— Acīm redzami, — piekrita Gotjē Ralfs, — un rīt mums atliksies tikai iesniegt brāļiem Beringiem Fileasa Foga čeku.
Šajā acumirklī pulkstenis rādīja astoņus un četrdesmit minūtes.
— Vēl piecas minūtes, — čukstēja Endrju Stjuarts.
Pieci kolēģi skatījās cits citā. Viņu sirdis laikam gan
pukstēja strauji, jo šī spēle arī labiem spēlmaņiem bij augsta. Bet viņi to negribēja izrādīt un uz Samueļa Falentina priekšlikuma apsēdās pie kāršu galda.
Pulkstenis rādīja astoņus četrdesmit trīs minūtes.
Spēlētāji bij paņēmuši kārtis, bet viņu acis nenovērsās no pulksteņa rādītāja. Var droši teikt, lai cik pārliecināti viņi jutās, taču nekad vēl mūžā minūtes viņiem nebij izlikušās tik garas.
— Astoņi četrdesmit trīs minūtes, — Toms Flanagans teica, nokaudams Gotjē Ralfa izspēlēto kārti.
Tad atkal uz brīdi kluba plašajā salonā iestājās klusums. Bet ārā bij dzirdami uztrauktā pūļa spalgie kliedzieni. Pulksteņa vēzeklis ar matemātisku uoleiklibu tikšēja sekundi pēc sekundes. Kairs spēlētājs savas ausīs sajuta sešdesmitdaļminūtes sitienu.
— Astoņi un četrdesmit četras! — teica Džons Sulivans, un viņa balsī bij dzirdams nenoslēpjams uztraukums.
Vēl tikai viena minūte, un viņi būs vinnējuši. Endrju Stjuarts ar saviem kolēģiem vairs nespēlēja. Viņi bij nometuši kārtis uz galda. Viņi skaitīja sekundes.
Četrdesmitajā sekundē vel nebij. Piecdesmitajā vēl ne!
Piecdesmit piektajā ārā piepeši iedārdējās kā pēr- koņa rūkoņa — aplausi, urā saucieni un lāsti saplūda vienā nebeidzamā dārdoņā.
Spēlētāji bij uzlēkuši kājās.
Piecdesmit septītajā sekundē salona durvis piepeši atvērās, pulksteņa vēzeklis nepaspēja notikšēt sešdesmito, kad parādījās Fileass Fogs, bet līdzi viņam klubā ielauzās sajūsmā prātu zaudējis pūlis.
Misters Fogs vienkārši pateica mierīgā balsī:
— Kungi, še es esmu.
Trīsdesmit septītā nodaļa
Fileass Fogs ceļojumā ap zemeslodi nav ieguvis vairāk nekā kā tikai laimi
Jā, tas bij Fileass Fogs, neviens cits.
Lasītājs atminēsies, ka astoņos un piecās minūtēs, tas ir, apmēram divdesmit piecas stundas pēc tam, kad ceļotāji bij iebraukuši Londonā, Āķis tika aizsūtīts pie Samueļa Vilsona pieteikt tam rītu gaidāmās laulības.
Āķis izgāja bezgala priecīgs. Ātri viņš steidzās uz Samueļa Vilsona dzīvokli, bet tas nebij vēl pārnācis mājās. Saprotams, Āķis pagaidīja brītiņu, bet ne vairāk kā divdesmit minūtes.
Astoņos trīsdesmit piecās minūtēs viņš jau atkal bij laukā. Bet kāds viņš izskatījās! Bez cepures, izspūrušiem matiem viņš skrēja, kā cilvēks nekad nav redzēts skrējām, gluži kā viesulis, grūstīdams un gāzdams zemē gājējus.
Trijās minūtēs viņš bij atpakaļ Seviļielas nama un ieklupa Fileasa Foga istabā.
Elpa viņam bij aizrāvusies, viņš nevarēja parunāt.
—- Kas tev kaiš? — Misters Fogs vaicāja.
— Kungs . .. — Āķis šļupstēja. — Laulības . . . nav iespējamas .. .
— Nav iespējamas?
— Nav iespējamas … rītu .. .
— Kāpēc?
— Tāpēc, ka rītu … ir svētdiena . . .
— Pirmdiena, — pārlaboja misters Fogs.
— Nē … šodien … ir sestdiena . . .
— Sestdiena? Nevar būt!
— Jā, jā, jā, jā! — Āķis kliedza. — Jūs par vienu dienu esat pārskatījušies! Mēs esam atbraukuši divdesmit četras stundas agrāk nekā rēķinājuši. Bet jums paliek vairs tikai desmit minūtes …
Āķis bij sagrābis savu kungu aiz apkakles un rāva to augšām.
Tā uzrauts, Fileass Fogs, nepaguvis nekā pārdomāt, izgāja no mājas, ielēca ormanī, apsolīja tam simts mārciņas, un tā, divus suņus sabraukuši un piecus ratus apgāzuši, viņi nobrauca pie Reformatoru kluba.
Pulkstenis rādīja astoņus un četrdesmit piecas minūtes, kad viņš iegāja lielajā salonā.
Fileass Fogs bij paveicis savu ceļojumu ap zemeslodi astoņdesmit dienās!
Fileass Fogs bij vinnējis divdesmit tūkstoš mārciņas sterliņu!
Bet kā gan viņš, tik akurāts cilvēks, varēja kļūdīties par vienu dienu? Kā viņš varēja iedomāties izkāpis Londonā sestdien, divdesmit pirmajā decembrī, kad īstenībā bij tikai piektdiena, divdesmitais, un pie tam septiņdesmit devītā diena pēc viņa izbraukšanas?
Kļūda bij sekojošā un pie tam gluži vienkārši izskaidrojama!
Fileass Fogs, pašam nezinot, bij ieguvis vienu diennakti tāpēc, ka ceļoja pret austrumiem. Ja braucis pret rietumiem, tad tikpat vienkārši būtu vienu diennakti zaudējis.
Patiešām pret austrumiem un saulei pretim braukdams, Fileass Fogs uz katra nobrauktā grada ieguva četras minūtes. Un tā kā zemeslodes virspuse sadalīta pavisam trīs simti sešdesmit grādos, tad pavisam viņš ieguvis divdesmit četras stundas, tas ir, taisni vienu diennakti. Citiem vārdiem, braukdams pret austrumiem, Fileass Fogs sauli astoņdesmit reizes bij redzējis virs meridiāna, kamēr viņa kolēģi Londonā to bij redzējuši tikai septiņdesmit deviņas reizes. Tāpēc arī šodien, sestdienā, un nevis svētdienā, kā Fileass Fogs domāja, kolēģi viņu gaidīja Reformatoru klubā.
Un tas vienkārši tāpēc, ka Āķa brīnišķīgais, vienmēr pēc Londonas laika nostādītais pulkstenis bij parādījis pareizo minūti, stundu un dienu!
Fileass Fogs bij vinnējis divdesmit tūkstoš mārciņas. Bet tā kā ceļā viņš arī bij iztērējis apmēram deviņpadsmit tūkstošus, tad naudas ieguvuma nebij tikpat kā nekāda. Taču, kā jau teikts, viņš šajās derībās nemeklēja peļņu, bet vienīgi tikai cīņu. Arī atlikušās tūkstoš mārciņas viņš izdalīja Aķirn un nelaimīgajam Fiksam, kuram visu bij piedevis. Tomēr kārtības labad viņš no sava sulaiņa daļas atvilka samaksu par tūkstoš deviņi simti divdesmit stundām viņa vainas dēļ izdedzinātās gāzes.