Выбрать главу

-    Novērtējot jūsu kompetenci… Avenovs ieturēja sev raksturīgo nelielo pauzi … un jūsu laiku, … kā arī ņemot vērā izvirzīto uzdevumu svarīgumu, es piedāvāju jums par lekciju kursu simt piecdesmit tūkstošus Šveices franku.

-   Paldies, Aeksandrs pasmaidīja, pacen­tīšos attaisnot parādīto uzticību.

-   Visas cerības uz jums! Avenovs pārņēma Aleksandra toni. Tad lietišķi piebilda, visi gal­venie spēlētāji tagad darbojas uz savu spēku, re­sursu un kompetences galējās robežas. Man vajadzīgi spēcīgi kadri. Kadri izšķir visu… Rīt ie­nāciet sekretariātā parakstīt līgumu. Ņemiet vērā, ka „Belorus” ir aprīkota ar laika logu… Avenovs turpināja. Atkal sekoja pauze.

-   Ta ir konfidenciāla informācija, viņš sa­cīja, nepieciešamības gadījumā šis logs ir jūsu rīcībā.

-    Paldies, Aleksandrs pamāja ar galvu, tas patiešām var noderēt.

-     Labi, sacīja Avenovs, ejam pie jaunat­nes. Varbūt arī mēs reiz būsim jauni.

Aleksandrs pasmaidīja un paskatījās uz oli­garhu. Avenovs jautri piemiedza viņam ar aci.

Kad viņi iegāja jahtas salonā, kursanti pēc kārtas nosauca savus vārdus, izglītību un hobiju. Iepazīšanās vakara noteikumi paredzēja, ka sa­istībā ar izglītību vai hobiju katram kursantam bija jāsniedz ari neliels priekšnesums. Aleksandrs ieraudzīja, ka Avenova darbiniece Eva, kura bija viņus sagaidījusi, pašlaik iepazīstina ar sevi.

-    Mani sauc Eva, esmu studējusi aktiermākslu, žurnālistiku, un man patīk dziedāt. Es mācos spāņu un franču valodas. Izgājusi salona priekšā viņa paņēma mikrofonu.

-  Šovakar speciāli jums, Eva paskatījās tieši uz Avenovu un Aleksandru, es nodziedāšu savu mīļāko dziesmu „Dont cry for me Argentina”.

Drīz visi kursanti bija stādījušies priekšā, mu­zikanti sāka spēlēt deju mūziku, un ap galdiem ar vīnu un uzkodām izveidojās neliela drūzma.

Izveidojis uz sava šķīvja kvalitatīvu jūras pro­duktu izlasi, Aleksandrs apstājās pie salona at­vērtā loga un atkal paskatījās uz jūru. Ta bija mierīga, debesis bija skaidras un pilnmēness disks izskatījās interesants.

-   Sveiks, Enkī, Aleksandrs pamāja citam ekspertam.

-  Jauks pasākums, pie viņa pienāca Eva ar vīna glāzi. Jums sarkano vai balto? viņa pain­teresējās.

-     Šovakar sarkano, Aleksandrs pabeidza iztukšot savu šķīvi. Pēc mirkļa Eva bija klāt ar divām glāzēm.

-   Uz jūsu veselību! Eva piedāvāja tostu. Viņi saskandināja.

-  Aļona man teica, ka pret jums rīkoja aten­tātu?

-   Jā. Pēc tam tu pa īstam jūti dzīves skais­tumu. Kādu laiku.

-    Es gribētu, un Eva pietuvojās Aleksan­dram par pussoli, lai šis vakars jums paliktu at­miņā un jūs aizmirstu problēmas. Un lai jūs sajustu dzīves skaistumu.

Viņi saskandināja, iedzēra vīnu, nolika tuk­šās glāzes un devās dejot.

Tālumā aiz Evas muguras bija redzamas Francijas krasta ugunis. Pēc brīža, atkal paskatī­jies uz krastu, Aleksandrs pamanīja, ka dažas ugunis strauji tuvojas tie bija vairāki Francijas jūras žandarmērijas Gendartnerie Maritime pa­truļdienesta kuteri. Caur mūziku kļuva dzirda­mas spalgās kuteru sirēnas.

Eva pagriezās. Aleksandrs pamanīja, kā viņa cieši saknieba lūpas.

***

Pie viņiem pienāca Avenovs.

-    Atvainojiet, viņš teica, man tikko kā piezvanīja Huans Manuels. Pa šifrēto kanālu, viņš izteiksmīgi paskatījās uz Evu un Aleksandru. Eva piesarka un viegli iekoda apakšlūpā.

-                 Jūs uzminējāt, Avenovs vērsās pie Evas.

-    Tie, viņš ar galvu pamāja uz krasta pusi, ir pēc jums. Varbūt šodien te bija par daudz cilvēku un TV kameru. Bet tagad es jums varu ātri pie­dāvāt laika logus uz Turciju 1940. gadā vai Ar­gentīnu 1935. Domāju, ne jums, ne man negribas bojāt savu reputāciju… un zaudēt laiku…, vizi-

noties ar šiem kuterišiem, Avenovs pamāja uz tuvāko patruļkuteri.

