Выбрать главу

—       Tā tik ir mašīna, — viņš teica. — Jums vaja­dzētu pacensties, lai par to nedabū zināt Amerikas medicīnas asociācija.

—   Esam parūpējušies…

Elektronisko organisma analizatoru esot konstruē­jusi firma «Sandeman Industries» jau 1965. gadā sa­skaņā ar kādu vispārīgu valdības pasūtījumu izstrā­dāt devēju sistēmu, ar kuru varētu kontrolēt cilvēka dzīvības norises kosmiskā lidojuma apstākļos. Viena šāda iekārta maksājot veselus 87 tūkstošus dolāru, taču tolaik esot domāts, ka nākotnē šādas iekārtas aizstās diagnosticēšanā ārstu. Tomēr visi esot atzi­nuši, ka ne pacientiem, ne ārstiem nebūs viegli pierast pie jaunās mašīnas, un valdība esot plānojusi laist analizatoru atklātībā tikai pēc 1971. gada un arī tad dot atļauju to iegādāties vienīgi dažiem lieliem ārst­niecības centriem.

Hols bija pamanījis, ka gaiteņa sienas ir mazliet liektas.

—   Kur īsti mēs esam?

—   Pirmā līmeņa perimetrā. Visas laboratorijas at­rodas no mums pa kreisi. Pa labi ir vienīgi ciets iezis.

Garām pagāja vairāki cilvēki. Tie visi bija sārtos kombinezonos, visi izskatījās nopietni un nevaļīgi.

—   Kur ir pārējie no mūsu grupas? —Hols jautāja.

—   Šeit pat, — Līvits atbildēja. Viņš atvēra durvis, pie kurām bija izkārtne «7. KONFERENČU ZĀLE», un viņi iegāja istabā ar lielu cietkoka galdu vidū. Pie galda stāvēja Stouns, kas bija sparīgs un možs kā tikko no vēsas dušas nācis. Patologs Bārtons, kas stāvēja turpat līdzās, salīdzinājumā ar Stounu izska­tījās tāds kā sašļucis, viņa gurdajās acīs bija lasāms apjukums un pat bailes.

Viņi sasveicinājās un apsēdās. Stouns izņēma no kabatas divas atslēgas. Viena bija sudrabbalta, otra sarkana. Sarkanajai bija pielikta ķēdīte. Šo atslēgu viņš pasniedza Holam.

—   Pakariet to kaklā.

Paskatījies uz atslēgu, Hols neizpratnē vaicāja:

—   Ko tas nozīmē?

—   Baidos, ka Markam par lēmējbalsi vēl nekas nav zināms, — teica Līvits.

—   Es domāju, ka lidmašīnā viņš to būs izlasījis …

—  Viņam bija kritis eksemplārs, no kura dažas la- pas'izņemtas.

—   Ak tā. — Stouns pagriezās pret Holu. — Tātad par lēmējbalsi jūs nezināt neko?

—  Neko, — Hols atbildēja, caur pieri raudzīdamies uz atslēgu.

—   Vai neviens jums neteica, ka grupā tiekat ieskai­tīts lielā mērā tāpēc, ka neesat precējies?

—   Ko tas dod …

—   To, ka jūs esat tā lēmējbalss, — Stouns sacīja. — Jūs esat tam visam atslēga. Vārda tiešā nozīmē.

Stouns paņēma savu paša atslēgu un devās uz tā­lāko istabas kaktu. Tur viņš nospieda apslēptu pogu, un koka panelējums atslīdēja sānis, atsegdams spī­dīgu metāla pulti. Viņš iebāza atslēgu slēdzenē un pagrieza. Uz pults iedegās zaļa spuldzīte, un Stouns pakāpās atpakaļ. Panelējums atgriezās savā vietā.

—   Zem «Meža ugunsgrēka» paša zemākā, piektā līmeņa atrodas automātiska pašlikvidācijas kodolie- rīce, — Stouns sacīja. — Tā ir vadāma no laboratori­jas. Nupat, iebāzdams atslēgu, es uzvilku gaili. Tagad mehānisms ir gatavībā, var ierīci uzspridzināt. So atslēgti izņemt nav iespējams, tai turpat arī jāpaliek. Turpretim jūsu atslēgu var gan iebāzt, gan izvilkt. No uzspridzināšanas mehānisma ieslēgšanās brīža līdz bumbas sprādziena brīdim ir trīs minūtes ilga aizture. Sīs trīs minūtes tiek dotas, lai jums vēl būtu laiks padomāt un, ja jūs atrodat par vajadzīgu, sprā­dzienu atsaukt.

Hols joprojām skatījās uz atslēgu, pieri saraucis.

—   Bet kāpēc tieši es?

—   Tāpēc, ka neesat precējies. Mums bija obligāti vajadzīgs viens vecpuisis.

Stouns attaisīja ādas mapi, izņēma no turienes biezu sējumu un sniedza to Holam.

—   Lasiet šo.

Tas bija vēl viens «Meža ugunsgrēka» materiālu eksemplārs.

