- Komisāra kungs, ja jūs man izglābsiet dzīvību, kā Aleksandrs reiz izglāba Aļonai, es jūs katru reizi tā sagaidīšu. Es jums apsolu.
- Labi, atbildēja Huans Manuels, sarunāts. Es jūs glābšu pie pirmās iespējas. Bet kāpēc liekas, ka es jūs kaut kur esmu redzējis?
Eva pasmaidīja.
- Man reizēm to saka, viņa atbildēja.
- Vēlāk vēl parunāsim, Aleksandrs teica Aļonai. Viņa pamāja.
- Sorry! Aļona pateica Huanam Manuelam un nozuda vienā no jahtas sānu koridoriem.
***
„Belorus” iekštelpās gaiss bija kondicionēts. Aleksandram bija labi, bet Huans Manuels uzvilka žaketi, ko bija nesis pār plecu.
- Krievu ziema, viņš pajokoja.
- Tipiska vasaras temperatūra Zviedrijā, atbildēja Aleksandrs.
- Aļona ir no Kijevas, viņš turpināja, 1240. gadā hans Batijs nopostīja pilsētu. Es tur biju komerciālā misijā. īsi pirms tam. Tā bija Senā Krievzeme…
-Tāpēcjau es tevi uzaicināju, sacīja Huans Manuels, soļodams pa sarkano paklāju, kas klāja jahtas centrālo koridoru, tu saproti krievus.
- Lūdzu! atvērusi Avenova sekretariāta durvis, teica Eva, ar žestu uzaicinot viņus doties iekšā un pati paliekot ārpusē.
- Paldies, Huans Manuels pamāja.
Tālāk viņus pavadīja Avenova sekretāre.
Kaut arī uz jahtas ticamāk būtu ieraudzīt cilvēku šortos un T-kreklā, arī Avenovs bija uzvalkā.
- Nice to see You, Huan Manuel, Avenovs izstaroja optimismu.
- Aleksandr, esmu ļoti daudz pārjums dzirdējis! ar žestu viņš uzaicināja viesus apsēsties klubkrēslos.
- Teju, kafiju? laipni pajautāja sekretāre un, saņēmusi atbildes, nozuda.
- Jūs esat laimīgs, Huan Manuel, teica
Avenovs. Piedzimt pie šādas jūras… apskaužu…
Huans Manuels pasmaidīja.
- Patiesībā mums visiem ir paveicies… ar mūsu laiku, viņš sacīja.
Sekretāre atgriezās un novietoja uz galda tēju un viesu kafijas.
- Džentelmeņi, Avenovs vērsās pie Huana un Aleksandra, mana privātā laika programma cieši sadarbojas ar Krievijas valsts programmu. Tagad mēs uzsākam jauna līmeņa sadarbību ar Eiropas Savieņību. Man jums ir priekšlikums, par ko mēs ar jums, Huan Manuel, jau sākām apspriesties, Avenovs ieturēja nelielu pauzi.
- Man te ir mozaīkas fragmenti, Avenovs pamāja uz mapi galda labajā pusē, un šī mozaīka ir izkaisīta pa visu Einjziju. Arī pa Rietumeiropu un Ķīnu. Dažus fragmentus mēs redzam, bet citus atrast jums būs vieglāk nekā mums. Un ātrāk, nopietni teica Antonovs.
- Jā, atbildēja Huans Manuels, es piekritu. Aleksandrs manā personiskajā uzdevumā ir nopietni strādājis apmēram tajā pat virzienā. Neslēpšu, ka ir parādījušās arī problēmas. Pirms trīs dienām pret Aleksandru tika rīkots atentāts. Autokatastrofas imitācija.
- Tas nozīmē, sacīja Antonovs, ka viņa darbs ir pamanīts un novērtēts.
Huans Manuels pamāja.
- Es Aleksandram uzticos pilnībā. Viņš izpētīs mūsu darbības tālākas koordinācijas iespējas un sagatavos priekšlikumus.
Avenovs pagriezās pret Aleksandru.
- Tad es piedāvāju jums, Aleksandr, uzkavēties šeit dienas desmit un pie viena nolasīt dažas lekcijas mūsu jauno darbinieku kursos. Esmu savācis te jauniešus, labākos no labākajiem. Un, Antonovs pasmaidīja, pa manu jahtu svešas automašīnas nebraukā.
- Labprāt, Aleksandrs arī sirsnīgi pasmaidīja, nodošu savas zināšanas jaunajai paaudzei.
- Ļoti labi, nopriecājās Avenovs, tad mēs varam pāriet pie formālās daļas.
Formālā daļa bija Eiropas Laika Komisāra atklāšanas uzruna Avenova organizēto kursu dalībniekiem. Šī pasākuma atklāšana bija Huana Manuela vizītes formālais iemesls. Uz to bija uzaicināta prese.
