XX. Cilvēks, kas tirgojas ar savu godu………………………………………….. 209
XXI. Četri dažādi laupītāji………………………………………………………………. 228
XXII. Sapnis rudens naktī . t ………………………………………………………….. 239
XXIII. Stefana . . . i …………………………………………………………………….. 246
XXIV. Kratīšana…………………………………………………………… 257
XXV. Kārlis Piektais Fontenblo pilī ……. 268
XXVI. Leģenda par drūmo mūku………………………………………………………. 280
XXVII. Ko var ieraudzīt naktī no papeles galotnes . . . 289 XXVIII. Marss un Venēra 303
XXIX, Divas sāncenses . . …………………………………………………………………. 314
XXX. Benvenuto likstas………………………………………………………………… 323
XXXI. Par to, cik grūti godīgam cilvēkam nokļūt cietumā . 335 XXXII. 2aks Obrī paceļas nebijušos augstumos …. 352
XXXIII. Par to, cik grūti godīgam cilvēkam izkļūt no cietuma 359
XXXIV. Godīga zādzība………………………………………………………….. 370
XXXV. Grizetes vēstule, ja to sadedzina, dod tikpat daudz uguns un pelnu kā hercogienes vēstule …. 379
XXXVI. Par to, ka īsts draugs spējīgs nest pat tādu upuri kā laulības 388
XXXVII. Jupitera atliešana ……………………………………………………. 395
XXXVIII. Jupiters un Olimps ………………………………………………….. 403
XXXIX. Laulības aiz aprēķina ………………………………………………….. 410
XL. Karš turpinās……………………………………………. i . 421
XLI. Laulības aiz mīlestības …….. 429
XLII. Laulības aiz pienākuma « t . • . • t « 443
A/ieKcaHdp UtoMa ACKAHHO HJIH (OBe/lHp Kopoja PoNian
H3flaie;ibCTBo «JlHec.Ma» Pura 1978 Ha ^aTbiiucKoM n3biKe nepeBOfl c tļ)panuy3CKoro SeaAda fOxHeau>ia XyAo>KHHK Buecryp rpaiir
HB te 1072 Aleksandrs Dimā ASKĀNIO J^ Jeb karaļa zeltkalis
Redaktore G. Ramosa Māksi, redaktors A. Galeviuss Tehn. redaktore D. Radziņa
Korektore L. Kamene
Nodota salikšanai 1977. g. 13. aprill, Parakstīta Iespiešanai 19?7. g. 11. novembri. Tipogrāfijas papīrs Nr. 3, formāts 84X108/32. 14.0 fiz. iespiedi.; 23,52 tizsk. iespiedi.; 25,05 izdevn. 1. Metiens 65 000 eks. Maksā 2 rb]. 20 kap. Izdevniecība «Liesma» Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 4/28720-D-451. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas «Cīņas» tipogrāfijā Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Pašūt. Nr. 1524-D.
&
4 — A. Dimā
8 — A. Dimā
PASKAIDROJUMI
1 Atrunājam (lat.).
3 Kur vara ir mūžīgai naktij (Vergīlijs, «Eneīda»).
[1] valsts ierēdnis feodālajā Francijā, kuram pieder tiesu un militārā vara. Parīzes prevo vadīja visu pilsētas dzīvi. (Tulk.).
[2] ierēdnis feodālajā Francijā, kurš spriež tiesu karaļa vai tā kunga vārdā.
[3] itāļu masku komēdijas personāžs, aizdomu pilns vecis, kuru mīlētāji apved ap stūri.
[4] senajā romā jūlijs Cēzars (101. g.—44. g. p. m. ē.) sakāva sava sāncenša Gneja Pompeja karaspēku, un drīz vien Ēģiptē tika nogalināts arī pats Pompejs.
[5] nikolo Makjavelli (1409—1527) — itāliešu valstsvīrs un vēsturnieks. Viņš uzskatīja, ka vienīgi spēcīga , monarha vara var apvienot tolaik saskaldīto Itāliju. Savā grāmatā «Valdnieks» viņš attaisnoja jebkurus līdzekļus, lai iegūtu šādu varu.
[6] cēzars Bordža (1476—1507) — viens no slavenās Bordžu ģimenes locekļiem, pāvesta Aleksandra VI ārlaulības dēls. Cēzars Bordža nostiprināja savu varu ar viltu un nodevību, ar indi un dunci,
[7] fransuā Pirmais — Francijas karalis no 1515, līdz 1547. gadam.
[8] kārlis Piektais — Spānijas karalis (Karloss I) no 1516. līdz 1556. gadam un Svētās Romas Impērijas imperators no 1519. līdz 1556. gadam.
[8] — A. Uiaia
[10] «baroju un iznicinu.» (Lai,)
[11] nekromants — cilvēks, kas itin kā spēj izaukt mirušo garus, lai uzzinātu no viņiem nākotni.
[12] pjērs de terails bajārs (1476—1524) — franču karavadonis, kas izcēlās ar neparastu varonību un tika dēvēts par «bruņinieku bez bailēm un vainas».
[13] antonio de leiva (1480—1536) — viens no ievērojamākajiem Kārļa Piektā karavadoņiem.
[14] ejiet, mesa beigusies (lat.).
[15] brens — gailu karavadonis, kas 390. gadā ieņema Romu,
[16] vārds tulkojuma nozīme «balodis, dūja»,
[17] brantoms, pjērs de burdejs (1540—1614) — franču merauārists, «Slavenu vīru un lielu karavadoņu dzīves stāstu» un «Slavenu un galantu dāmu dzīves stāstu» autors.
[18] «heptamerons» — angulemas margeritas, navarras karalienes, noveļu krājums.
[19] zelta brokāta nometne — vieta, kur 1520. gadā Fransuā Pirmais satikās ar Anglijas karali Henriju VIII, lai noslēgtu politisku un militāru savienību. Abi monarhi centās pārspēt viens otru greznībā. Fransuā Pirmā telts bija pagatavota no zelta brokāta, un to balstīja zelta statuja.
[20] dosimies tieši uz mērķi (lat.).
[21] nāves soda secīga izpildīšana (lat.).
s Rietošās zvaigznes sauc ļaudis uz dusu (Vergīlijs, «Eneīāa»).
[23] acis viņam bija, bet neredzeja (lat.).
[24] moljēra komēdija.
[25] semblansē (1457—1527) — Fransuā Pirmā mantzinis, kas tika apvainots viņam uzticēto vērtību izšķērdēšanā un pakārts.
[26] podests — augstākā amatpersona daudzās Itālijas republikās.