Pamatīgi izstudējis savu programu, Āķis bija gluži pārsteigts, redzēdams, ka kungs grēko pret saviem principiem un pavisam neparastā laikā pārnāk mājās. Pēc noteikuma viņam vajadzēja atgriezties taisni divpadsmitos.
Fileass Fogs iegāja savā istabā, tad sauca:
— Āķi!
Āķis neatbildēja. Šis sauciens nevarēja būt viņam domāts. Tagad nebij īstais laiks.
— Āķi! — Fileass Fogs atkārtoja, balsi nepaaugsti- n-ādams.
Āķis ienāca.
— Es jūs saucu jau otro reizi, — misters Fogs piezīmēja.
— Bet vēl taču nav divpadsmit, — Āķis atbildēja, pulksteni rokā turēdams.
— To es zinu, — Fileass Fogs atteica, — un tāpēc jums nekā nepārmetu. Pēc desmit minūtēm mēs izbrauksim uz Duvru un Kalē.
Francūža apaļā seja tā kā saviebās. Laikam viņš nebij lāgā sadzirdējis.
— Vai misters pārceļas uz citurieni? — viņš vaicāja.
— Jā, — Fileass Fogs atbildēja. — Mēs dodamies ceļojumā ap zemeslodi.
Āķis, izbrīnā gandrīz vai apstulbis, stāvēja ar vaļēju muti, sarauktiem plakstiem un uzacīm, paplestām rokām, sagumušu augumu, pauzdams tādu izbrīnu, kas jau šķita kā stulbums.
— Ap zemeslodi! — viņš murmināja.
— Astoņdesmit dienās, — misters Fogs piebilda. — Tātad mēs nedrīkstam zaudēt ne minūti.
— Bet mūsu ceļasomas?… — Āķis ieminējās, galvu instinktīvi grozīdams no vienas puses uz otru.
2G
Mums nevajag nekādu ceļasomu. Paņemsim tikai vienu. Ielieciet tajā divus vilnas kreklus un trīs pārus zeķu Tikpat daudz arī jums. Pārējo nopirksim ceļā. Nonesiet manu lietusmēteli un pledu. Apauniet labi izturīgus zābakus. Vispār kājām mēs iesim maz. Ejiet!
āķis gribēja vēl ko iebilst, bet nevarēja. Viņš izgāja no mistera Foga istabas, uzkāpa savējā, atkrita krēslā un izdvesa:
Te nu bij! IJn es vēlējos dzīvot mierīgi!
Bet tad viņš mehāniski sāka taisīties ceļā. Ceļojums ap zemeslodi astoņdesmit dienās! Vai viņam nebij da~ i īsana ar traku cilvēku? Nē … Varbūt tas bij tikai joks? Viņi aizbrauks Duvra. Labi. Tad Kalē. Arī nekas. Pret to brašajam puisim nekas nevarēja būt pretī, viņš taču jau piecus gadus nebij redzējis savu tēvzemi. Varbūt viņi aizkuļas pat uz Parīzi, šo lielo pilsētu viņš labprāt redzētu. Protams, viņa kungs' iegriezīsies arī tur . .. Bet tāpat nebij šaubu, ka līdz šim pastāvīgi mājās sēdošais džentlmenis tagad dodas ceļojumā!
Pulksten astoņos Āķis bij jau sakravājis somā savus un kunga apģērba piederumus. Tad, arvien vēl samulsis, viņš atstāja savu istabu, rūpīgi noslēdza durvis un nogāja lejā pie mistera Foga.
Misters . Fogs bij jau sakārtojies. Rokā viņš turēja kontinenta dzelzceļu sarakstu ar visām ceļojumam nepieciešamām ziņām. Viņš paņēma no sulaiņa somu, atvēra to un ieguldīja vēl prāv.u saini banknošu, kas noder visās zemēs.
— Vai jūs neesat ko piemirsis? — viņš vaicāja.
— Nē, kungs.
— Manu lietusmēteli un pledu?
— Tie ir še.
— Labi. Ņemiet somu.
Misters Fogs sniedza somu Āķim.
— Un uzmaniet to labi. Tur ir divdesmit tūkstoš mārciņu sterliņu.
Soma tikko neizkrita Āķim no rokām, it kā tās divdesmit tūkstoš mārciņas būtu zelta un krietni smagas.
Kungs un sulainis izgāja laukā, durvis tika aizslēgtas ar divkāršām atslēgām.
Ormaņu piestātne bij turpat Seviļielas galā. Fileass
Fogs un viņa sulainis iesēdās ratos un pavēlēja ātri braukt uz Ceringkrosa staciju, no kuras sākās viens no dienvidaustrumu dzelzceļa līnijas nozarojumiem.
Divdesmit minūtēs uz astoņiem ormanis apturēja pie stacijas sētas. Āķis izlēca laukā. Viņa kungs,tam sekoja un samaksāja par braucienu.
Sajā brīdi kāda nožēlojama ubadze dubļainām, basām kājām, galvā nobružātu cepuri ar noplukušu spalvu, savas skrandas pārsegus! ar caurumainu lakatu un bērnu pie rokas vezdama, tuvojās misteram Fogam un lūdza kādu dāvanu.
Misters Fogs izvilka no kabatas divdesmit ginejas, kuras bija vinnējis vista spēlē, un pasniedza ubadzei.
— Saņemiet, mīļā sieviņ, — viņš teica, — labi, ka es jūs satiku.
Tad viņš steidzās tālāk.
Āķa acīs iezagās it kā valgums. Kungs bij kļuvis mazliet tuvāks viņa sirdij.
Līdz ar misteru Fogu viņš iegāja stacijas lielajā uzgaidāmā zālē. Tur Fileass Fogs pavēlēja Āķim apgādāt divas pirmās klases biļetes līdz Parīzei. Tad pagriezies viņš ieraudzīja savus piecus Reformatoru kluba kolēģus.
— Kungi, — viņš teica, — es aizbraucu, un pēc'dažādo valstu vīzām uz manas pases jūs varēsiet kontrolēt mana ceļojuma gaitu.
— Ak mister Fog, — Gotjē Ralfs pieklājīgi atbildēja, — tas nemaz nav vajadzīgs. Mēs paļaujamies uz jūsu džentlmeņa goda vārdu.
— Tomēr tā būs labāk, — misters Fogs atbildēja.
— Vai neesat aizmirsuši, kad jums jāatgriežas? — Endrju Stjuarts apvaicājās.
— Pēc astoņdesmit dienām, — misters Fogs atbildēja, — sestdien, 1872. gada divdesmit pirmajā decembrī, astoņos četrdesmit piecās minūtēs vakarā. Uz redzēšanos, kungi!
Pulksten astoņos un četrdesmit minūtēs Fileass Fogs un viņa sulainis ieņēma savas vietas vienā un tai pašā kupejā. Astoņos četrdesmit piecās minūtēs atskanēja lokomotīves svilpiens, un vilciens sāka kustēties.
Nakts bij ļoti tumša. Lija smalks lietus. Savā sēdekļa stūrī atzvēlies, Fileass Fogs nerunāja ne vārda.
Āķis, vēl vienmēr apmulsis, mehāniski spieda sev klāt somu ar banknotēm. Bet vilciens vēl nebi] pabraucis garām Sedenhemmai, kad Āķis piepeši izmisis iekliedzās.
— Kas jums kaiš? — misters Fogs vaicāja.
— Tas tikai… aiz steigas … aiz apmulsuma . .. aizmirsu . ..
— Ko tad?
— Izdzēst gāzes radziņu sava istaba.