Ja kāds tagad būtu varējis ieiet Liverpūles muitas karcerī, viņš ieraudzītu džentlmeni sēžam uz koka sola, mierīgu, nepārskaitušos un neuztrauktu. Nebūs iespējams apgalvot, ka viņš bij apmierinājies ar savu likteni, taču nekāda uzbudinājuma viņš ārēji neizrādīja. Vai viņā pamazām uzkrājās tas niknums, kas beidzamā acumirklī izlaužas ar neaizturamu spēku? Kas to lai pasaka. Fileass Fogs sēdēja rāmi, gaidīdams … ko gan viņš vēl varēja gaidīt? Vai viņam vēl bij kāda cerība? Vai, arī cietuma durvīm aizveroties, viņš vēl vienmēr domāja derības vinnēt?
Lai nu kā, bet savu pulksteni Fileass Fogs bij rūpīgi nolicis uz galda un vēroja, ka viņa rādītāji slīd uz priekšu. Neviens vārds nenāca pār viņa lūpām, tikai acis lūkojās ārkārtīgi uzmanīgi.
Viņa stāvoklis bij šausmīgs. Viņa godīga cilvēka vārds aptraipīts, kā kāds nelietis viņš ieslodzīts cietumā.
Vai viņš domāja par bēgšanu? Vai meklēja kādu iespējamu izeju no šā cietuma? Iespējams. Mazākais, patlaban viņš gāja pa istabu apkārt. Bet durvis bij cieši noslēgtas, un logs aizrestots. Viņš apsēdās atkal un izvilka savu ceļojuma plānu. Lapā, kur stāvēja ierakstīts:
«Sestdien, divdesmit pirmajā decembrī, Liverpūlē,» — viņš pierakstīja klāt:
«Astoņdesmitā diena, vienpadsmit un četrdesmit minūtes rītā,» un gaidīja atkal.
Arā nosita muitas pulkstenis. Misters Fogs pārliecinājās, ka viņa pulkstenis par divām minūtēm ātrāks.
Divi! Iedomādams, ka šajā acumirklī, iekāpdams eksprešvilcienā, vēl laikā varētu nokļūt Reformatoru klubā, Fileass Fogs sarauca pieri…
Divos un trīsdesmit trijās minūtēs pagalmā atska- nēja troksnis un durvju vārstīšana. Bij dzirdamas Aķa un Fiksa balsis.
Fileasa Foga acis uz acumirkli iedzirkstījās.
Karcera durvis atvērās, ienāca misis Auda, Āķis un Fikss, visi steidzās pie viņa.
Fikss bij bez elpas, izspūrušiem matiem, pat parunāt viņš nevarēja!
— Cienījamais kungs … — viņš murmināja, — cienījamais kungs … piedodiet… Nožēlojama pārskatīšanās … zaglis apcietināts pirms trim dienām … Jūs … esat brīvs …
Fileass Fogs bij brīvs! Viņš piegāja pie detektīva, ieskatījās tam cieši sejā, tad darīja to, ko savu mūžu nebij darījis un laikam arī nekad vairs nedarīs, atvēza rokas un ar automāta precizitāti iekrāva tam divas pļaukas.
— Lielisks pliķis! — Āķis iesaucās. Un kā īsts francūzis atļāvās ļauni pajokot:
— Tas ir teicams angļu boksa paraugs!
Zemē pakritis, Fikss neteica ne vārda. Viņš jau saņēma tikai to, ko pelnījis.
Misters Fogs, misis Auda un Āķis steidzās laukā, ielēca, kādos ormaņa ratos un dažās minūtēs jau bij Liverpūles stacijā.
Fileass Fogs apjautājās, vai iet kāds eksprešvilcienā uz Londonu.
Pulkstenis bij četrdesmit minūtes uz trim. Vilciens aizgājis pirms trīsdesmit piecām minūtēm.
Fileass Fogs tūliņ pasūtīja speciālvilcienu.
Stacijā bij vairākas atbraucējas lokomotīves, taču speciālvilciens nevarēja izbraukt pirms trijiem.
5 ulksten trijos, parunājis ar mašīnistu pāra vārdus
par prēmiju, Fileass Fogs ar jauno sievieti un savu uzticamo sulaini izbrauca uz Londonu.
Piecarpus stundās viņam jānobrauc atstatums starp Liverpūli un Londonu, tas labi iespējams, ja vien ceļš visā garumā būtu brīvs. Bet vietām negribot nācās apstāties un uzgaidīt, un, kad misters Fogs izkāpa Londonas stacijā, visi pulksteņi rādīja astoņus un piecdesmit minūtes.
Fileass Fogs bij nobeidzis ceļojumu ap zemeslodi par piecām minūtēm vēlāk …
Derības bij zaudētas.
Trīsdesmit piektā nodala Āķis neliek sev divreiz atkārtot sava kunga pavēli
Otrā rītā Seviļielas iedzīvotāji būtu bijuši visai pārsteigti, ja kāds apgalvotu, ka misters Fogs ar savu sulaini atgriezies mājās. Durvis un logi tāpat bij aizslēgti. No ārpuses nekāda pārmaiņa nebij manāma.
Bet Fileass Fogs ar Āķi patiešām no stacijas bij devušies iepirkties nepieciešamo pārtiku un pēc tam pārbraukuši mājās.
Sis džentlmenis ar parasto aukstasinību bij saņēmis likteņa triecienu. Izpostīts! Un šā sasodītā policijas inspektora vainas dēļ! Drošiem soliem nostaigājis milzīgus gabalus, pārveicis tūkstoš šķēršļu, tūkstoš briesmām cauri ticis, dažu labu darbu vēl pa ceļam izdarījis, viņš tomēr bij zaudējis pēdējā acumirklī rupja, neparedzēta spēka priekšā, tas bij šausmīgi! No prāvās summas, ko viņš aizbraukdams bij paņēmis līdzi, tagad atlicis tikai tāds nieks. No visas viņa bagātības palikušas pāri vienīgi tās divdesmit tūkstoš mārciņas, kas atrodas Beringa un brāļu bankā, bet šo summu viņam vajadzēs izmaksāt Reformatoru kluba biedriem. Pēc visiem lielajiem ceļa izdevumiem viņu nepadarītu bagātu arī summa, ko viņš gadījumā vinnētu, un viņš droši vien šīs derības nenoslēdza vis tādēļ, lai iedzīvotos, bet gan vienīgi pašu derību dēļ, jo piederēja pie tiem cilvēkiem, kam derības ir goda lieta. Taču zaudētās derības viņu galīgi izpostīja. Lai nu kā — viņa lēmums bij skaidrs. Viņš zināja, kas tam darāms.
Misis Audai bij ierādīta atsevišķa istaba Seviļielas namā. Jaunā sieviete bij izmisusi. No dažiem Fileasa Foga vārdiem viņa noprata, ka tam padomā kas ļauns.
Vispār zināms, līdz kādai galējībai dažkārt noiet šie stūrgalvīgie, uzmācīgas idejas apsēstie angļi. Arī Āķis, nelikdams manīt, uzraudzīja savu kungu.
Bet vispirms krietnais zēns bij iesteidzies savā istabā un izdzēsis lampu, kas tur dega jau astoņdesmit dienas. Vēstuļu kastītē viņš bij atradis gāzes sabiedrības paziņojumu un atguvās, ka pats beidzamais laiks izbeigt šos liekos izdevumus.