Lī nevilšus piecēlās. Hestere bija pacēlusies pakaļkājās un, ausis sacēlusi, tricēja. Lī pat nemanīja, pa kuru laiku zivju ērglis bija nostājies starp viņu un Grummanu, kā aizstāvēdams savu saimnieku, bet Lī taču negrasījās uzbrukt viņš jutās pazudis, jutās atkal kā bērns, un balss nāca ar grūtībām un trīcēja, kad viņš jautāja: Kur jūs to dabūjāt?
- Ņemiet! teica Grummans jeb Perijs. Tas savu darbu ir paveicis. Atsauca jūs uz šejieni. Nu man to vairs nevajag.
- Bet kā… brīnījās Lī, paņemdams mīļo lietiņu no Grummana delnas. Nesaprotu, kā jūs spējāt kā jūs to paveicāt kā dabūjāt gatavu? Gredzenu es nebiju redzējis četrdesmit gadus.
- Es esmu šamanis. Man pa spēkam daudzas jums neizprotamas lietas. Apsēdieties, Skorsbija kungs! Nomierinieties! To, kas jums jāzina, es pateikšu.
Lī apsēdas ar gredzenu rokās, vēl un vēlreiz pārlaižot par to pirkstus.
- Labi, Lī teica. Esmu saviļņots, ser. Labprāt noklausīšos, ko jūs varētu man pavēstīt.
- Lieliski, atbildēja Grummans. Tatad tā. Mans vārds, kā jau teicu, ir Perijs, un šai pasaulē es nepiedzimu. Lords Ezriels nepavisam nebija pirmais starppasauļu ceļotājs, lai gan pirmais tik uzskatāmi to paveica. Savā pasaulē es biju kareivis, vēlāk pētnieks. Pirms divdesmit gadiem pavadīju ekspedīciju uz vietu savā pasaulē, kas atbilst jūsu Bēringa zemei. Maniem līdzbiedriem bija citi nolūki, es tikmēr meklēju to, par ko biju dzirdējis nostāstos, plīsumu pasaules drānā, caurumu, kas savieno mūsu Visumu ar citu izplatījumu. Nu, un tad vairāki kolēģi pazuda. Viņus meklēdams, es un vēl divi biedri izkļuvām laukā pa caurumu jeb durvīm, tās pat neredzēdami, un tādejādi atstājām savu pasauli. No sākuma neaptvērām, kas noticis. Soļojām, līdz nonācām pilsētā, un tad viss kļuva skaidrs mēs bijām pavisam citā pasaulē.
Kaut arī pielikām visus pūliņus, sākotnējās durvis neatradām. Izkļuvam pa tām sniegavētras laika: jums ka vecam Arktikas vilkam skaidrs, kā tas ir.
Tāpēc neatlika nekas cits kā palikt jaunajā pasaulē. Drīz ļ vien atklājam, cik draudpilna tā ir. Radās sajūta, ka ap mums spokojas dīvainas sugas vampīrs vai paradiba, kaut kas nāvējošs un nepielūdzams. Abi mani līdzbiedri drīz vien aizgāja mūžībā, krītot par upuri tā sauktajiem Rēgiem.
Beidzot nācu pie secinājuma, ka jaunatrastā pasaule ir pretīga vieta, un nevarēju vien sagaidīt brīdi, kad to pametīšu. Ceļš mājup uz dzimto pasauli likās slēgts uz visiem laikiem. Taču atradu vārtus uz citiem izplatījumiem, un neliels pētījums pavēra man ceļu uz šo pasauli.
Tā nu esmu šeit. Un šai pasaulē, Skorsbija kungs, mani sagaidīja milzu pārsteigums; izrādījās, ka pasaules ievērojami atšķiras: šeit es pirmoreiz satiku savu dēmonu. Jā, pirms ienākšanas jūsu pasaulē es to nepazinu. Ļaudis šeit nespēj iedomāties pasauli, kur dēmons ir tikai klusa prāta balstiņa. Bet jūs vai varat iztēloties manu pārsteigumu, uzzinot, ka daļa manas dvēseles ir sievišķa, putna veidolā un daiļa?
Tad nu kopā ar savu dēmonu apklejoju ziemeļu zemes un daudz iemācījos no Arktikas ļaudīm tādiem kā mani krietnie draugi tepat šai ciemā. Viņu teiktais par savu pasauli aizpildīja robus manās dzimtajā pasaulē apgūtajās zināšanās, un es sāku rast atbildes uz daudziem šķietami neizskaidrojamiem jautājumiem.
Devos uz Berlīni ar Grummana vārdu. Nevienam nestāstīju par savu izcelsmi, turēju to noslēpumā. Iesniedzu tēzes akadēmijā un aizstāvēju tās debatēs, kā jau tur pieņemts. Biju labak informēts nekā akadēmiķi, līdz ar to bez grūtībām kļuvu par viņu organizācijas biedru.
Tad nu akreditējies varēju uzsākt darbu šajā pasaulē, kur visumā jutos apmierināts. Un tomēr kaut kā no dzimtās zemes, protams, trūkst. Vai esat precēts vīrs,
Skorsbija kungs? Nē? Nu, es biju precējies un sievu no sirds mīlēju, tāpat ari dēlu, savu vienīgo bērnu puisēnu, kam nebija ne gadiņš, kad aizklīdu projām no dzimtajām ārēm. Briesmīgi pēc viņa ilgojos. Taču meklējumos var aiziet tūkstošiem gadu, veltīgi cenšoties tikt mājup. Bijām nolēmēti uz mužu mūžiem.
