Ļeņingradā, 1965. g. jūlijā
A. Osipovs
no piezīmēm z. kosidovska grāmatas 3. izdevumam krievu valoda
PASKAIDROJUMI
20. Ipp.
Hedekela — sens Tigras upes nosaukums. 20. Ipp.
… izņēma vienu no viņa ribām un uztaisīja no tās sievieti. — Z. Kosidovskis pārstāsta šeit vienu no Bībeles versijām par sievietes radīšanu. Tā lasāma 1. Mozus grāmatas 2. nodaļas 21. un 22. pantā. Pēc citas versijas (tās pašas grāmatas 1. nodaļas 27. pantā), dievs radījis vīrieti un sievieti vienlaicīgi sestajā dienā «pēc sava ģīmja, pēc dieva ģīmja». Kosidovska atstāstīto teiksmu baznīca ilgus gadus izplatīja ticīgo vidū, jo tā noderēja par attaisnojumu sievietes nospiestajam stāvoklim feodālajā ģimenē un tās pilnīgai atkarībai no vīrieša.
22. Ipp.
Tur viņš apņēma sev sievu, un tā viņam dzemdēja Enohu. — Seit pieļauta neprecizitāte. Bībelē nav sacīts, no kurienes Kainam sieva. Daži baznīcas komentatori apgalvo, ka tā bijusi viena no Kaina māsām.
24. Ipp.
…Hams kļuva par afrikāņu tautu hamītu aizsācēju. — Seit Kosidovskis pārstāsta parasto baznīcas sniegto Bībeles teksta izskaidrojumu Pašā Bībelē nav norādījuma par Ziemeļu, Austrumu un Āfrikas tautu rašanos no trim Noas dēliem. Baznīcas dotā versija, ka Āfrikas tautas radušās no tēva nolādētā un verdzībai lemtā Hama pēcnācējiem, tika izmantota koloniālo spaidu attaisnošanai.
39. Ipp.
Tera bija ļoti bagāts cilvēks. — Tas ir gandrīz viss, kas Bībelē teikts par Teru. Kosidovskis, dibinādamies uz vēstures materiāliem, atveido to sabiedrības slāņu sadzīves ainas un parašas, pie kuriem, pēc Bībeles nostāsta, piederējis Tera.
42. Ipp.
Tera, Nahors un Ābrāms jaunajā dzimtenē. — Sajā un nākamajā nodaļā no Bībeles ņemtas tikai ziņas par to, ka Tera 205 gadu vecumā nomiris Hāranā un ka Ābrahāms ar Latu, savu brāļadēlu, un visu mantību pārcēlies uz Kānaānu. Viss pārējais ir Kosidovska papildinājumi, dibinoties uz arheoloģijas un vēstures datiem.
42. Ipp.
… Visuma, saules, mēness un zvaigžņu radītājs varēja būt tikai viens vienīgs… dievs. — Bībelē nekas nav sacīts par to, kā Ābrahāmam radās ticība vienam vienīgam dievam. Sā jautājuma traktējumā Kosidovskis droši vien balstās uz senebreju teiksmām. Taču šeit jāpiebilst, ka ticība vienam vienīgam, visuresošam un visuvarenam dievam, t. i., monoteisms, nevarēja rasties tik agrā ebreju tautas attīstības posmā. Ābrahāma dievs bija vienīgais dievs tikai viņa ciltij, bet citām ciltīm bija savi dievi. Zinātnē to sauc par henoteismu. Monoteisms kā tāds pie ebrejiem sāka attīstīties tikai 1. gadu tūkstoša pirms m. ē. otrās trešdaļas sākumā un vairāk vai mazāk izkoptu formu ieguva 1. gadu tūkstoša vidū.
46. Ipp.
Ābrāms… lūdza faraona ierēdņiem viesmīlību. — Bībelē nav sīkāku ziņu par Abrāhāma pārgājienu, tur norādīts tikai viņa karavānas virziens. Viss pārējais ir Kosidovska papildinājums, kas dibinās uz arheoloģiskiem, etnogrāfiskiem un vēsturiskiem avotiem, kuri sniedz ziņas par Bībelē minētos rajonus apdzīvojošo tautu sadzīvi.
