123. Ipp.
… vēl ilgi dzīvoja Gošenes zemē. — Neviens no zinātniekiem šodien nenoliedz, ka hiksosu iebrucēju vidū varējuši būt arī ebreji. Kad ēģiptieši hiksosus padzina, protams, vajadzēja aiziet arī ebrejiem. Jāšaubās, vai viņi būtu palikuši Ēģiptē pēc tās atbrīvošanās. Tā laika dokumenti piemin veselu^ virkni ebreju cilšu, kuras nākamos gadsimtos, ko Bībelē dēvē par «Ēģiptes verdzību», brīvi dzīvojušas Arābijas, Sinajas un Pārjordānas stepēs. Tas, protams, nenozīmē, ka nelielas ebreju grupas nebūtu varējušas palikt no hiksosiem atbrīvotajā Ēģiptes teritorijā un tur nokļūt ēģiptiešu kalpībā. Kosidovskis šajā jautājumā pārāk paļaujas uz Bībeles nostāstiem.
128. Ipp.
Brīnišķīgā izglābšanās. — Sajā nodaļā Kosidovskis brīvi attēlojis Mozus lepno dzīvi faraona galmā, lai tādā veidā sniegtu pilnīgāku ieskatu tā laika parašās. Bībeles tekstā līdzīgu ainu nav.
131. Ipp.
Četrdesmit gadu trimdā. — Visi Mozus piedzīvojumi midiāniešu zemē ir Kosidovska literāri piedomājumi.
137. Ipp.
… ēģiptiešu lepno jātnieku nožēlojamās paliekas. — Aprakstot šo notikumu, Kosidovskis nepieturas pie Bībeles teksta, bet gan pie baznīcas tradīcijas. Pēc Bībeles nostāsta, dievs uzsūtījis spēcīgu austrumu vēju, kurš aizdzinis ūdeni, un tādējādi radusies iespēja pāriet šauro līci pa izveidojušos sēri. Kad faraona karaspēks nonācis jūras vidū, viņa kaujas rati iestiguši tūkstošiem kāju izmīdītajās slapjajās smiltīs, un smagie aizjūgi tikko spējuši virzīties uz priekšu. Pa to laiku pārmainījies vējš sācis dzīt ūdeni atpakaļ. Sādā veidā tad nu arī gājis bojā faraona karaspēks. Bībeles nostāsts, kā redzam, visumā ir reālistiskāks.
159. Ipp.
Tātad teiksmas, brīnumdarbi, kā arī citas pārdabiskas parādības neizslēdz iespēju, ka Mozus patiesībā ir dzīvojis. — Teologi tagad cenšas ar vēstures zinātnes palīdzību racionālistiski pamatot Bībeles tekstus. Dibinoties uz tā fakta, ka zinātne apstiprina dažus Bībelē pieminētos notikumus, viņi gluži bez jebkāda pamata secina, ka viss Bībelē aprakstītais ir patiesība un tam jātic kā dieva vārdam. Arī Z. Kosidovskis šeit, tāpat kā dažās citās vietās, Bībeles tekstiem dod racionālu izskaidrojumu. Bet, ar zinātnes datu palīdzību apstiprinādams daudzu Bībelē pieminēto notikumu vēsturiskumu, autors ar šādu paņēmienu vēlreiz parāda kristiešu un jūdu «svētās» grāmatas tekstu tīri cilvēcisko, ar šās zemes dzīvi saistīto raksturu.
173. Ipp.
Dolmeni. — Arheoloģiski pieminekļi — no viena vai vairākiem rupji aptēstiem vai pilnīgi neapstrādātiem akmens bluķiem veidotas kapenes.
284. Ipp.
… paturēja zem ieročiem tikai trīs tūkstošus atlasītu karavīru. —
Sauls izveidoja pastāvīgu kara draudzi jeb pulku, kurš vienmēr bija kaujas gatavībā. Tādi bija visiem Austrumu tautu valdniekiem.
294. Ipp.
… jo precības ar ķēniņa vecāko meitu sniedza labākas izredzes uz troni. — Šeit Kosidovskis nav gluži precīzs, izklāstot Bībeles tekstu. Dāvidam nebija nekādu cerību uz laulībām ar Saula vecāko meitu, un viņš labprāt apprecēja Miholu.
296. Ipp.
…uz Betlēmi ģimenes svinībās. — Bībelē runa ir par gadskārtējo upura dienu Dāvida dzimtas "dievekļiem. Tas lieku reizi pierāda, ka Jahve senebrejiem nepavisam nav bijis vienīgais dievs.
349. Ipp.
Neprāta lēkmē viņš sacirta abus vēršus, ar kuriem pašlaik ara zemi. —
Seit Kosidovskim nav taisnība. Tā nebija neprāta lēkme. Pēc Bībeles teksta, Sauls, uzzinājis, ka amonieši aplenkuši Jabešu, pārskaitās, sacirta savus vēršus gabalos un izsūtīja tos visām izraēliešu ciltīm, piedraudot, ka tā notiks ar jebkura cilvēka vēršiem, kurš atsacīsies doties pret ienaidnieku. Sauls vienkārši pielietoja «uzskatāmās diplomātijas» sensenu paņēmienu. Vēl tikai pirms simt gadiem Samils Kaukāza kalnu ciltīm nosūtīja gaļu, zemi un ūdeni par zīmi, ka tie tiks sakapāti un tiem atņems zemi un ūdeni, ja viņi neatbalstīs Samilu. Tieši tāds simbolisks raksturs bija arī Saula rīcībai.
406. Ipp.
… lai izvestu no Jeruzalemes un noslēptu derības šķirstu un upuru altāri. — Seit Kosidovskis pārstāsta Bībeles nekanonisko grāmatu versiju, kas radusies vairākus gadsimtus pēc aprakstītajiem notikumiem. Jūdu teologi gribēja tādā kārtā parādīt, ka Jahves svētā bauslība nevarēja iet bojā vai nokļūt iekarotāju rokās tāpat kā parastas lietas.
408. Ipp.
… jo metropolē saplūda ceļinieki no visām pasaules malām. — Autors sniedz Babilonas aprakstu, pamatojoties uz tur atrastiem dokumentiem un arheoloģiskiem izrakumiem. Bībelē šādu ainu nav.
438. Ipp.
… Bībeles grieķiskais tulkojums jeb tā saucamā Septuaginta. — «Sep- tuaginta» nozīmē septiņdesmit vīru tulkojumu. Pēc nostāstiem, Bībeles tulkojumu grieķu valodā veikusi komisija 72 cilvēku sastāvā (pa 6 cilvēki no katras ebreju cilts).
458. Ipp.
…tika apbedīts greznajās ķēniņa kapenēs. — To Kosidovskis ņēmis ne no Bībeles, bet no leģendām.
A, Osipovs, T. Trifonova
īpašvārdu rādītājs(NEVAJADZĪGS)
Abam-rams 85 Abdenago 455 Abela-Bet-Maāha 326 Ābels 21, 22, 32 Abel-Sitima 195 Abesīnija 171, 365 Abiēzers 212
Abigaila 299, 301—303, 314 Abija 141, 377 Abijāms 378
Abimelehs 54, 56, 62, 63, 87, 95, 214, 215, 256, 259, 260, 347 Abirama 50 Abisajs 323 Abišāga 327, 330, 370 Abjatārs 299, 313, 316, 322,