Par savu bojāeju pazemes iedzīvotāji uzzināja desmit sekundes pirms atomsprādziena, kuram vajadzēja viņus iznīcināt. Lādiņi bija ievietoti tikko no virszemes saņemtajos konteineros.
Ar šim desmit sekundēm pilnīgi pietika, lai informētu virszemē esošo «lidojošo šķīvīti», kuru pilotēja viņu labākais robots, par gaidāmo traģēdiju.
No acij neredzama augstuma pilots vēroja šoseju, kura savienoja pilsētu ar vasarnīcu rajonu. Viņš burtiski aptaustīja katru mašīnu, līdz atrada īsto.
Kā parasti pie stūres sēdēja Klintons, bet Engrēns un Arons bija atlaidusies uz aizmugures sēdekļiem. Šoferi viņi neizmantoja. Ceturtais nedrikstēja dzirdēt, par ko šajās rita stundās sprieda.
Pilots iedarbināja dzinēju un, pāri skrienot, satvēris mašīnu ar savām magnēta rokām, aiznesa to lidz jūrai un iesvieda
ūdeni.
Tad viņš uzlidoja kosmosā un citu pēc citas uzspridzināja tur izvietotās raķetes.