49. Ipp.
Ābrāms raizējas par pēcnācējiem. — Kosidovskis šajā nodaļā, neviļus sekodams ebreju un kristiešu morālajām tradīcijām, mazliet izskaistina Ābrahāma tikumisko seju, piemēram, attaisnodams neglīto notikumu ar Hagāru. Bībeles tekstā Ābrahāma rīcība ir klaji vienaldzīga, pat cietsirdīga.
52. Ipp.
… pieprasīja izdot abus aizdomīgos svešzemniekus. — Seit Kosidovskis nav īsti precīzs. Atbilstoši Bībeles tekstam, sodomieši pieprasīja izdot svešzemniekus pretdabiskiem dzimumsakariem. No tā arī radies sodomisma termins. Padomju pētnieki pierādījuši, ka šajā Bībeles teksta vietā atspoguļojas seno kānaāniešu kulta rituāli par godu vietējiem auglības dieviem.
55. Ipp.
… tāpēc ka viņš to bija izraudzījis par arābu tautu ciltstēvu. — Bībeles tekstā sacīts, ka dievs apsolījis Hagārai padarīt Ismaēlu par lielas tautas ciltstēvu, bet nav teikts, kura īsti būs šī tauta.
57. Ipp.
Ābrahāms devās pie_ vietējā hetu ķēniņa. — Bībelē šajā vietā hetu ķēniņš nav minēts. Ābrahāms griežas tieši pie pašas tautas, bet pēc tam pie Efrona.
59. Ipp.
Ābrahāms apprecas otro reizi. — Sajā nodaļā Kosidovskis atkal izdevīgākā gaismā, nekā to atļauj Bībeles teksts, parāda Ābrahāma izturēšanos pret dēliem, ko viņam dzemdējusi Ketūra.
73. Ipp.
Sapnī viņš redzēja, ka sīvā cīkstiņā saķēries ar pašu dievu. — Bībelē
nav sacīts, ka Jēkabs redzējis sapni. Viss it kā noticis nomodā.
78. Ipp.
… tekstos- sastopam pamīšus gan Elohima, gan Jahves vārdu. — Jāpiezīmē, ka Elohima vārds (tas nozīmē: dievi) nav lietots vienkārši pirms Jahves vārda (pēc dažu pētnieku domām, tas nozīmē «esošais», bet pēc citu, — «no augšas uzbrūkošais, t. i., zibens bultas triecošais»), Zinātnieki pierādījuši, ka tie ir divi dažādi vārdi, ko dievam devušas divas dažādas ebreju ciltis — Jūdas un Ēfraima. So cilšu leģendu un mītu kopojums tad arī veido pirmās Bībeles grāmatas pamatu.
93. Ipp.
Par Hamurapi valdīšanas laiku 5r ari citi pieņēmumi: pēc «Britu enciklopēdijas» — 2067.—2055. g. pirms m. ē., bet pēc franču enciklopēdijas «Larousse» — 2003.—1961. g. pirms m. ē.
123. Ipp.
… teiksmas, ko radījuši ebreji, lepodamies ar savu izcilo priekšteci. — Daži mūsdienu zinātnieki uzskata, ka leģenda par Jāzepu un «divpadsmit patriarhiem» ir vairāku to ebreju cilšu nostāstu pārstrādājums, kuri radušies Jūdas ķēniņvalsts galvaspilsētā Jeruzalemē 9. vai 8. gadsimtā pirms m. ē. To mērķis — ideoloģiski ietekmēt pēc Salamana nāves no kopējās nacionālās valsts atšķēlušās ciltis, kuras nodibināja Izraēla valsti ar galvaspilsētu Samariju. Leģendai par patriarhiem un Jāzepu vajadzēja nostiprināt radniecības un vienības garu ebreju ciltīs un sagatavot vienotās valsts restaurāciju.