Deviņpadsmitajā gadsimtā I lavaju salās tika pierakstīta dziesma par dīvainām dievībām, kas parādījušās no jūras: „rītausmā manas acis ieraudzīja divas peldošas salas, kas tuvumā likās kā divas lielas mājas, uzceltas uz ūdens. No viņām auga taisni koki bez lapām. Uz salām dzīvoja dievi, ļoti atšķirīgi no mums, viņi ēda un dzēra asinis, meta jūrā biezas zaļas ādas gabalus, ko bija atbrīvojuši no gaļas. Citi pūta dūmus no nāsīm. Viņiem bija žilbinoši baltas sejas un daudzkrāsaina āda. Sānos viņiem bija caurumi, kuros viņi varēja ielikt roku, viņi tur lika milzīgu daudzumu lietu… „
Šī dziesma, kā jūs varbūt jau nojautāt, apraksta havajiešu iespaidus par kapteiņa Kuka ekspedīcijas ierašanos. 1778. gada astotajā janvārī Kuks atklāja Havaju salas. Havajieši iesākumā uzskatīja viņu par dievu Lono. Koki bez lapām ir burukuģu masti. Vīnu havajieši noturēja par asinīm, arbūzu par galu, bet arbūza mizu par biezu zaļu ādu. Savukārt eiropiešu kabatas havajiešiem likās caurumi sānos. Šī havajiešu folkloras dala lieliski ilustrē, kā mīti un leģendas uztver un apraksta realitāti. Ceru, pasmaidīja Aleksandrs, -ka man izdevās atbildēt uz jūsu jautājumu. Turklāt tagad jums ir unikāla iespēja klātienē uzzināt, kas un kā organizēja neolīta revolūciju senajā Divupē. Divupes mitoloģijā, manuprāt, Niks atspoguļots kā dievs Enki.
Niks smaidīja un manāmi pievērsa savu dievišķo uzmanību slaidajām kursantēm baltajās formas blūzītēs.
***
Niks vadīja pirmo starptautisko laika ekspedīciju Divupē. Tajā bija piecdesmit ekspertu un speciālistu. Ekspedīcija bija pilnībā nodrošināta ar tehniku, ieskaitot militāros helikopterus. Tos, starp citu, mēs šumeru mīlos vēl šodien atrodam kā lidojošus dēmonus.
- Pēc Dilmunas ūdensapgādes programmas realizācijas, stāstīja Niks, šumeru mitoloģijā es kļuvu par ūdeņu dievību. Bet ne tikai. Arī par Eridu pilsētas patronu, amatniecības dievu, sēklu un zemes auglības dievu…
Tomēr Divupes mīti un leģendas ir daļēji neprecīzi un diemžēl nevar tikt izmantoti kā patiesas informācijas avots, turpināja Niks. Piemēram, Enki senajos attēlos reizēm attēlots ar zivs asti. Kur jūs man redzat zivs asti? Niks paliecās atpakaļ, pagrieza galvu un mēģināja pār plecu saskatīt savu astes kaulu. Pēc tam viņš pagriezās pret auditoriju.
- Es kategoriski noraidu baumas, ka Divupes civilizāciju radīja vīriešu dzimuma staigājošas nāras. Nē! Tā tika radīta speciālas, starptautiskas ANO programmas ietvaros, tā tika radīta ar starptautiskās zinātniskās sabiedrības spēkiem un deva milzīgu impulsu gan sava reģiona, gan globālajā attīstībā. Mēs, piemēram, ieviesām reģionā vara kausēšanu un, starp citu, arī riteni.
- Divupes teritorija, viņš turpināja, ietilpst “auglīgā pusmēness” lokā, no kurienes tālāk izplatījās pirmās labības kultūras. Labības graudzāļu šķirnes šeit auga savvaļā, un Divupē cilvēki pirmoreiz mācījās graudus ne tikai novākt un apēst, bet arī audzēt, uzglabāt un selekcionēt. Tigras un Eifratas upes ar savām sanesām pamazām aizpildīja daļu Persijas līča, kas tajā laikā bija plašāks un sniedzās vairāk nekā simts kilometrus tālāk sauszemē nekā mūsdienās.
***
Attiecībā uz Divupes mītu precizitāti Aleksandra un Nika viedokļi atšķīrās. Divupes mītus Aleksandrs uzskatīja par ļoti nesliktu tādas informācijas avotu, kas nenonāca ANO zinātnisko atskaišu sausi formālajās lappusēs.
