«Pirāti no Penzansas» (1879–1883)— viena no pagājušā gadsimta populārākajam komiskajam operām, ko sarakstījis Arturs Salivuns (1842–1900) pēc Viljama Gilberta (1836–1911) libreta.
86. Ipp. Acīmredzot autors atsaucas uz sevi kā filozofu.
90. Ipp. Jērika — pilsēta Palestīnā VII–II g. t. p. m. ē.
Pēc Bībeles leģendas, Jērikas mūri esot sagruvuši no tā, ka iekarotāji soļojuši tiem apkārt, pūzdami taures un kliegdami.
Rinda no V. Vērdsverta dzejoļa «Oda. Mājieni uz nemirstību».
Jākobs Bēme (1575–1624)— vācu filozofs panteists; saglabāja ciešas saites ar teoloģiju.
Būdams autodidakts, Bēme neizveidoja konsekventu un harmonisku sistēmu. Savus dialektiskos minējumus par lietu un visas pasaules pretrunīgo dabu viņš izteica poētisku tēlu un simbolu valodā, aizgūstot tos no kristietības, astroloģijas, alķīmijas un kabalistikas.
91. Ipp. *Les Horizons de l'Avenir» (franču vai.) — «Nākotnes Horizonti».
99. Ipp. «Drakula» (1897)— īru rakstnieka Brema Stou- kera (1847–1912) romāns par vampīru grāfu Drakulu, kurš uzklūp divām jaunām skaistulēm. Viņas izglābj holandiešu filozofs.
«Frankenšteins jeb mūsdienu Prometejs» (1818)— Mērijas Sellijas (1797–1851) romāns, kurā attēlota vilšanās apgaismības ideālos. Ze- nēvas filozofs Frankenšteins atklājis noslēpumu, kā atdzīvināt nedzīvu matēriju; viņš radījis kaut ko līdzīgu cilvēkam, kas ar savu atbaidošo izskatu izraisa vispārēju riebumu, un romāna beigās šis radījums nogalina savu radītāju un izdara pašnāvību.
Būhenvalde — viena no lielākajām vācu fašistu koncentrācijas nometnēm Veimāras tuvumā (VDR), kurā no 1937. līdz 1945. gadam iznicināja piecdesmit sešus tūkstošus ieslodzīto. Bel- zene — vācu fašistu koncentrācijas nometne Stutgartes (VFR) tuvumā.
101. Ipp. Stouns — svara vienība (apm. 6,33 kg).
109. Ipp. «Mēs esam locekļi savā starpā»— Jaunā derība, Svētā Pāvila grāmata efesiešiem, 4, 25.
117. Ipp. Teijārs de Sardēns (1881–1955) — franču mūks jezuīts, paleontologs, filozofs; nodarbojās ar Visuma evolūcijas jautājumiem.
Apsolītā zeme — Bībeles alūzija. Dievs parādās Mozum degoša krūma izskatā un sola viņam palīdzēt aizvest izraēļus no Ēģiptes uz Apsolīto zemi (2. Mozus grām., 3).
125. Ipp. Bībeles teiciens: «Vieglāki ir kamielim iet caur adatas aci nekā bagātam kļūt Dieva valstībā» (Mateja evaņģēlijs, 19, 24).
Nisena baraka — izjaucama un saliekama baraka vai telts ar pusapaļu rievotā skārda jumtu; pirmo reizi tika izmantota Pirmā pasaules kara laikā. Nosaukta projektētāja pulkveža P. Nisena (1871–1930) vārdā.
128. Ipp. Moriss Merlo Pontī (1908–1961)— franču filozofs, fenomenoloģijas problēmām veltītu pētījumu autors.
«Nībelungu gredzens» (1854–1874)— Riharda Vāgnera (1813–1883) operu tetraloģija. Tajā ietilpst «Reinas zelts», «Valkīra», «Zigfrīds», «Dievu mijkrēslis».
130. Ipp. Citāts no īru dzejnieka Viljama Jeitsa (1865–1939) dzejoļa «Cilvēks un atbalss»: Bet modies cilvēks teic Tā Kunga dižo gribu, Ka stāvs tam pieder līdz ar visu aplamības zibu.
141. Ipp. Zozefs Arturs de Gobino (1816–1882)— franču sociologs un rakstnieks, viens no rasisma teorijas un socioloģijas antropoloģiskās skolas dibinātājiem.
Hjūstons Stjuarts Cemberlens (1855–1927)— angļu filozofs, Nīčes sekotājs; sludināja āriešu rases pārākumu.
Alfrēds Rozenbergs (1893–1946)— viens no galvenajiem fašistiskās Vācijas kara noziedzniekiem, fašisma ideologs.
146. Ipp. G. I. Gurdžijevs — austrumu okultisma adepts;
Parīzes piepilsētā Fontenblo viņam bija savs institūts; 1975. gadā Ņujorkā iznākusi viņa grāmata «Dzīve ir īsta tikai tad, kad «es esmu»».
