«Jūs taču redzat, ka es negribu to darīt!» Lijs nikni atcirta. Viņa skaistā seja bijā dusmās pārvērsta. «Vēl vakarvakarā Nezta Emsa zvērēja man, ka galīgi saraušot visas saites ar jums.»
Pleifords sāka skaļi smieties.
«Jūs laikam iedomājāties, ka varēsiet Neztu tāpat vadāt aiz deguna, kā esat to darījis jau ar tik daudzām jaunām meitenēm? Bet šoreiz jūs esat pamatīgi iegāzies, jo Nezta atmaksājusi jums ar to pašu; viņa pati man stāstīja, ka gribot jūs izjokot.»
Tits atkal bija tumši pietvīcis.
«Bet ir vēl citas lietas, par kurām viņa droši vien nav jums stāstījusi un arī nevar stāstīt!» viņš mirkli klusējis, atcirta.
Pēkšņi Emss kā saniknots tīģeris pielēca viņam klāt un caururbjošu skatu uzlūkoja to.
«Vai tādas lietas ir?» viņš iekliedzās. «Nu, man viņa izstāstīs arī tās, Lij Tit! Un ja būsiet noziedzies pret viņu — lai Dievs debesīs ir jums žēlīgs!»
Tita seju pārklāja nāves bālums, bet viņa acīs kvēloja tumši draudi. Bet pirms' vēl viņš paguva tos piepildīt, Riča dūre smagi ķēra to tieši sejā. Asinis izšāvās viņam
no mutes un no deguna; viņš nokrita pār galdu un apgāza to, noraujot sev līdzi zemē pudeles un krēslus.
Atmuguriski iedams, Ričs Emss atkāpās uz durvīm, turēdams roku uz revolvera spala. Viņa skats, kurā atspoguļojās nicināšana, dusmas un naids, nenovērsās no Slainka Tita, kas tomēr acīmredzot nedomāja iejaukties ķildā, bet tikai uzsauca šerifam, kas arvien vēl sēdēja kā pārakmeņojies.
«Nu, Džef, kā ir — vai negribi novest viņu cietumā?»
Viņa zobojošais tonis un sarkastiskais smaids, kas pavadīja tā vārdus, skaidri pierādīja viņa pilnīgo pārliecību, ka šerifs neiedrošināsies kaut ko iesākt pret Emsu.
4
Lilas Snelas laulības notika tikai vēlā pēcpusdienā, vairākas stundas pēc iepriekš noteiktā laika. Kepijs Tenners dzirdēja, kā kāda sieviete, kurai bija sakari ar Snelu ģimeni, nelielai ziņkārīgo grupai stāstīja, ka aizkavēšanās iemesls bijusi jaunās līgavas histērijas lēkme, ko izsaukusi viņas skaudība pret Neztu tās jaunā tērpa dēļ. Vispirms viņa esot mēģinājusi pierunāt Neztu pārdot tērpu viņai, vai vismaz to aizdot, bet kad draudzene šo priekšlikumu noraidījusi — sākusi ar to ķildoties un lamāties.
Šis starpgadījums un Riča Emsa sadursme ar Liju Titu, tika dzīvi pārrunāti visā šelbijā.
Kaut Kepijam neizdevās laulību ceremonijas laikā ielūkoties ļaužu pārpildītajā kāzu namā, viņš tomēr noteikti apgalvoja, ka Lija Tita tur neesot bijis. Viņa pārspīlētā godkāre droši vien neļāva tam rādīt citiem savu sakropļoto seju.
«Viņš noteikti nobijies un steidzies mājup.» Pleifords apmierināts piezīmēja. «Un Ričs jau arī iecirta tam apbrīnojami glītu pliķi!»
«Protams, arī es esmu pārliecināts, ka šovakar ballē viņš nerādīsies,» Kepijs smaidīdams piebilda.
Emss neteica ne vārda. Lai cik dziļi šī lieta viņam ķērās pie sirds — viņš, likās, gribēja atstāt to bez sekām. Abi draugi, kas ne mirkli neatstājās no viņa, katrā ziņā guva iespaidu, ka viņš nav nodomājis piedzerties, un tas viņiem jau bija liels mierinājums. Veselu stundu viņš, liela ziņkārīgo pūļa novērots, bija lēnām pastaigājies turp un šurp gar cietuma žogu, tomēr Džefs Stringers pat emēģināja to aizturēt. Kepija vērīgā dzirde bija to pārliecinājusi, ka Tonto ļaužu lielākā daļa turējās Riča Emsa pusē. Visi viņu labi ieredzēja — protams, atskaitot Titu partijas piekritējus, kurus lielākā daļa tomēr ienīda. Arī Džefs Stringers jau bija sakūdījis visus pret sevi, un sevišķi šīsdienas notikumi bija lielā mērā mazinājuši viņa izredzes vēlreiz tikt ievēlētam šerifa amatā.
Ilgi Emss šeit neizturēja bezdarbībā — viņš bija pārāk uztraukts un nervozs. Tādēļ viņš viens pats cauri biezajam ziņkārīgo pūlim ielauzās Snelu namā — nevis lai ņemtu dalību svinībās, bet gan lai redzētu māsu tās jaunajā tērpā, kas jau bija kļuvis tik slavens. Drīz vien viņš starojošām acīm atgriezās pie Kepija un Sama.
«Sam,» viņš iesaucās, «tev katrā ziņā jāredz viņa šajā tērpā — tas ir, ja vien tu nesaslimsi aiz greizsirdības. Kepij Tenner, vecais kokgalvi, tur nu tu esi izdarījis jaukas lietas! Jau tā vīrieši bija gluži traki pēc Neztas, bet nu tie aprij viņu acīm. Un patiesi, ir vērts to uzlūkot!»
Kāzu svinības un balle sākās vienā laikā, tomēr ne deju, ne ēdamzāle nespēja uzņemt milzīgo daudzumu viesu.
Bija jau diezgan vēls vakars, kad Kepijam Tenneram beidzot izdevās ieraudzīt Neztu visā tās krāšņumā un greznumā. Viņš taču pazina to ļoti labi un tomēr šovakar tā viņam šķita sveša. Dīvaini, ka tērps varēja tik ļoti pārvērst cilvēku!
Kur vien Nezta parādījās — visi apklusa. Jaunās meitenes ikreiz nobālēja aiz skaudības, vīrieši sastinga apbrīnā. Tik brīnišķīgs, starojošs radījums jau arī nekad nebija dejojis nevienā Tonto apgabala ballē. Lila Snela, kas savā kāzu tērpā drūmu un nelaimīgu skatu lūkojās savā priekšā, līdzās Neztai izskatījās vecmodīga un neievērojama. Neztas uzkrītošais skaistums pilnīgi aizēnoja arī Grietiņu Levu — tumšu, skaistu meiteni, ko visi uzskatīja par Lija Tita simpātiju.
Kepija gudrās, vecās acis redzēja šīs meitenes apslēpto naidu pret Neztu. Tomēr visas viņas pūles iznīcināt Neztu, vai vismaz padarīt to smieklīgu šajās svinībās, bija veltas. Nu Nezta varēja atriebties savām sāncensēm, jo visi jaunekļi plēsās savā starpā, lai tikai varētu ar viņu dejot.