Visdažādākās leģendas klīst par Pēteri Gleznotāju, kurš tika uzskatīts par anarhistu grupējuma līderi. Tiek uzskatīts, ka pēc policistu slepkavībām viņš aizbēga no Lielbritānijas. Saskaņā ar vienu versiju, Pēteris Gleznotājs vai Pēteris Pjatkovs patiesībā bijis Jēkabs Peterss, kurš, pēc Krievijas 1917. gada revolūcijas atgriezies no trimdas, kļuva par vienu no Padomju Savienības čekas, vēlākā NKVD un KGB, dibinātājiem. Un par čekas pirmā vadītāja Fēliksa Dzeržinska vietnieku.
Jāatzīmē, un tas ir būtiski mūsu tēmas ietvaros, ka apšaudes laikā kāda lode cauršāva arī Čērčila cilindru, nākamajam Lielbritānijas premjeram par mata tiesu izvairoties no nāves.
Šī epizode man personiski liek domāt par manipulatīvo lauku pielietojumu. Kā mēs visi zinām, šie lauki cita starpā spēj nedaudz novirzīt lodes trajektoriju un ir bieži lietots instruments, tai skaitā “Juliānu” brālības operācijās.
Protams, manipulatīvie lauki ir pielietojami ar nosacījumu, ka šo instrumentu paspēj iedarbināt. Šis nosacījums gan attiecas uz jebkuru tehnoloģiju. „Juliāni”, cik esmu dzirdējis, uz tehnoloģiju iedarbināšanas problēmu skatās sekojoši: „Tie, kas gribēs, atradīs iespēju, bet tie, kas negribēs, attaisnojumu!” Sekmīgu operāciju gadījumā „Juliānu” biedri tiek devīgi apbalvoti, bet nesekmīgu darbību gadījumā nopietni riskē vārda tiešā nozīmē tikt izbaroti dinozauriem.
Izmantojot šo vēsturisko epizodi ar Vinstona Cērčila piedalīšanos, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz patiešām ļoti būtisku laika operāciju prakses un analīzes elementu: jums ir jāpievērš uzmanība, jāpamana sīkumi un detaļas. Iegaumējiet to labi. Jo tieši sīkumi parasti ir vienīgais, kas liecina par slepenām operācijām, slēptiem procesiem, slepenām organizācijām un visa veida noslēpumiem. Tai skaitā par ļoti svarīgiem noslēpumiem. Es jums to atkārtošu arī kādā no nākamajām lekcijām, jo tas IR patiešām būtiski.
- Noslēgumā vēl viens citāts, Aleksandrs palūkojās uz ekrānu. Otrā pasaules kara laikā Cērčils teica: „Es jūtu, ka mani, kaut arī es neesmu tā cienīgs, izmanto kādam iepriekš paredzētam plānam.”
***
- Nākamais piemērs, turpināja Aleksandrs,
- Francijas karalis Luijs Filips pirms 1835. gada divdesmit astotajā jūlijā pret viņu plānotā atentāta saņēma vairākas anonīmas vēstules ar brīdinājumiem. Viesnīcā „Savoja” uz karaļa vārda šim datumam tika rezervēts numurs ar piezīmi „vieglas smiltis”. Pirms divdesmit astotā jūlija karalis atlika vairāku valstisku lietu kārtošanu uz divdesmit devīto jūliju. Viņš teica: „es ar to nodarbošos divdesmit devītajā. Protams, ja netikšu nogalināts rīt.”
Luijs Filips neslēpās no slepkavām. Mēs nezinām, vai tā bija drosme vai ticība liktenim, vai
vēl kaut kas. Divdesmit astotajā jūlijā pusvienpadsmitos no rīta karalis greznas svītas pavadībā izjāja pa savas pils vārtiem. Arī karaļa pavadoņi zināja par plānoto atentātu.
Atskanēja zalve no kāda loga uz karali izšāva no divdesmit piecām (!!!) kopā savienotām šautenēm. Četrdesmit karaļa pavadoņi tika nogalināti vai ievainoti, smagi cieta arī šāvējs Korsikas neatkarības cīnītājs Džuzcpc Fjudži. Karalis Luijs Filips palika pilnīgi neskarts.
***
- Lodes, kā redzam, reizēm lido visai interesanti. īpaši, ja pietiek laika uzstādīt un sagatavot manipulatīvo lauku vadības sistēmu. Šajā gadījumā laika bija pietiekami.
Domāju, ka tieši manipulatīvo lauku pielietojums lielā mērā izskaidro arī Napoleona Bonaparta veiksmi, kauju laikā atrodoties apšaudes zonā. Iespējams, šādas sarežģītības manipulatīvo lauku sistēmu vadībā liek lietots arī mākslīgais intelekts.
- Palūkosimies uz nākamo populāro metodi, uz spridzināšanu, Aleksandrs turpināja.
- Ta tika plaši pielietota, mēģinot nogalināt Napoleonu Bonapartu.