147. Ipp. Hanss Herbigers (1860–1931)— austriešu inže
nieris; izvirzījis Vilsona šeit aprakstīto teoriju.
Imanuels Veļikovskis izstrādājis teoriju par komētu, kura atrāvusies no Jupitera, pielidojusi tuvu Zemei un izraisījusi daudzas Bībelē aprakstītās katastrofas.
Hanss Sindlers Bellamī — Herbigera skolnieks, grāmatas «Mēness, miti un cilvēks» (1936) autors.
Denī Sorā — sarakstījis grāmatas «Atlantīda un milžu vara» (1954) un «Milžu reliģija un kukaiņu civilizācija» (1955).
162. Ipp. Otrais termodinamikas likums — viens no trim termodinamikas pamatlikumiem, kurš nosaka noslēgtā termodinamiskā sistēmā norisošo mak- roprocesu virzienu. Nosaukumu un pirmo formulējumu deva R. Klauziuss 1950. gadā: siltums pats no sevis nevar pāriet no vietas ar zemāku temperatūru uz vietu ar augstāku temperatūru. Ir arī vairāki citi formulējumi.
166. Ipp. Proxima Centauri — Saules sistēmai tuvākā
zvaigzne.
167. Ipp. Rinda no P. B. Sellija dzejoļa «Mēnesim»:
Vai tāpēc gurds un bāls
Tu, mūžam mainīdamies, debess kalnā kāp,
Pat zvaigznēm svešs un tāls,
Un tevī vientulība deg un sāp,
Jo neatrod tavs skatiens skumīgais,
Kas būtu savā patstāvībā skaists?
Domāts V. Jeitsa dzejolis «Trakais mēness» no krājuma «Vītņu kāpnes» (1929).
171. Ipp. Bulavajo — pilsēta Zimbabves dienvidrietumos.
Livingstona — pilsēta Zambijā, tās vietējais nosaukums — Maramba.
174. Ipp. Karaliskais astronoms — Griničas Astronomi
jas observatorijas direktora nosaukums.
175. Ipp. Klāgenfurte — pilsēta Austrijas dienvidos, Ka-
rintijas administratīvais centrs.
Maribora — pilsēta Dienvidslāvijas ziemeļos, netālu no Austrijas robežas.
185. Ipp. Analoģija ar vienu no 19. gadsimta neatrisinātajām miklām, kad 1872. g. starp Portugāli un Azoru salām atrada brigantīnu «Marie Celeste» ar paceltām burām; komanda, vienīgā laiva, sekstants un kuģa žurnāls bija pazuduši un netika atrasti.
186. Ipp. Perihēlijs — Saules sistēmas ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram; afēlijs — tālākais punkts.
E. Medņikova
Колин Уилсон ПАРАЗИТЫ СОЗНАНИЯ
Рига «Спридитис» 1990 На латышском языке С английского перевела Мара Румниеце Художник Гунтарс Сиетиньш
HE № 5805
Kolins Vilsons APZIŅAS PARAZĪTI Redaktore Inta Smite Mākslinieciskais redaktors Modris Adumāns Tehniskā redaktore Ingrida Barviģo Korektore Irēna Kalniņa
Nodota salikšanai 30.10.89. Parakstīta iespicša nai 22.01.90. Formāts 84X108/32. Tipogrāfijas papīrs Ns 2. Skolas garnitūra. Augstspiedums. 10,92 uzsk. iespiedi.; 11,70 uzsk. krāsu nov.;10,81 izdevn. 1. Metiens 50 000 eks. Pašūt. Ne 1046 — 5. Cena 2 rbļ. 30 kap. Izdevniecība «Sprīdītis», 226800 Rīgā, Aldaru ielā 2/4. Izdevn. 89 / 33348 / J —2962. Iespiesta tipogrāfijā «Cīņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Vāks iespiests Rīgas Paraugtipogrāfijā, 226004 Rīgā, Vieņības gatvē 11. Izdevums sagatavots Nozares kolektīvās lietoša nas skaitļošanas centrā, dialoga sistēmā DIS. Programmētājs N. Tiltiņš.
Vilsons K.
Vi 595 Apziņas parazīti /No angļu vai. tulk. M. Rūm niece; E. Medņikovas komentāri. — R.: Sprīdītis, 1990. — 205 Ipp. — (Piedzīvojumi, fant., ceļoj.).
ISBN 5 — 410 — 00563
84.4 (Lbr)—44
Angļu rakstnieka Kolina Vilsona (dz. 1931. g.) romāna darbība risinās 20. un 21. gadsimtu mijā, tā galvenā tēma — drosmīgu zinātnieku grupas cīņa ar noslēpumainām būtnēm, kas parazitē cilvēku smadzenēs un noved simtiem ļaužu pie pašnāvībām, kuru cēloņi ir neizprotami. Parazīti ir mierā ar visu iesīkstējušo, ar rutīnu, bet vajā tos, kuri domā radoši un drosmīgi. «Apziņas parazīti» iznāca 1967. gadā, un daudzas no darbā risinātajām problēmām ir aktuālas ari šodien.