Выбрать главу

ATTĒLU SĒRIJA

Lopkopji lūdz ēģiptiešu augstmani atļauju pāriet robežu. Bareljefs no kapenēm Beni-Hasanā.

Nīlas liellaiva. Ēģiptiešu augstmaņa kapā atrastā koka skulptūra.

Auns no zelta un lazurīta no ķēniņu kapenēm Orā.

Cilvēka tēlu atgādinošs sals stabs Nāves jūras krastā.

Ķieģeļu ražošanā nodarbinātie vergi. Freska no Ēģiptes pārvaldnieka kapenēm (ap 1460. g. pirms m. ē.).

Ēģiptiešu skulptūra, kurā attēlots kānaānietis, ar uz­rakstu, kas satur lāsta for­mulu Kānaānas pilsētām.

Pasaules senākās pilsētas Jērikas izrakumi.

Dieva statuete no Ugaritas. Dievietes statuja no Ugaritas.

Simsons ar lauvu. Bareljefs Vīnes Doma baznīcā.

Ēģiptiešu arfas spē­lētājs. Bareljefs no galma augstmaņa Patemheba kape-

Iedzīvotāju padzī­šana no ieņemtās pilsētas. Bareljefs no Asīrijas ķēniņa Tiglata Pilesara III pils.

Mešas kapakmens.

Babilona. Rekonstrukcija pec izrakumiem.

L. Giberti. Florences Baptistērija trešās durvis. 1425.—1452. g.

A. DTrers. Ādams un Ieva. 1504. g.

^ Mikelandželo. Piedzēris Noa. Siksta kapella. 1508.—1512. g.

Rembrants. Ābrahāma upuris. 1635. g.

Jēkaba sapnis. 16. gs. sākuma franču miniatūra. ^

E. Delakruā. Jēkabs cīnās ar eņģeli. 1849.— 1861.g.

Isīda un Ramzess ar dēlu. XX dinastijas laikmeta ēģiptiešu freska.

N. Pusēns. Mozus izglābšana. 1640. g.

Rembrants. Davida un Jonatāna šķiršanās. 1642. g.

A. Verokio. Tobijs ar eņģeli. 15. gs. otra puse.

Ijabs. 16. gs. sākuma franču miniatūra.

JOZUA UN SOĢI

JĒRIKA — KĀNAĀNAS PRIEKŠNOCIETiNĀJUMS.

Izraēla tauta, ievērodama Mozus pēdējo āgribu, visu varu nodeva Jozuam, kurš sadursmēs ®ar tu-ksneša ciltīm un karos Pārjordānā bija ieman­tojis krietna vadoņa slavu. Turklāt pašreizējais brīdis prasija, lai tauta par savu vadītāju,izvēlētos cilvēku, kurš ir karavīrs, jo viņam taču vajadzēs iekarot Kānaānu.

Jozua saprata, ka nāksies sagraut kānaāniešu valdnieku uzceltos akmens bastionus un mēroties spēkiem ar viņu lieliski apmācītajām un reizēm pat ar kaujas ratiem apgā­dātājām kaujas vienībām. Tāpēc viņš nolēma pastiprināt sava karaspēka disciplīnu. Līdz šim izraēlieši, tāpat kā citas tuksneša ciltis, cīnījās nekārtīgā barā un viegli ļāvās anarhistiskam noskaņojumam. Bet šoreiz uzvarēt varēja tikai regulārs karaspēks, kurš bez ierunām paklausītu viena vadoņa pavēlēm, un nevis karotāju pūļi ar divpa­dsmit cilšu šeihiem priekšgalā.

Lielā autoritate, kādu Jozua bija iemantojis kaujās jau Mozus dzīves laikā, ļāva viņam drīz vien sasniegt savu mērķi. Airi tika radīts četrdesmit tūkstoš vīru liels kara­spēks, kurā valdīja barga disciplīna. Neviens vairs ne­iedrošinājās kurnēt vai dumpoties pret viņa pavēlēm, jo pat visniecīgākā nepaklausība tika sodīta ar nāvi.

Tagad, kad viņa rīcībā jau bija manevrēt spējīgs kara­spēks, Jozua izveda tautu pie Jordānas austrumu krasta un apmetās" Abel-Sitimas tuvumā. Viņpus upes plašā palmu audzē bija redzami Jērikas mūri un torņi. Cietok­snis nicīgi nolūkojās uz tuksneša ordu apmetni, kur kle­jotāji sapņoja par iekarojumiem un laupījumu. Ne jau vienu reizi vien austrumu iebrucēju viļņi bija saplakuši tā mūru pakājē un pēc tam atplūduši atpakaļ uz savām tāla­jām dzīves vietām. Jau gadu simtiem Jērika nesatricināmi stāvēja sardzē pie ieejas Kānaānā.

Jozua bija pārāk pieredzējis karavadonis, lai uz labu laimi savas vienības vestu triecienā. Vispirms vajadzēja iegūt ziņas par cietokšņa garnizona spēkiem un tā aizsar­dzības izkārtojumu. Sajā nolūkā viņš aizsūtīja izlūkos divus par kānaāniešiem pārģērbtus vīrus. Tie nakts tum­sas aizsegā pārpeldēja pāri Jordānai un no rīta, kad tika atvērti cietokšņa vārti, iejaukušies tirgoņu, amatnieku un zemnieku varzā, ielavījās pilsētā.

Dienā izlūki netraucēti veica savu uzdevumu. Bet, kad vakarā viņi gribēja izkļūt no cietokšņa, izrādījās, ka ir nokavējušies, jo pilsētas vārti-jau bija slēgti. Tāpēc izlūki