- Kristīgo biznesmeņu liga beidz savu darbību, - paziņoja Vebsters. - Mums šķiet, ka tas laiks ir pagajis. Musu pēdējais filantropiskais pasakums bus ievērojamas summas ziedošana šim muzejam.
- Ļoti dāsni no jusu puses, - Debora bilda un atviegloti nopūtās.
Ja izdosies dabūt nost no kakla Ligu ar tas šaubīgajam interesēm, viņa iegūs vārdos neizsakāmu bnvibu muzeja vadīšana, taču taja paša laika radis pieaugošas aizdomas un vainas apziņu - visu to laiku, kamēr muzejs saņems viņu atbalstu.
- Tas ir pēdējais, ko varam izdarīt, - Vebsters turpinaja. Smaidīdams viņš atklaja savu miklo, kulstigo meli.
- Psat izvēlējies dīvainu laiku šadam solim, - Debora sacīja. - Kadeļ Liga izjūk tieši tagad?
- Vienkārši, likās, ka ta bus pareizi, - noteica Vebsters.
- FIB uzskata, ka "Atrejs" bija saistīts ar leģitīmiem biznesa koncerniem, - Debora it ka starp citu iesaka. - Tie domājuši, ka finansē kadu augstas klases brigādi respektabla organizācija, kas aizstāv galējo rasistu uzskatus.
- Tiešam? - izsaucas Vebsters. - Es tadu organizāciju nepazīstu.
- Par to es nebutu tik pārliecinātā, - Debora iebilda. - Ta bija šūniņa kada teroristu organizācija. Mes domājām, ka viņi ieguvuši kadu īpašu varenu ieroci, bet izrādījās, ka tas ierocis ir vairak ideoloģisks neka praktiski lietojams.
- Interesanti. - Vebsters vel joprojām smaidīja un tēloja pieklājīgu ziņkārību. - "Atrejs", jus teicat? Izklausas pec latiņu varda.
T
- Grieķu, - Debora smaidīdama palaboja. - Tas bija nolādētās dzimtas tevs, kurš atbildīgs par visšausminošākajiem noziegumiem pret paša ģimenes locekļiem. Viņa pēcnācēji tika nolādēti piedalīties nejedzīgos karos un mirt neželiga nāve no pašu laulato draugu vai bērnu rokas. Neonacisti izmantoja šo, ar senas Grieķijas slavu saistīto nežēlības un naida simbolu par savu emblēmu, par zīmolu visiem ļaunajiem darbiem, ko viņi gribēja paveikt, īpaši pret tādiem cil- vēkiem ka Tonja un es.
- Cik neparasti, - Vebsters novilka.
-Ja.
Viņš izmocīja drumu smaidu.
- Ar tādiem cilvēkiem ka jus vienmer bus ta, vai ne? - Vebsters turpinaja. - Allaž bus kads iemesls, kaut kas slikts, kas jālabo.
- Augstais Dievs, - Debora atbildēja, - es tiešam uz to ceru.
- Krusta kari, - tēvišķi noteica Vebsters, - var izrādīties ļoti dārgi.
- Zinu, - sacīja Debora. - Taču tie allaž ir ta vērti. Pirms vairakiem menešiem tika nogalinats kads klaidonis. Krievs.
Viņš bija krustnesis. Viņam ciņa, apsēstība bija nākusi par pašu augstako cenu.
- Luk, ko jus gribējāt teikt, - Vebsters pasmaidīja.
- Vakar no šl cilvēka meitas saņemu vēstuli, - Debora turpinaja. - Valdība atjaunojusi viņam visus apbalvojumus un pakapes un pec nāves piešķīrusi īpašu medaļu par kalpošanu valstij.
- Bet viņš taču tik un tā ir miris, vai ne?
- Ja, - Debora piekrita. - Taču meita atkal viņu mii, un to jus nevarat noliegt.
Kad viņa jau gaja prom, iezvanījās telefons.
Tas bija Kerniga, kurš teica, ka gribējis piedalīties līdzekļu vakšanas pasakuma, taču nācies aizkavēties darba. Teica, ka priecājoties par viņas sasniegumiem un to, ka muzejs atkal nostājies uz kajam. Piedāvāja kādreiz kopa iedzert kadu glāzīti, lai iespētu nokavēto.
Debora nopētīja ļaužu puli, kas drūzmējas ap milzīgo zaļgano kuģa priekšgalu ar sievietes čūskas teļu (tagad jau oficiāli bija atzīts, ka tas ir autentisks sešpadsmita gadsimta priekšmets) un velta viņai žilbinošus smaidus. Šis kuģa priekšgals viņai bija sācis iepatikties. Viņa gan joprojām doma ja, ka tas ir briesmīgs, bet nu saskatīja taja citu jēgu - tas šķita ka pēdējais Ričarda jociņš. Un tadeļ šis eksponāts viņai patika vel vairak.
- Paldies, - Debora atbildēja Kernigam. - Pateicos par piedāvājumu.
-Un?
- Man ir jusu telefona numurs, - viņa sacīja.
- I .abi, - Kerniga nenoteikti novilka.
