— Kas par to, mīļo zēn, — misters Fogs salti atteica. — Tas degs uz jūsu rēķina.
Piektā nodaļa Londonas biržā parādās jauna vērtība
No Londonas aizbraukdams, Fileass Fogs droši vien arī pats bij pārliecināts, ka viņa ceļojums modinās lielu satraukumu. Ziņa par tikko notikušajām derībām vispirms izplatījās Reformatoru klubā un radīja ārkārtīgu saviļņojumu šajā augstmaņu sabiedrībā. Bet tad no kluba šis saviļņojums pa reportāžas ceļu pārviesās avīzēs, no avīzēm Londonas publikā un tālāk izplatījās pa visu Angliju.
Sacēlas tik kaislīgi strīdi par šo zemeslodes apceļojumu, it kā runa būtu par kādu jaunu Alabamas afēru. Daži bij pārliecināti, ka Fileass Fogs derības vinnēs, citi — un to bij nesalīdzināmi vairāk — apgalvoja pretējo. Paveikt šo ceļojuma plānu nevis teorijā un'uz papīra, bet patiesībā tik īsā laikā, ar tādiem satiksmes līdzekļiem, kādi patlaban atradās lietošanā — nebij iespējams, tas bij neprāts!
«iimes», «Standard», «Evening Stard», «Morning Chronicle» un vēl divdesmit citas plaši izplatītas avīzes nostājās pret misteru Fogu. Vienīgi tikai avīze «Dailv Telegraph» to zināmā mērā atbalstīja. Fileasu Fogu iztēloja par maniaku un neprāti, bet viņa Reformatoru kluba kolēģus izsmēja par derībām, kuras liecināja, ka viņu dalībnieku prata spējas nestāv visai augstu.
Parādīļās neskaitāmi kaislīgi, bet loģiski raksti par šo jautājumu. Vispār zināms, cik ļoti Anglijā interesējās par visu, kam sakars ar ģeogrāfiju. Tāpēc visā valstī nebij neviena avīžu lasītāja, vienalga, kādās aprindās, kas ar lielāko dedzību neiedziļinātos tajās neskaitāmās slejās, kuras tika veltītas Fileasam Fogam.
Pirmajās dienās vairāki drosmīgi domātāji, galvenā kārtā sievietes, nostājās Fileasa Foga pusē, sevišķi pēc tam, kad žurnāls «Illustrated London News» bij sniedzis viņa portretu pēc Reformatoru kluba arhivā nodotās ģīmetnes. Daži džentlmeņi bij teikuši: «Aha! Kāpēc gan ne? Ir jau pieredzētas vēl brīnišķīgākas lietas!» Tie lielāko tiesu bij avīzes «Dailv Telegraph» lasītāji. Bet drīz vien varēja manīt, ka arī šī avīze pati sāk jau atkāpties no saviem pirmajiem ieskatiem.
Septītajā oktobrī Karaliskās ģeografijas biedrības biļetenā parādījās garš raksts. Tur jautājums bij aplūkots no visiem viedokļiem un skaidri pierādīta pasākuma neprātība. Pēc šī raksta secinājumiem viss bij nelabvēlīgs ceļotājam: tiklab cilvēciskie, kā arī dabas apstākļi. Lai ceļojuma projekts izdotos, bij nepieciešams ideāls ierašanās un aizbraukšanas stundu saskaņojums, kāds, protams, nebij iespējams. Eiropā, pa kuru nācās nobraukt samērā nelielu gabalu, vēl kaut cik varēja palaisties, ka vilcieni pienāks noteiktā laikā, bet pa Indiju bij jābrauc trīs dienas un pa Savienotajām Valstīm — septiņas — vai tur iespējams rēķināties ar tādu pašu noteiktību? Un tad mašīnu lūzumi, sliežu bojājumi, vilcienu sadursmes, bez tam vel sliktais gadalaiks un sniegputeņi — vai viss tas nebij pret Fileasu Fogu? Un vai kuģiem ziemas laikā nebij bez mitēšanās jācīnās ar jūras vējiem un miglu? Vai retumis gadījies, ka pat lielākie transokeāna kuģi nokavējās par divām trim dienām? Jo vajadzēja tikai atgadīties vienam, vienam pašam traucējumam, lai visa aprēķinātā satiksmes posmu virkne tiktu neglābjami un nelabojami izjaukta. Ja Fileass Fogs tikai par dažām stundām nokavētu nodomāto kuģi, vai viņam nebūtu jāgaida nākošais un vai tādējādi viss ceļojums neizjuktu?
