Nu meitene uzdeva citu jautājumu: Vai jās esat Putekļi? Vai rakstus veido un aletiometra adatu virza viens un tas pats spēks?
Atbilde atkal nāca gaismas cilpu un virpuļu veidā. Lira nojauta, ka tas jāsaprot kā jā. Tad meitenei ienāca prātā vēl kaut kas, viņa pagriezās pret doktori Maloni un ieraudzīja zinātnieci ar vaļēju muti un galvai piespiestu roku.
- Kas noticis? Lira jautāja.
Ekrāns izbalēja. Doktore Malone samirkšķināja acis.
- Kas noticis? Lira atkārtoja.
-Ak tas bija labākais skats, ko jebkad biju redzējusi, lūk, kas, atbildēja doktore Malone. Ko tu tur darīji? Par ko domāji?
- Manuprāt, jūs pati tiktu galā daudz labak, Lira sacīja.
- Labāk? Labāk savu mūžu nav bijis!
- Bet ko tas viss nozīmē? Vai varat kaut ko ari nolasīt?
- Vispār jau, iesāka doktore Malone, to, protams, nelasa kā vēsti, tādā veidā jau Ēnas nedarbojas. Viņas atsaucas uz uzmanību, ko tu tam veltī, — lūk, ka. Pietiekami revolucionāri, jo atbildi saņem mūsu apziņa.
- Nē, Lira skaidroja, es domāju par visām tām krasam un formām. Ēnas jau varētu darīt arī daudz ko citu. Veidot jebkuras formas, kadas tik ienāk prātā. Vajadzības gadījumā tās varētu veidot attēlus. Skatieties!
Aizgriezusies Lira koncentrēja prātu, šoreiz iztēlodamās, ka ekrāns ir aletiometrs ar visiem trīsdesmit sešiem uz skalas izkārtotajiem simboliem. Lira tos zināja no galvas, pirksti klēpī kustējās automātiski, kad viņa domas pārvietoja rokas, lai norādītu uz sveci (izpratnei), alfu un omegu (valodai) un skudru (centībai). Pēc tam meitene noformulēja jautājumu: Kas cilvēkiem jādara, lai saprastu Ēnu valodu ?
Ekrāns atsaucās aši ka pati doma, un, rau, no līniju un zibšņu mudžekļa nevainojami skaidri izcēlās attēlu virknes kompasi, kārtējā alfa un omega, zibens, eņģelis. Dažs attēls uzzibsnīja biežāk, cits retāk, un tad parādījās trīs pavisam jauni kamielis, dārzs un mēness.
Lirai attēlu nozīme bija saprotama, un viņa atgriezās īstenībā, lai tos izskaidrotu. Šoreiz pagriezusies meitene ieraudzīja, ka doktore Malone sēž, krēslā atgāzusies, balu seju, ar rokām ieķērusies galda malā.
- Ēnas runā, Lira skaidroja, — manā valoda saka ta: zīmju mēlē. Tāpat kā aletiometrs. Ēnas, lūk, saka, ka tās var runāt ari parastā valodā, vārdos, ja jūs tā ieprogrammētu. Jūs varētu izdarīt tā, ka ekrānā rindojas vārdi. Bet tad jums būtu daudz un precīzi jārīkojas ar cipariem — to nozīmēja kompass, bet zibens dzimtēm, es gribēju teikt elektrisko spēku, pat ko vairāk. Un eņģelis ir saistāms ar vēstījumiem.
Ēnas grib kaut ko paziņot. Taču pēc tam, otraja piegājiena… Tika dots mājiens uz Āziju, gandrīz vai Tālajiem Austrumiem, bet ne gluži. Nezinu, kura valsts tā varētu būt iespējams, Ķīna… Šajā valstī esot atklājuši, kā sazinaties ar Putekļiem, proti, ar Ēnām tāpat kā jums šeit un man ar… es darbojos ar attēliem, bet viņi tikai ar kociņiem. Manuprāt, tika dots mājiens uz attēlu aizdurvē, tomēr tā pa īstam nesapratu. Jau ieraugot to, nodomāju, ka šajā attēlā slēpjas kaut kas nozīmīgs, tikai nezināju, kas īsti. Tātad, neapšaubāmi, pastāv iespēja sazināties ar Ēnām dažādos veidos.
Doktore Malone ar grūtībām centās atgūt elpu.
- I Ching simboli, — viņa sacīja, jā, tie nāk no Ķīnas. Zīlēšanas paveids pareģošana, tiešām… un, jā, viņi lieto kociņus. Šeit attēls ir tikai rotājumam, zinātniece sacīja, kā pārliecinādama Liru, ka pati īsti tam netic. Tu gribi teikt, ka cilvēki, vēršoties pie I Ching sistēmas, nonāk saskarē ar daļiņām Ēnām? Ar tumšo matēriju?
- Jā, atbildēja Lira. Pastāv dažādi saziņas veidi, es jau teicu. Agrāk es to neaptvēru. Uzskatīju, ka ir tikai viens.