Debora nolika klausuli un saka puli meklēt Tonju. lai gan galda klājēji bija solījušies laboties, uz viena galda joprojām bija salvešu un izlietotu šķīvju kaudzes. Jadabu tie cilvēki prom - pieklājīgi, bet nepiekāpīgi -, lai viņa var ķerties pie darba un daudzmaz pieņemama laika nonākt gulta. Rit sestdiena, un Debora bija izlēmusi - ta viņa iepriekšēja vakara pa telefonu pavēstīja ari savai pārsteigtajai mātei - pirmo reizi kopš ierašanas Atlanta apmeklet Sabatu, doties uz lia- vurat l*rv Shalem brālību, tas ir, rekonstrukcionistu brālību, par kuru uzzinājusi interneta. Viņa bija pārliecinātā, ka tas ir jauns sakums, turklāt daudz pievilcīgāks par lupu krasu un smaržu pudelīti, ko viņa atkal bija paslēpusi skapīti zem izlietnes. Viņa atvadīsies no Ričarda, no Markusa, varbūt pat no sava teva un varda nenosauktajiem vecmāmiņās ģimenes locekļiem. Viņa atvadīsies, klusībā pie sevis skaitot lugšanu.
Līdzjūtīgais Dievs, kas dzīvo augstumos, savā Dievišķaja patvēruma starp svētajiem un šķistajiem, un kas mirdz debesu juma spožumā! Dāvā mieru mana tuvinieka dvēselei, kurš devies uz savam mūža mājām.
Visvarenais, Visžēlīgais Dievs, sarga viņu sava patvērumā zem savas klātbūtnes spārna, lai viņa dvesele gust mūžīgu dzīvi, un dod man speķu, lai atmiņas par manu dzīvi allaž iedvesmo mani dzīvot cildeni un svētīgi. Āmen.
Vai viņa joprojām tam ticēja? Patiesību sakot, ne. Taču ar laiku varētu noticēt; iekšēja balss pamacija, ka jaizsaka šie vardi skaļi, lai tie kļutu par patiesību, un jaizsaka, klātesot citiem, kas cmas šaja paša pasaulē, kas mekle tas pašas patiesības, cenšas atgūt līdzsvaru un izprast paradoksu. Un tad jaunais sakums, pec kura viņa ta ilgojas, bus rokas stiepiena attaluma. Vismaz, bija cerība, un ta, Debora sprieda, ir daudz vērtīgākā, neka viņai līdz šim šķitis.
1 Šermana tanks - ASV ražots tanks Otra pasaules kara vajadzībām, to izmantoja gan amerikāņi, gan sabiedrotie; amerikāņu nosaukums bija M4, bet angļi to nosauca Amerikas Ziemeļu armijas ģenerāļa Viljama Tekumseha Šermana (1820-1891) vārdā. Briti mēdza Amerikā ražotus tankus saukt Amerikas Pilsoņu kara ģenerāļu vārdos. Ražots no 1942. līdz. 1955. gadam.
2 ļugdpanther - tulkojuma no varu valodas - medī joša pantera. Tanks, tanku iznicinātājs, ko Otrajā pasaules kara kopš 1944. gada izmantoja vācu armija.
3 Panteru - vācu armijas tanks, kas tika izmantots Otra ja pasaules kara kopš 1943. gada ka slaveno padomju armijas 7 -34 tanku pretinieks.
4 Stjuarta M5 tanki - vieglie amerikāņu tanki, kurus Otraja pasaules kara izmantoja briti vēl pirms amerikāņu parādīšanās F.iropas kaujas laukā. Nosaukti Amerikas Pilsoņu kara konfederātu armijas ģenerāļa Džeimsa Ivela Brauna Stjuarta (1833-1864) varda.
5 Štirija - Austrijas federālā zeme.
6 Foie gra* - treknas jeb taukas aknas, kopš Senas Ēģiptes laikiem liek uzskatīta par izcilu delikatesi. Francija noteikts, ka par foie gra^ dnkst saukt produktu, kas gatavots no pīles vai zoss akniņām, sals, cukura un dažām garšvielām (lielākoties - melnajiem pipariem), |a produktā sagaršojams vēl kaut kas, jūsu priekšā, visticamāk, ir nevis fbie grat, bet gan parasta gaļas pastēte, kam, iespējams, pievienotas pīles vai zoss akniņas. Izņēmums ir tikai trifeles, jo šis sēnes ir ļoti aromātiskas. Pēdēja laika šī produkta ražotāji saduras ar dzīvnieku aizsardzības organizāciju protestiem, jo īstu foiegras gatavo no putniem, kam kopš 12 nedēļu vecuma vairakas reizes dienā ar varu kakla iepumpe graudu barību - šis process bieži izraisa fiziskas traumas. Ir valstis, kurši produkta ražošana aizliegta, un pilsētas, kur aizliegts to tirgot. Trifeles ir lodveida senes ar kārpainu virsmu un kodīgu garšu, aug zemē, parasti zem kokiem (liepām, ozoliem, ievām, uzņemot no koka nepieciešamās barības vielas), tas meklē ar īpaši apmācītu suņu un sivēnmāšu palīdzību; sēnes nepadodas kultivēšanai, tatad produkts ir ļoti dārgs.