Sis raksts sacēla lielu traci. Gandrīz visas avīzes to pārdrukāja, un Fileasa Foga akcijas krietni slīdēja lejup.
Pirmajas dienās pēc šī džentlmeņa aizbraukšanas sakarā ar viņa ceļojumu notika derības uz augstām summām. Vispār zināms, ka Anglijā ir liels skaits derīb- nieku, vēl inteliģentāku un kaislīgāku nekā karšu spēlmaņi. Ne tikai Reformatoru kluba biedri savā starpā noslēdza derības uz ievērojamām summām par un pret Fileasu Fogu, arī plaša publika piedalījās šajā pasākumā. Fileass Fogs bij ticis gluži kā par tīrasmu zirgu skriešanās sacīkstēs, tāpat arī par jaunu vērtību Londonas biržā, kuru birža tūliņ kotēja un ap kuru notika milzīgi darījumi. Bet piecas dienas pēc viņa aizbraukšanas un zināmā raksta Ģeografijas biedrības biļetenā piedāvājumi sāka atslābt. Fileass Fogs spēji krita cenā. Nu jau viņa akcijas piedāvāja vairumā: vispirms pa piecām, vēlāk pa divdesmit, piecdesmit — līdz simtam!
Viņam palika vēl tikai viens piekritējs. Tas bij vecais paralitiskais lords Olbermeils. Sis pie krēsla saistītais cienījamais džentlmenis būtu atdevis visu mantu, ja tikai varējis apceļot zemeslodi kaut vai desmit gados. Viņš saderēja uz pieci tūkstoši mārciņām sterliņu Fileasa Foga labā. Un, kad viņam mēģināja pierādīt pasākuma muļķību vai nederību, viņš atbildēja:
— Ja šis pasākums iespējams, tad labi, ka anglis ir pirmais, kas to mēģina!
Tā Fileasa Foga piekritēju skaits palika arvien mazāks un mazaks. Viss vairums nostājās pret viņu un ne bez pamata. Tagad viņa akcijas kotēja vienu par simtu piecdesmit un pat diviem simtiem. Beidzot septītā dienā pēc Fileasa Foga aizceļošanas kāds notikums viņu galīgi pazudināja londoniešu acīs.
Tajā dienā pulksten deviņos vakarā galvaspilsētas policijas direktors bij saņēmis telegramu ar šādu saturu: «No Suecas uz Londonu.
Rovenatn, policijas direktoram, galvenajā pārvaldē, Skotijas laukumā.
Es sekoju Bankas zaglim Fileasam Fogam. Bez kavēšanās sūtiet orderi, lai viņu varētu apcietināt. Bombejā (angļu Indijā). Fikss> detektīvs>>
Šīs telegramas iespaids nav aprakstāms. Cienījamais džentlmenis pazuda, un tā vietā nostājās banknošu zaglis. Pārbaudīja viņa ģīmetni, kas glabājās Reformatoru klubā kopā ar viņa kolēģu ģīmetnēm. Ģīmetne pilnīgi atbilda tā cilvēka pazīmēm, kādas bij uzdotas izziņā. Nu atcerējās, ka Fileass Fogs vienmēr dzīvojis noslēpumaini, atcerējās viņa vientulību, viņa piepešo aizceļošanu un likās pilnīgi skaidri, ka šis subjekts, slēpdamies aiz zemeslodes apceļojuma plāna un balstīdamies uz neprātīgu derību, domājis tikai par to, kā maldināt angļu policijas aģentus.