Pirmā Napoleonam domātā bumba uzsprāga … jāatzīmē, ka visai simboliski … sava radītāja, Parīzes strādnieka Ševaljē rokās.
Nākamreiz Napoleonu bija plānots uzspridzināt 1800. gada divdesmit ceturtajā decembrī, kad ar sprāgstvielām piekrauti rati gaidīja viņu ceļā starp pili un Operu. Sprādziena laiks bija precīzi aprēķināts. Bet nejauši…Aleksandrs ieturēja izteiksmīgu pauzi, Napoleona kučieris tieši tajā dienā bija drusku iedzēris un zirgus dzina straujāk. Tomēr sprādziens gandrīz apgāza Napoleona karieti. Sešdesmit garāmgājēju lika nogalināti vai ievainoti, apkārtējās ēkas stipri izpostītas. Bet Napoleonam nenotika pilnīgi nekas. Tieši tāpat viņam nekas nenotika, kad četri dunčiem bruņoti slepkavas gandrīz iekļuva viņa ložā teātrī.
Nedaudz atgriezīsimies pie Napoleona kučiera. Viens no manipulatīvo lauku veidiem, ko plaši pielieto un par ko maz runā, ir tā saucamie afekta lauki. Ar to palīdzību var īslaicīgi atslēgt prāta kontroli un veicināt, ka cilvēks izdara lauka pielietotājam vēlamo darbību. Piemēram, dzen zirgus vai palielina automašīnas ātrumu. Vai, piemēram, riskē nedomājot. Alkohola un apreibinošo vielu ietekme, kā arī nogurums vienkāršo šo lauku pielietošanu. Ar šo lauku palīdzību var ietekmēt arī dzīvnieku uzvedību.
Piemēram, ja esat sagatavojis ledus gabalu uz jumta un vēlaties, lai klients neapdomīgi ienāk ledus krišanas zonā, tad afekta lauks jums ļoti noderēs. Protams, kā jebkuru ieroci, afekta laukus var lietot gan labos, gan ļaunos nolūkos. Laika hakcri tos lieto bieži, tāpēc jums ir ļoti ieteicams iemācīties atpazīt sava organisma reakciju uz šo lauku. Piemēru par ledus gabalu es izvēlējos tāpēc, ka reiz ziemā Stokholmā es pats sajutu šā lauka iedarbību un apstājos, lai novērtētu situāciju. Pēc sekundes soli man priekšā nojumta uz ietves nokrita pamatīgs ledus gabals. Ja es būtu pakļāvies afekta lauka ietekmei un spēris tikai vienu vienīgu soli, jums šodien, visticamāk, būtu cits lektors. Tāpēc spēja atpazīt šo lauku iedarbību personiski jums var būt dzīvības un nāves jautājums.
Protams, turpināja Aleksandrs, principā pastāv iespēja atvērt laika logu kādam tieši virs galvas. Vai, piemēram, virs kaujas lauka. Un nomest to, ko jūs vēlaties.
Normāli gan neviens netērēs laika loga atvēršanai nepieciešamās naudas summas, par ko cilvēks var aizlidot uz Mēnesi, tam, lai no laika loga mēģinātu uzmest kādam uz galvas ķieģeli. Savukārt laika logi virs vēsturisku kauju laukiem ir samērā bieži vērojama parādība. Lielisks piemērs ir Dānijas Karalistes karogs, kas, kā vēsta leģenda, nokrita no debesīm kaujas laikā Igaunijas teritorijā.
Atgriežoties pie tēmas par „Juliāniem”, vēl piemērs no Francijas vēstures. Kad Napoleons Otrais reiz atgriezās no Operas, uz viņu meta divas bumbas. Simtsešdesmit cilvēku tika ievainoti vai nogalināti uz vietas. Napoleonam Otrajam šķemba caursita cepuri. Jūtat paralēles ar Čērčilu? Negaidot atbildi, Aleksandrs turpināja:
- Vēl daži piemēri. Krievijas cars Aleksandrs Otrais veiksmīgi pārdzīvoja piecus atentātus un sestajā gāja bojā tikai tāpēc, ka pēc pirmās bumbas sprādziena uzreiz nepameta uzbrukuma vietu. Sprāga otra bumba un cars guva nāvējošus ievainojumus.
Pret Dienvidslāvijas vadītāju Tito pēc Padomju Savienības diktatora Staļina pavēles tika sarīkoti divdesmit divi neveiksmīgi atentāti.
Hitleru mēģināja nogalināt ap četrdesmit reižu. Reiz bumba, kas atradās zālē, uzsprāga divdesmit minūtes pēc tam, kad Hitlers negaidot pameta zāli. Citreiz bumba bija paslēpta Hitlera lidmašīnā. Augstu gaisā spridzeklim pievienotais ( pulksteņa mehānisms noskaitīja pēdējās sekundes, bet nenostrādāja spridzekļa detonators. Kā redzam, „Juliāni” un manipulatīvie lauki sekmīgi liek galā ne tikai ar lodēm.