-Attēli ekrānā… doktore Malone iesāka.
Sajuzdama domas zibsni prāta kaktiņā, Lira atkal pievērsās ekrānam. Viņa tik tikko sāka formulēt jautājumu, kad uzzibsnīja vēl daži attēli, nomainīdamies tik strauji, ka doktore Malone teju, teju spēja tiem izsekot. Lira saprata, ko tie grib vēstīt, un atkal pievērsās doktorei Malonei.
- Tur teikts, ka arī jums ir liela loma, — Lira zinātniecei teica. Jums esot veicams svarīgs uzdevums. Nezinu, kāds, bet, ja tā nebūtu, Ēnas mums to nevēstītu. Varbūt tiešām būtu lietderīgi sākt izmantot vārdu metodi, lai saprastu, ko Ēnas jums ziņo.
Doktore Malone klusēja. Tomēr pēc brīža piebilda: Labi, no kurienes tu esi?
Lira novaikstījās. Meitene saprata, ka doktore Malone, i kas līdz šim bija darbojusies, spēku izsīkuma un izmisuma dzīta, parastos apstākļos ne par ko neizrādītu savu darbu nepazīstamam bērnam, kas uzpeldējis nezin no kurienes, un ka sāk jau to nožēlot. Lirai bija jārunā patiesība.
- Es nāku no citas pasaules, meitene iesāka. Tā ir patiesība. Pārceļoju no vienas pasaules citā. Es biju… Man bija jābēg, manā pasaulē mani vajāja, gribēja nogalināt. Arī aletiometrs… ir no turienes. Man to iedeva Džordanas koledžas direktors. Manā Oksfordā atrodas Džordanas koledža, šeit gan tās nav. Es meklēju. Un tad atklāju, kā nolasīt aletiometru pašas spēkiem. Iemācījos iztukšot savu prātu, lai acumirkli aptvertu vēstījumu. Līdzīgi kā jūs teicāt par… šaubam un noslēpumainību, un tamlīdzīgi. Skatoties Alā, es rīkojos tāpat, un viss darbojas mats matā tāpat, līdz ar to mani Putekli un jūsu Ēnas ari ir viens un tas pats. Tad jau…
Doktore Malone beidzot bija pilnīgi pamodusies. Lira paņēma aletiometru un ievīstīja to samta audumā kā māte, kas aizsargā savu bērnu, un ielika mugursomā.
- Lai nu kā, meitene teica, ekrānu iespējams iestatīt tā, lai tas, ja vēlaties, izsakās vārdiski. Tad jūs varētu sarunāties ar Ēnām tāpat kā es ar aletiometru. Es gribu zināt, lūk, ko: kāpēc manas pasaules cilvēki tos ienīst? Putekļus, proti, Ēnas. Tumšo matēriju. Grib Putekļus iznīcināt. Domā, ka tie ir ļauni. Bet, manuprāt, vini pasi rīkojas ļauni. Esmu to redzējusi. Kādas tad Ēnas galu galā ir? Labas vai ļaunas, vai kādas?
Doktore Malone berzēja seju, zinātnieces vaigi kvēloja vel sārtāk nekā pirmīt.
- Tas ir tik mulsinosi, viņa sacīja. Vai zini, cik mulsinoši ir pieminēt labu un ļaunu zinātnieku laboratorijā? Vai
vari to iedomāties? Viens no iemesliem, kāpēc kļuvu par zinātnieci, bija tas, lai nav jādomā par tādām lietam.
- Par to ir jādomā, Lira skarbi sacīja. — Nevar pētīt Ēnas, Putekļus, vienalga ko, neuzdodot šādus jautājumus par labo un ļauno un tā tālāk. Vai atceraties — Ēnas teica, ka mums tas jādara. Jūs nedrīkstat atteikties. Kad viņi grasās šo laboratoriju slēgt?
- Finansējuma padome pieņems lēmumu nedēļas beigās… Kāpēc tu jautā?
- Tad jau jums vēl viss vakars priekšā, teica Lira. Jūs varētu iestatīt iekārtu, lai ekrānā parādās vārdi, nevis attēli, ka manā gadījumā. Līdz ar to viss vienkāršosies. Tad jūs varētu padomei sniegt pierādījumus un viņi jums piešķirtu naudu, lai varat turpināt. Un jūs varētu izzināt visu par Putekļiem jeb Ēnām un pastāstīt man. Vai saprotat, meitene turpināja mazliet augstprātīgi, kā grāfiene, raksturodama istabmeitu, kas to neapmierina, aletiometrs jau nenorādīs, kas tieši man jāzina. Bet jūs varētu to atklāt un pateikt arī man. Vai arī es varētu likt lietā I Ching kociņu metodi. Bet ar attēliem jau vieglāk. Tā man visumā šķiet. Ņemšu tagad to visu nost, Lira piemetināja, novilkdama no galvas elektrodus.