To teicis, aģents aizsteidzās uzmeklēt Āķi.
Pa to laiku misters Fogs, pametis konsula māju, jau bija atgriezies krastmalā. Viņš deva sulainim dažus rīkojumus, iekāpa laiviņā un, uz «Mongolijas» nokļuvis, tūliņ iegāja savā kajītē. Tur viņš paņēma piezīmju grāmatu ar šādām atzīmēm:
«Izbraucu no Londonas trešdien, otrā oktobrī, pulksten astoņos un četrdesmit piecās minūtēs vakarā.»
«Ierados Parīzē ceturtdien pulksten septiņos un četrdesmit minūtēs rītā,»
«Izbraucu no Parīzes ceturtdien pulksten astoņos un čelrdesmit minūtēs.»
«Ierados Turinā Diektdīen, ceturtā oktobrī, pulksten sešos un četrdesmit piecās minūtēs rītā.»
«Izbraucu no Turinas piektdien pulksten septiņos un divdesmit minūtēs rītā.»
«Ierados Brindizi sestdien, piektā oktobri, pulksten četros vakarā.»
«Uzkāpu uz «Mongolijas» sestdien pulksten piecos vakarā.»
«Ierados Suecā trešdien, devītā oktobrī, pulksten vienpadsmitos rītā.»
«Kopsummā izlietotās stundas: 158 V2 vai sešarpus dienas.»
Misters Fogs visu to bij ierakstījis kolonās sadalītā, no otrā oktobra līdz divdesmit pirmajam decembrim sa- grafēta loksnē, atzīmējot tajā mēnesi, datumu un nedēļas dienu, kad kuģim vai vilcienam vajadzētu pienākt un atiet un faktisko pienākšanu un atiešanu visās lielākajās piestātnēs: Parīzē, Brindizi, Suecā, Bombejā, Kalkutā, Singapūrā, Honkongā, Jokohamā, Ņujorkā; Liverpūlē, Londonā, tādējādi viņš skaidri varēja aprēķināt, cik laika kurā ceļa gabalā iegūts vai arī zaudēts.
Šīs dienas, devītā oktobra trešdienas, ieraksts par atbraukšanu Suecā sakrita ar apzīmēto, tātad līdz šim viņš vēl nebij ne ieguvis, ne arī zaudējis.
Tad- viņš lika pasniegt sev brokastis turpat kajītē. Pilsētas aplūkošana viņa-m nemaz nebij prātā. Viņš piederēja pie tās angļu rases, kas atļauj savam sulainim aplūkot zemes, kurām brauc cauri.
Astotā nodaļa Āķis runā mazliet vairāk nekā pienāktos
Fikss drīz vien bij panācis Āķi, kas klaiņoja pa krastmalu, visu aplūkodams, nepavisam nedomādams, ka ari viņam te nekas nav jāredz.
— Nu, mīļais draugs, — Fikss apvaicājās, viņam blakus pieiedams, — vai jūsu pase ir vizēta?
— Ak, tas esat jūs, cienījamais kungs, — francūzis iesaucās. — Viss ir pilnīgā kārtībā.
— Un jūs aplūkojat svešas zemes?
— Jā, bet mēs braucam tik ātri, ka man šis ceļojums liekas it kā sapnis. Tagad mēs taču esam Suecā, vai ne?
— Suecā.
— Ēģiptē?
— Protams, Ēģiptē.
— Āfrikā?
— Āfrikā.
— Āfrikā! — Āķis iesaucās. — Es pat ticēt nevaru. Iedomājieties tikai, ka es nemaz nedomāju braukt tālāk kā līdz Parīzei. Un šo brīnišķo lielpilsētu es tiešām arī dabūju redzēt no pulksten septiņiem divdesmit minūtēm rītā līdz astoņiem četrdesmit pa fiakra logu ceļā no Ziemeļu stacijas līdz Lionas stacijai, kamēr lietus gāzās kā ar spaiņiem. Man ļoti žēl! Es labprāt būtu aizgājis uz Perlašezas kapsētu un Elizejas lauku cirku.
— Jums laikam gan ļoti jāsteidzas? — policijas inspektors taujāja.
— Man nemaz ne, bet gan manam kungam. Ak, man jānopērk krekli un zeķes. Mēs esam izbraukuši pavisam bez mantām, mums līdzi tikai viena pati ceļasoma.
— Es jūs aizvedīšu uz tirgu, tur jūs dabūsiet visu, ko vien vēlaties.
— Cienījamais kungs! — Āķis sajūsmināts izsaucās.
— Jūs esat tik laipns!
Un abi devās ceļā. Āķis pļāpāja bez apstājas.
— Man tomēr jāuzmana, ka nenokavēju kuģi.
— Jums laika diezgan, —-Fikss viņu mierināja.
— Ir vēl tikai pusdiena!
Āķis izvilka savu lielo pulksteni.
— Divpadsmit? — viņš izsaucās. — Nemaz ne! Tagad ir deviņi un piecdesmit divas minūtes.
— Jūsu pulkstenis novēlojas, — Fikss paskaidroja.
— Mans pulkstenis! Ģimenes pulkstenis, ko esmu mantojis no sava tēva vectēva! Tas nenovēlojas pat par piecām minūtēm gadā. Tas taču ir īsts hronometrs!
— Es saprotu, kāpēc tas tā, —: Fikss paskaidroja.
— Jūsu pulkstenis ir noregulēts pēc Londonas laika, kas apmēram divas stundas vēlāks par Suecas laiku. Jums to katrā zemē vajadzēs saskaņot ar vietējo laiku.
— Man! Aiztikt manu pulksteni! — Āķis iekliedzās.
— Nemūžam!
— Nu, bet tad tas vairs neies pēc saules.
— Jo ļaunāk saulei, cienījamais kungs! Tātad viņa maldās!
Un brašais jauneklis svinīgi novietoja pulksteni atpakaļ kabatā.
Pēc brīža Fikss atkal ievaicājās:
— Jūs laikam ļoti steidzīgi aizbraucāt no Londonas?
— Un kā vēl! Pagājušo trešdien pulksten astoņos vakarā pretēji visām parašām misters Fogs pārnāca no kluba un pēc trīsceturtdaļstiuidas mēs jau bijām ceļā.
— Bet uz kurieni tad jūsu kungs brauc?
— Allaž tikai uz priekšu. Viņš brauc ap zemeslodi!
— Ap zemeslodi! — Fikss iesaucās.
— Jā, astoņdesmit dienās. Esot saderējis, tā viņš
teic, bet, starp mums runājot, es tam neticu. Tā jau tīrā aplamība. Tur būs kas cits.
— Ak, šis misters Fogs ir gan savādnieks.
— Domāju gan.
<— Vai viņš ir bagāts?
— Liekas. Arī līdzi viņam branga naudas summa gluži jaunās banknotēs! Un ceļā viņš naudu netaupa. Iedomājieties, viņš apsolījis «Mongolijas» mehāniķim prāvu gratifikāciju, ja nobraucam Bombejā ātrāk par noteikto laiku.
— Vai jūsjau sen pazīstat savu kungu?
— Es! — Āķis izsaucās. — Es iestājos viņa dienestā tajā pašā diena, kad izbraucām.
Viegli iedomāties, cik ļoti šī atbilde ietekmēja jau tā sakarsēto policijas inspektora iztēli.