-   Laipni aicināti priekšvēlēšanu Eiropā, sa­cīja Aleksandrs, palūkojies uz diviem helikopte­riem, kas arī tuvojās no krasta puses.

-   Argentīnu, klusi sacīja Eva, dodiet man Argentīnu.

-      Vēlu veiksmi, Avenovs pamāja, Jurijs tūlīt jums izsniegs apģērbu, instrukcijas un naudu pirmajam laikam. Logs pēc piecām minūtēm. Neuztraucieties, tur, Argentīnā, viss ir tiešām labi sagatavots.

Aleksandrs loti uzmanīgi paskatījās uz mei­teni. Eva, viņš nopietni sacīja, 1946. gadā Argentīnā pie varas nāks pulkvedis Huans Pe­rons.

*** ,

Jahtas apskati Gendarmerie Maritime darbi­nieki veica ātri, formāli un bez sevišķa entu­ziasma. Viņiem manāmi nebija intereses iesaistīties politiskās intrigās. Pēc apskates viņi pat pieklājīgi atvainojās Avenovam. Drīz pēc tam Aleksandram piezvanīja Huans Manuels. Viņš enerģiski lamāja intrigantus un politiskos konku­rentus:

-    Viņi man mēģināja piezagties ar nazi no muguras! Nesanāca! Spānijas teritoriālajos ūde­ņos nekas tāds vispār nebūtu iespējams! Viņi ir

zaudējuši mēra izjūtu! Es viņiem parādīšu…

Huans Manuels bija reāls Eiropas Savienī­bas prezidenta kandidāts. Viņam, protams, bija nopietni un ietekmīgi konkurenti.

-     Vara ir zelta krātiņš, reiz sarunā ar Huanu Manuelu bija sacījis Aleksandrs, kāpēc cilvēki par to tā cīnās?

-   Man patīk kalpot tautai, toreiz atbildēja Huans Manuels, un es nebaidos grūtību.

***

Kursi nākamajā rītā sākās paredzētajā laikā.

-   Labrīt, Aleksandrs iegāja auditorijā. Kur­santi piecēlās. Krievija…-Aleksandrs pie sevis pasmaidīja. Disciplīna viņam patiesībā patika. Jaunieši bija enerģiski un manāmi labā noskaņo­jumā.

-   Sēdieties. Sākam darbu! Pirmais tests. Vai kāds no jums vakar pamanīja kaut ko nepa­rastu?lekciju uzsāka Aleksandrs.

Klasē noskanēja smiekli.

-    Cik no jums ir studējuši vēsturi? pajau­tāja Aleksandrs.

Pacēlās dažas rokas.

-   Labi… Andrej, viņš vērsās pie tuvākā no roku pacēlušajiem kursantiem, ko jūs zināt par Argentīnas prezidentu Huanu Peronu?

Kursants mirkli padomāja, Argentīnas prezidents divdesmitajā gadsimtā, pēc otrā pasaules kara, ieviesa valstī bezmaksas izglītību. Sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības. Viņa sieva nodarbojās ar grandioza mēroga labdarību.

-      Ļoti labi, Andrej. Argentīnas nākamā Pirmā lēdija, pilnā vārdā Marija Eva Ibargurena, trīsdesmito gadu vidū ieradās Buenosairesā, kur sākumā bija aktrise un pamazām kļuva populāra modele. Laikabiedri atceras, ka sākumā viņas spāņu valodai bija pamatīgs, iespējams, Argentī­nas lauku iedzīvotājas akcents.

Aleksandrs ielūkojās lekcijas konspektā.

-    No 1938. gada viņa strādā radio, nodarbo­jas ar radiolugām un reklāmu. 1944. gada janvārī viņa vāc ziedojumus zemestrīcē cietušajiem un šajā pasākumā iepazīstas ar pulkvedi Peronu. 1945. gada oktobrī Huans Perons un Marija Eva Ibargurena apprecas. 1946. gadā Huans Perons kļūst par Argentīnas prezidentu.

-   Evas Peronas labdarības fonds uzcēla valstī trīsdesmit slimnīcas, viņš turpināja, pusmil­jons bērnu darbojās sporta pulciņos, Ziemassvēt­kos fonds izdalīja bērniem četrus miljonus dāvanu. Marijas Evas Peronas fotogrāfijas tā laika Argentīnā bieži tika novietotas blakus Jau­navas Marijas attēliem.

Evita Perona nodzīvoja skaistu un intere­santu dzīvi. Viņa bija slavena ar savu ekstrava­ganci, kaislību pret Christian Dior un Cartie rotaslietām. Viņa mira 1952. gada jūlijā, nesa­sniedzot pat trīsdesmit piecu gadu vecumu. Pēc nāves Evas Peronas kaps kļuva par svētceļojumu vietu. Viņas ķermeni iebalzamēja un, mainoties politiskajai varai Argentīnā, 1955. gadā apgla­bāja, starp citu, tepat relatīvi netālu Milānā.