—   255. lappuse, — Stouns piebilda. Hols uzšķīra.

Programma: «Meža ugunsgrēks»

PAPILDINĀJUMI

1.  Mikroporainie filtri iemontēti vēdināšanas sistēmā. Pēc sākotnējās specifikācijas — vienkārtaini polisti- rola filtri ar maksimālo aizturēšanas efektivitāti 97,4%. 1966. gadā aizstāti ar Apdžona izstrādātajiem trīskārtainajiem filtriem, kas aiztur organismus, kuru izmērs ir pat tikai 1 mikrometrs. Katras kārtas efek­tivitāte ir 90%, kas dod visa filtra kopējo efektivitāti 99,9%. Atlikušais 0,1% ir pārāk niecīgs, lai spētu iz­raisīt vērā ņemamu infekciju. Atzīts, ka četrkārtainie vai pieckārtainie filtri, kas infektīvo atlikumu samazina līdz 0,001%, izmaksā tādas summas, kuras šis iegu­vums neatsver. Pielaide Viooo atzīta par pietiekamu. Iemontēšana pabeigta 1966. g. 8. XII.

2.   Pašlikvidācijas kodolierīce, rekonstruēta deto­natora palēnināšanas ierīce. Sk. AEK/AM lietu Nr. 77-12-0918.

3.   Pašlikvidācijas kodolierīce, grozīts aktīvās zonas tehniskās apkalpošanas grafiks. Sk. AEK/«Warburg» lietu Nr. 77-14-0004.

4.  Pašlikvidācijas kodolierīce, grozīta galīgā lēmuma pienemšanas procedūra. S'k. AEK/AM lietu Nr. 77-19-0023.

9 — 2736

TIEK PIEVIENOTS KOPSAVILKUMS.

KOPSAVILKUMS PAR LEMĒJBALSS HIPOTĒZI.

Pirmoreiz programmas «Meža ugunsgrēks» konsul­tatīvajā komitejā izskatīta kā nulles hipotēze. Formu­lēta, balstoties uz ASV Kara aviācijas (Ziemeļameri­kas kontinenta pretgaisa aizsardzības apvienotās pa­vēlniecības) sarīkotajiem testiem, kuru mērķis bija noteikt, cik droši var paļauties uz komandieriem gadī­jumos, kad viņiem jāpieņem ar cilvēku dzīvību saistīti lēmumi. Sājos testos vajadzēja pieņemt lēmumus des­mit scenārijos — reālo situāciju modeļos ar iepriekš uzdotām alternatīvām —, ko bija izstrādājusi Voltera Rīda klīnikas psihiatrijas nodaļa, izmantojot Nacionā­lā veselības aizsardzības institūta (Betesdā) bio- statikas nodaļas veikto ļoti plaša testu materiāla analīzi.

Tests tika dots stratēģiskās aviācijas lidotājiem un nelidojošajam personālam, pretgaisa aizsardzības štāba virsniekiem un citām personām, kuru dienesta pienākumi ir saistīti ar lēmumu pieņemšanu vai pat­stāvīgu rīcību. Katrā no desmit scenārijiem, ko bija izstrādājis Hudzona institūts, pārbaudāmajiem bija jāizlemj «jā» vai «nē». Tajos visos bija runa par preti­nieka objektu iznīcināšanu ar kodoltermiskajiem vai ķīmiski bioloģiskajiem līdzekļiem.

Dati pār 7420 personām tika apstrādāti pēc H]H2 programmas multifaktoriālajai dispersijas analīzei, vēlāk— pēc programmas «Anovar» un, visbeidzot, iz­sijāti pēc programmas «Klasifikācija», kuras būtību Nacionālā veselības aizsardzības institūta biostatis- tikas nodaļa raksturo šādi:

Šīs programmas mērķis ir noteikt, cik efektīvi uz objektīvu skaitlisko vērtējumu pamata atsevišķas personas var sadalīt pa skaidri nošķirtām grupām.

Programma ļauj noteikt grupu robežas un atsevišķu personu klasificēšanas drošuma varbūtību kā no­teiktu datu funkcijas.

ESM izejā programma dod: vidējos vērtējumus pa grupām, drošas nošķiršanas robežas un vērtējumus par atsevišķiem pārbaudāmajiem.

K. G. Borgrands, zinātņu doktors Nacionālais veselības aizsardzības institūts

LĒMĒJBALSS PROBLĒMAS PĒTĪŠANAS REZULTĀTI

Pēc dažiem testa parametriem varēja secināt, ka precētas personas rīkojas citādi nekā neprecētas. Hu- dzona institūts sagatavoja «teorētiski pareizus» lēmu­mus, kurus pēc šo scenāriju datiem bija pieņēmusi ESM. Salīdzinot dažādu personu grupu vidējotās at­bildes ar «teorētiski pareizajiem» lēmumiem, var atrast rīcībspējas indeksu, t. i., pareizu lēmumu pie­ņemšanas varbūtību.