Tikmēr darbs mani pilnīgi pārņēma savā varā. Meklēju jaunas zināšanu jomas: iepazinu galvaskausa kultu, kļuvu par šamani. Izdarīju pat dažu labu lietderīgu atklājumu kaut vai atklādams metodi, kā izgatavot ziedi no asinssūnas, saglabājot tajā visas dzīvā auga vērtības.
Tagad par šo pasauli zinu diezgan daudz, Skorsbija kungs. Kaut vai par Putekļiem. Pēc jūsu sejas izteiksmes noprotu, ka šis termins jums nav svešs. Jūsu pasaules teologus tas pārbiedējis līdz nāvei, savukārt mani biedē viņi. Zinu, ar ko nodarbojas Ezriela kungs, tāpat man zināms arī, kāpēc, un tieši tālab es jūs šurp atsaucu. Vēlos viņam palīdzēt. Vai saprotat uzdevums, ko viņš uzņēmies, ir dižākais cilvēces vēsturē. Dižākais trīsdesmit piecu tūkstošu gadu garajā cilvēces vēsturē, Skorsbija kungs.
Pats vien neko daudz paveikt nevaru. Manu sirdskaiti nespēj ārstēt neviens šīs pasaules dziednieks. Varbūt būs gana ar vienu smagāku piepūli. Tomēr man zināms šis tas, ko nezina lords Ezriels, un tas, lai dižais darbs vainagotos panākumiem, būtu jadara viņam zināms.
Saprotiet, mani ieintriģējusi Rēgu vajātā pasaule, kur tie barojas no cilvēku apziņas. Vēlējos izzināt, kas viņi tādi ir, kā uzradušies. Turklāt kā šamanis es spēju atklāt ar garu to, ko nevaru izzināt fiziski, ne vienu vien stundu esmu aizvadījis transa stāvoklī, pētīdams Rēgu vajāto pasauli. Atklāju, ka filozofi pirms vairākiem gadsimtiem
radījuši rīku ar mērķi paplašināt savas iespējas līdzekli, ļ ko paši nosauca par brīnumnazi. Nazim piemīt daudz spēju vairāk, neka viņi, to izgatavodami, nojauta, krietni vairāk, nekā viņiem zināms arī tagad. Lai nu kā, tieši pateicoties nazim, filozofi ielaida savā pasaulē Rēgus.
Nu man zināms par brīnumnazi un to, ko tas spēj. Zinu arī, kur nazis atrodas, tāpat arī to, kā pazīt cilvēku, kam lemts to lietot. Zinu to, kas darāms lorda Ezriela lietā. Ceru, ka naža nesējs ir piemērots savam uzdevumam. Tāpēc jau atsaucu jūs šurp, un tagad jums mani pa gaisu jāaizgādā uz ziemeļiem uz lorda Ezriela jaunatklāto pasauli, kur ceru sastapt brīnumnaža nesēju.
Neaizmirstiet, ka tā ir briesmu pilna pasaule. Rēgi ir ļaunāki par jebko, kas sastopams jūsu pasaulē vai manējā. Mums jābūt uzmanīgiem un drošsirdīgiem. Es neatgriezīšos, bet jums, ja vēlaties atkal skatīt dzimto zemi, būs jāizmanto jūsu drosme, visas prasmes, visa veiksme.
Tāds, lūk, jūsu uzdevums, Skorsbija kungs. Tāpēc jūs mani sameklējāt.
Šamanis pieklusa. Seja viņam bija bāla, pārklājusies ar blāvu sviedru spīdumu.
- Tā ir trakākā, nolāpītākā iedoma, kādu man jebkad gadījies dzirdēt, atbildēja Lī.
Satraukts viņš piecēlās, spēra pāris soļu uz vienu pusi, soli divus uz citu, tikmēr Hestere, acu nepamirkšķinādama, no sola vēroja. Grummana acis bija pa pusei aizvērtas, dēmons sēdēja šamanim uz ceļgala, piesardzīgi vērdamies Lī.
- Vai gribat naudu? Grummans pēc brīža jautāja. Varu jums sadabūt zeltu. Tas nebūs grūti.
- Nolādēts, ne jau pēc zelta es braucu, Lī kvēli iesaucās. Ierados šeit… Ierados pārliecināties, ka esat dzīvs,
tā man vismaz likās. Lai nu kā, mana ziņkārība par šo jautājumu it kā būtu apmierināta.
- Priecājos to dzirdēt.
- Un vēl gribu ko piebilst, Lī teica un izstāstīja Grummanam par raganu konsiliju Enara ezera krastā un lēmumu, ko raganas zvērēja izpildīt. Vai zināt, noslēdzot stāstījumu, Lī sacīja, mazā meitene Lira… Jāatzīst, galvenokārt viņas dēļ es devos palīga raganām. Jūs teicāt, ka atgādajāt mani šurp ar navahu gredzenu. Varbūt jā, bet varbūt ari ne. Vienu gan zinu droši: braucu šurp, domādams, ka palīdzu Lirai. Neesmu redzējis nevienu bērnu, kas viņai līdzinātos. Ja man pašam reiz būs meita, tad, cerams, kaut uz pusi tik stipra, drosmīga un labestīga kā Lira. Nupat uzzināju par priekšmetu, kas piešķir aizsardzību cilvēkam, kura rokās atrodas. No jūsu teiktā izriet, ka tas ir brīnumnazis.