Pirmkārt, Enki šumeru mītos bieži tika attēlots pamatīgi piedzēries. Šāds Enki tēla atspoguļojums Aleksandrā kaut kā neradīja ne mazākās šaubas par savu patiesumu. Mīti arī vēstīja, ka Enki rīcībā bija civilizācijas programmu pakete, ko sauca ,,Me”. r lā ietvēra irigāciju, celtniecību, amatniecību, sociālo sistēmu, pilsētbūvniecību, transportu. Aleksandrs secināja, ka arī tā, protams, bija taisnība. Turklāt mistiskais ,,Me”, visticamāk, atšifrējas pavisam vienkārši viņš pie sevis pasmaidīja kā „Microsoft Explorer”.
***
Mīti stāstīja, ka pirmā Enki draudzene bija Ninhursaga, kura dzemdēja meitu Ninsaru. Pie tam šumeru mīti vēsta, ka viņas deviņi mēneši pagājuši deviņās dienās. Tas Aleksandra un jebkura cita eksperta izpratnē kopš laika operāciju uzsākšanas nozīmēja vienīgi to, ka Ninhursaga deviņus mēnešus atradusies citā laikā, savukārt laika logi viņas pamatlaikā Eridu pilsētā atvērti ar deviņu dienu intervālu.
Tā bija parasta prakse. Ja, piemēram, ekspertu grupai, piemēram, hronolingvistiem, kāda projekta īstenošanai vajadzēja pusgadu laika, viņi varēja piekrist darbam ārpus sava pamatlaika. la varēja sanākt, ka eksperti atgriezās pēc trim sava pamatlaika dienām ar gatavu projektu vai atšifrētu sarunu ierakstu kalniem. Bet, pusgadu strādājot citā laikā, viņi bija kļuvuši fiziski par
67 pusgadu vecāki. Un trīs dienu laika nopelnījuši pusgada algu plus bonusus un dažādus benefitus. ***
Šumeru mīti stāstīja, ka Enki Ninhursagas prombūtnē ieradies Eridu. Un sastapis Ninsaru, kuru nav pazinis.
- Tātad vietējā pamatlaikā starp Nika apmeklējumiem jau bija pagājuši gadi sešpadsmit,
- nodomāja Aleksandrs.
Tā kā Ninsara atgādināja Ninhursagu jaunībā, Enki, kā liecina šumeru mīti, pavedināja jauno sievieti. Viņiem piedzimst meita Ninkurra. Pēc kādiem sešpadsmit gadiem scenārijs atkārtojas un Ninkurrai piedzimst meita vārdā Uttu.
Tā kā Enki šumeru sabiedrībā jau bija ieguvis noteiktu reputāciju, mīti liecina, ka Uttu mēģina no Enki izvairīties. Tai skaitā izvairoties apmeklēt vietas, kur parasti tika atvērti laika logi.
Divupē laika logus bieži atvēra jūras piekrastē. Pāreja no krasta uz ūdeni ļāva labāk notēmēt logu. Klinšu vai citu stabilu enkuru, kas pastāvētu tūkstošiem gadu kā Ēģiptes piramīdas, Divupē nebija.
Šumeru mīti vēsta arī par to, ka Enki glābis cilvēkus no plūdiem un slimībām, ko uzsūtījuši citi dievi. Daži no dieviem bijuši neapmierināti ar notiekošos attīstību, cilvēku un pilsētu skaita pieaugumu. Mīti stāsta arī, ka sākumā Enki ar piecdesmit līdzgaitniekiem no neliela augstuma nolaidies jūrā, seklumā pie krasta, un iznācis malā. Šī pilnīgi precīzā informācija liecināja, ka šumeru mīti patiešām bija daudz uzticamāks informācijas avots, nekā Nikam to publiski labpatiktos atzīt. Aleksandrs ar smaidu iedomājās, kādus daudzstāvīgus epitetus, brienot pa ūdeni uz krastu, ANO ekspedīcijas dalībnieki neformāli adresēja laika loga tēmētājiem.
***
Divupes mītos interesanti aprakstītas Enki attiecības ar dievieti Inannu, vēlāko mīlas dievieti Ištaru, kura sākumā bija Urukas pilsētas aizbildne. Kad jaunā dieviete Enki apciemo Eridu pilsētā, viņš uzaicina Inannu iedzert. Enki pamatīgi piedzeras, un jaunā dieviete, kas nepiedzeras un neļaujas pavedināties, iegūst no apreibušā Enki viņa ,,Me” ar civilizācijas programmu savas pilsētas vajadzībām.
No rīta atmodies, Enki dusmās sūta viņai pakaļ lidojošos dēmonus atgūt ,,Me”. Tomēr Inannai izdodas veiksmīgi atgriezties Urukā.