Tomēr Aleksandrs lieliski saprata, ka patiesais lidojuma iemesls bija mozaīka, kuras fragmentus Huans Manuels un Avenovs vēlējās atrast Eirāzijas vēstures tūkstošgadēs. Aleksandrs paskatījās uz jūru. Saules gaismā tā bija gaiši zila.
Aleksandrs atcerējās, ka pirms pieciem gadiem panākt vienošanos par Pirmās laika ekspedīcijas vietu nebūt nebija vienkārši. Katra Eiropas Savienības dalībvalsts vēlējās piedāvāt kaut ko savu, turklāt iezīmējās arī nopietna konkurence starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem.
Spānijas piedāvājums uzvarēja aizkulisēs, izmantojot ASV atbalstu. Kristofora Kolumba ekspedīcijas nosūtīšana 1492. gadā bija spēcīgs arguments par labu Izabellai un Ferdinandam Valladolidā.
Eiropas ziemeļi turklāt toreiz pretī saņēma laika operāciju „Rietumkrasta mākoņi”. Otrā Pasaules kara beigās, 1945. gada aprīlī, angļu un amerikāņu aviācija plānoja loti nopietnu uzlidojumu Dānijas galvaspilsētas un apkārtnes aerodromiem. Līdz kara beigām bija atlicis nepilns I mēnesis. Aerodromu tiešā tuvumā atradās dzīvojamie kvartāli. Lai saprastu iespējamās sekas, pietiek atcerēties Drēzdenes bombardēšanu 1945. gada februārī, ko veica ap seši simti bumbvedēju. Otrajā uzlidojuma vilnī degošās Drēzdenes karstums bija jūtams lidmašīnās sešu kilometru augstumā. Uz zemes temperatūra sasniedza tūkstoš divsimts grādu, izkusa asfalts, bojāgājušo skaits pārsniedza simt trīsdesmit piecus tūkstošus cilvēku.
Bombardēt Dāniju tajā aprīļa rītā devās septiņi simti amerikāņu bumbvedēju, ko pavadīja seši simti iznīcinātāji. Līdz Kopenhāgenai bija palicis pusstundas lidojums, kad Dānijas rietumu piekrasti pēkšņi nosedza biezi mākoņi. Lidmašīnas saņēma pavēli atgriezties bāzēs, plānoto Kopenhāgenas un tās apkārtnes objektu bombardēšanu nācās atcelt. Civilizācijas spējas īslaicīgi ietekmēt lokālo klimatu pēdējās desmitgadēs bija ievērojami pieaugušas.
Savukārt bombardēšanas mērķu izvēle atbilstoši laika apstākļiem Otrā pasaules kara gados bija parasta prakse. Pat atombumbas tika nomestas tieši uz Hirosimas un Nagasaki, jo starp definētajiem mērķu parametriem pēc izmēra atbilstošām pilsētām tieši Hirosimā un Nagasaki bombardēšanas dienās bija sagadījušies vislabākie laika apstākļi. 'lapēc ASV Laika programmas speciālisti bez īpašām pūlēm panāca, ka Kopenhāgena tika izņemta no uzlidojumu mērķu saraksta. Darījums bija noticis.
***
Avenova jahtas zālē žurnālistu un TV operatoru bija vismaz divreiz vairāk nekā baltajās formās tērpto kursantu.
Žurnālistu interese par Avenova jahtu automātiski garantēja preses konferences rīkotājiem labu apmeklētību.
- Man ir tas gods atklāt Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas kopējo apmācības un izpētcs projektu, paziņoja Huans Manuels, projektu, kurš, esmu pārliecināts, mums pavērs jaunu, dziļāku skatījumu uz visa mūsu kontinenta, uz Eiropas kopējo vēsturi. Eiropas Komisijas vārdā es pateicos „Avenov Holding” par lielo ieguldījumu kursu organizācijā.
- Vēsturi veido cilvēki, eirokomisārs turpināja, robeža starp pagātni un nākotni ir loti, ļoti šaura. Pagātne ir mūsu šodienas un mūsu nākotnes pamatā. Šodien, kad mēs varam mainīt pagātni, pret to ir jāizturas ar ļoti lielu atbildību. Jo tā mēs veidojam gan savu šodienu, gan nākamo paaudžu nākotni…
Aleksandrs savaldīja žāvas un atkal paskatījās uz Vidusjūru, ko varēja labi redzēt caur zāles sānu logiem. Jūra bija tikpat zila kā pirms stundas. Vai tikpat zila kā Trojas kara un dziesmi, nieka Homēra laikos.
***
Vakarā kursu dalībnieki, organizatori un pasniedzēji bija uzaicināti uz neformālu iepazīšanās vakaru jahtas salonā. īsi pirms vakara sākuma Avenovs vēlreiz ieaicināja pie sevis Aleksandru. Divatā viņi runāja krieviski.