit, kāpēc, — Līvits bija sacījis.
Lidojums ilga stundu un četrdesmit minūtes, un visu
šo laiku valdīja fantastisks, pilnīgs klusums, jo lidmašīna traucās 1,8 reizes ātrāk par skaņu. Hols paguva izšķirstīt gandrīz visu 274 lappuses biezo komplektu; izrādījās, ka izlasīt šos materiālus viņam nav pa spēkam. Lielākā daļa lappušu bija aizpildītas ar norādēm uz citām lappusēm un piezīmēm par dažādu procedūru izpildes detaļām, no kurām viņš neko nesaprata. Pat pirmā lappuse nebija labāka par pārējām.
1. lappuse (pavisam 274 lappuses)
Programma: Meža ugunsgrēks
Kompetence: NASA/Armijas medicīniskais dienests
Grifs: pilnīgi slepeni
Klasifikācija: valsts mēroga
DIREKTĪVA 7-12
Direktīva 7-12 bija da|a no programmas «Meža ugunsgrēks» priekšraksta, kā rīkoties ārkārtējā bioloģiskā situācijā. Pēc šīs direktīvas, vietā, kur Zemes dzīvība saskārusies ar eksogēniskiem organismiem, bija jāuzspridzina ierobežotas jaudas kodoltermiskais lādiņš. Direktīvas šifrētais nosaukums bija «Piededzināšana»: sprādzienam vajadzēja infekciju «piededzināt», sašķelt atomos un tādējādi novērst tās izplatīšanās iespēju.
Attiecīgie resori — prezidenta kanceleja, Valsts departaments, Aizsardzības ministrija un Atomenerģijas komisija — par operācijas «Piededzināšana» uzņemšanu programmā «Meža ugunsgrēks» vienojās tikai pēc ilgām debatēm. Atomenerģijas komisija, kas jau bija nemierā ar lēmumu izvietot laboratorijā «Meža ugunsgrēks» kodolierīci, pret operācijas «Piededzināšana» apstiprināšanu par rīcības programmu iebilda vēl jo vairāk; Valsts departaments un Aizsardzības ministrija aizrādīja, ka jebkurš virszemes kodoltermiskais sprādziens, lai kādi būtu tā mērķi, izraisītu nopietnus starptautiskus sarežģījumus.
Beigu beigās prezidents direktīvu 7-12 apstiprināja, ar ierunu, ka galīgo lēmumu par bumbas izmantošanu operācijā «Piededzināšana» viņš pieņems vienpersoniski. Stounam šis atrisinājums nepatika, bet ar to bija jāsamierinās; ietekmīgas aprindas bija centušās panākt, lai prezidents priekšlikumu vispār noraida, tā ka pat kompromisā viņš bija ielaidies tikai pēc gariem strīdiem. Turklāt nevarēja ignorēt arī Hudzona institūta ziņojumu.
Hudzona institūts bija nolīgts izpētīt operācijas «Piededzināšana» iespejamās sekas. Institūta ziņojumā bija norādīts, ka nepieciešamība izdot pavēli veikt šo operāciju prezidentam varētu rasties četrās situācijās jeb tā sauktajos scenārijos. Pēc nopietnības pakāpes šie scenāriji ierindojās šādi:
1. Pavadonis vai pilotējams kosmiskais kuģis nolaižas mazapdzīvotā ASV rajonā. Prezidents var šo rajonu «piededzināt» bez sevišķa trokšņa un lieliem upuriem. Krievus var neoficiāli informēt par iemesliem, kuru dēļ pārkāpts 1963. gada Maskavas līgums, kas aizliedz virszemes kodolizmēģinājumus.